Divi ietekmīgi Zviedrijas ekonomisti piektdien laikrakstos pauda savu skeptisko attieksmi pret Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu 37 nedēļas pirms Zviedrijā gaidāmā referenduma par pievienošanos eiro.
Biznesa un politikas pētījumu centra (SNS) analītiķu grupas vadītājs ekonomikas profesors Hanss Sēderstrēms uzskata, ka ir grūti saskatīt priekšrocības, ko Zviedrijai varētu dot iekļaušanās eiro zonā, bet bijušais Centrālās bankas pārvaldnieks Larss Volīns saka, ka Eiropas Monetārā savienība (EMU) rada spriedzi Vācijā un nopietns trūkums ir Lielbritānijas nepiedalīšanās tajā.

Sēderstrēms laikrakstam "Dagens Nyheter" paziņoja: "EMU kā koncepcija ir ar trūkumiem, un es neesmu pārliecināts par Zviedrijas pāreju uz eiro."

Pēc Sēderstrēma teiktā, no Zviedrijas ekonomiskās politikas stabilizēšanas viedokļa nebūtu izdevīgi, ja Valsts banka atteiktos no kontroles pār monetāro politiku.

"EMU bez Lielbritānijas ir kā ķermenis bez sirds," laikrakstam "Svenska Dagbladet" teica Larss Volīns. "Lielbritānija ir galvenais faktors. Eiro zona ir kā esperanto valūta bez finanšu centra," viņš teica, salīdzinot Londonu kā Eiropas finansiālās darbības centru ar Ņujorku, kas ir ASV ekonomikas sirds.

Divpadsmit no ES 15 dalībvalstīm ir pievienojušās eiro zonai, bet Lielbritānija, Zviedrija un Dānija ir palikušas ārpus tās. Dāņi noraidīja dalību ES monetārās savienības trešajā fāzē 2000.gada septembrī notikušajā referendumā.

Zviedrijā referendums paredzēts 14.septembrī. No trijām sabiedriskās domas aptaujām, kuru rezultāti tika publicēti 20.decembrī, divās "nē" nometne bija izvirzījusies vadībā ar 5 procentpunktu pārsvaru, bet trešajā "jā" kampaņa bija ieguvusi tikai 2 procentpunktu pārsvaru.

Volīns bija Valsts bankas pārvaldnieks no 1979. līdz 1982.gadam un kā ekonomists ir ieņēmis vadošus amatus valdībā un privātajā sektorā kopš 70.gadu vidus. Pēc viņa teiktā, Zviedrijas peldošā valūtas maiņas kursa politika, kas tika pieņemta 1992.gadā, ir darbojusies labi.

Toties Vācija, kurā, tāpat kā Zviedrijā, pastāv augstu izmaksu ekonomika, ir nokļuvusi grūtībās fiksētā maiņas kursa dēļ.

"Tik bagātai valstij, kāda ir Vācija, rodas milzīgas problēmas un tai jāpāriet uz zemāku izmaksu līmeni," sacīja Volīns.

Ja Vācija būtu saglabājusi savu monetāras politikas neatkarību, tā būtu samazinājusi procentlikmes, lai stimulētu izaugsmi un samazinātu budžeta deficītu. Turpretim Eiropas Monetārajā savienībā budžeta deficīts rada kaitīgu nodokļu paaugstināšanos. "Tās ir EMU briesmīgās sekas," teica Volīns.

Politologi, kuri pētī vēlētāju izturēšanos, saka, ka par ticamiem uzskatītajiem sabiedriskās domas veidotāju paustajiem viedokļiem būs svarīga nozīme elektorātam, no kura viena trešdaļa līdz pašam pēdējam brīdim nebūs izšķīrusies par savu viedokli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!