Aptaujā, ko Zviedrijas radio ziņu dienests rīkoja no 3.oktobra līdz 10.decembrim, piedalījās 62% no parlamenta 349 deputātiem.
Novembrī opozīcijā esošo Sociāldemokrātiskās, "Zaļo" un Kreisās partijas līderi teica, ka par plānoto cauruļvadu būtu jālemj parlamentam, nevis valdībai. Opozīcija acīmredzot cerēja uz valdošās četru partiju koalīcijas citādi domājošo politiķu atbalstu. Valdība paziņojusi, ka tā gaida ziņojumus par cauruļvada ietekmi uz vidi un citus pētījumus.
Bažas izraisa iespējamās briesmas, ko rada pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči.
Jaunā aptauja rāda, ka 60% deputātu no valdošās četru partiju koalīcijas iebilst pret projektu drošības vai vides apsvērumu dēļ.
"Tas apstiprina viedokli, par kuru es zināju, ka tāds pastāv," Zviedrijas radio teica parlamenta deputāts no Liberālās partijas Karls Hamiltons. Viņaprāt, sauszemes cauruļvads būtu ieteicamāks.
Centra partijas deputāts Stafans Danielsons pauda atbalstu projektam, kā iemeslu minot tirdzniecības paplašināšanos starp valstīm.
1200 kilometrus garais cauruļvads savienotu Viborgu Krievijā ar Greifsvaldi Vācijā, un plānots, ka tas šķērsos Zviedrijas ekonomisko zonu austrumos no Zviedrijai piederošās Gotlandes salas Baltijas jūrā.
Zviedrija nav atkarīga no Krievijas enerģijas resursu eksporta, taču projekta kritiķi norādījuši, ka Maskava dažreiz izmanto enerģiju kā līdzekli politiskās ietekmes iegūšanai, un min Ukrainas piemēru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
