Zviedrijas iekšlietu un tieslietu ministrs Morgans Jūhanssons otrdien parlamentā ar vienas balss pārsvaru izturēja neuzticības balsojumu, ko bija ierosinājusi nacionālkonservatīvā partija "Zviedrijas Demokrāti".
Valstij tādējādi izdevis izvairīties no jaunas politiskās krīzes. Tas noticis laikā, kad turpinās Stokholmas domstarpības ar Ankaru Zviedrijas NATO pieteikuma kontekstā, bet līdz Zviedrijas parlamenta vēlēšanām atlikuši vien trīs mēneši.
Kopumā 174 deputāti balsojumā apliecināja, ka neuzticas Jūhanssonam. Lai priekšlikums tiktu apstiprināts, tam bija nepieciešamas 175 balsis.
"Zviedrijas Demokrāti" vaino Jūhanssonu nespējā iegrožot augošo bandu vardarbību.
Premjerministre Magdalēna Andešsone iepriekš bija likusi saprast, ka neuzticības izteikšana Jūhanssonam nozīmēs arī viņas atkāpšanos, kas izraisītu jaunu valdības krīzi.
Balsojumā izšķiroša bija neatkarīgās kreisās likumdevējas Amines Kakabaves atturēšanās. Deputāte iepriekš bija nodrošinājusi piekāpšanos no valdošo sociāldemokrātu puses.
Kakabave, kas pati ir kurdu izcelsmes, vēl novembrī panāca vienošanos ar Andešones partiju, kas cita starpā paredz sadarbību ar kurdu partijām un organizācijām. Šis jautājums savukārt radījis spriedzi diskusijās ar Turciju par Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Vairāku partiju pārstāvji otrdienas rītā kritizēja neatkarīgās deputātes Kakabaves, kā viņi norādīja, lielo ietekmi Zviedrijas politikā.
Kakabave savukārt parlamentā uzstāja, ka Turcija nedrīkst noteikt Zviedrijas politiku.
"Zviedrijas likumi ir jāpieņem šajā sapulcē, nevis Ankarā," viņa sacīja. "Es aizstāvu Zviedrijas tiesības noteikt savu iekšējo un ārējo politiku."