Zviedrijas tiesa atstājusi spēkā Stokholmas arbitrāžas tiesas 2016. gada lēmumu, kas nav labvēlīgs Lietuvai tās strīdā ar Krievijas gāzes koncernu "Gazprom", un tādējādi Lietuvai nav izdevies panākt apmēram 1,5 miljardus eiro lielo kompensāciju par pārmērīgo Krievijas dabasgāzes cenu.
Lietuva Zviedrijas Apelāciju tiesai lūdza atcelt arbitrāžas tiesas lēmumu.
Zviedrijas tiesa ceturtdien nolēmusi atstāt spēkā Stokholmas arbitrāžas tiesas 2016. gada septembrī pieņemto Lietuvai nelabvēlīgo spriedumu, ziņu aģentūru BNS informēja Lietuvas Enerģētikas ministrijā.
"Enerģētikas ministrija analizē tiesas lēmumu un motivāciju, un tikai pēc iepazīšanās ar argumentiem un motīviem mēs varēsim izlemt, vai ir iespējami kādi tālāki procesi," norādīja ministrija.
Lietuvas valdība, kas procesā jau iztērējusi deviņus miljonus eiro, bija cerējusi panākt daļēju vai pilnīgu arbitrāžas tiesas lēmuma anulēšanu.
Iepriekš nozares ekspertu vidū valdīja skepse par Lietuvas iespējām panākt Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta sprieduma anulēšanu. Eksperti norādīja, ka tā vairāk ir teorētiska iespēja un mēģinājums izmantot visus iespējamos juridiskos līdzekļus. Daļa ekspertu pauduši pārliecību, ka Lietuva ar pārsūdzību centās panākt strīdā mierizlīgumu.
Šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas un "Gazprom" strīdu, 2016. gada jūnijā pasludināja spriedumu, kurā atzina, ka Krievijas gāzes koncernam bijis interešu konflikts, jo, būdams Lietuvas gāzes kompānijas "Lietuvos dujos" akciju īpašnieks, tas vienlaikus piegādājis Lietuvai gāzi. Tomēr tiesa atteicās uzdot "Gazprom" maksāt Lietuvai tās prasīto kompensāciju 1,5 miljardu eiro apmērā par to, ka no 2004. līdz 2012. gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.
Pēc šī sprieduma sekoja trīs "Gazprom" rosinātas arbitrāžas lietas, kurās visās Lietuvas intereses tikušas aizstāvētas, paziņoja Enerģētikas ministrija.
"Neskatoties uz "Gazprom" aktīvo pretestību, Lietuva ir spējusi liberalizēt savu dabasgāzes tirgu un nodrošināt labvēlīgus piegādes nosacījumus patērētājiem," uzsvēra ministrijā.
Eiropas Komisija 2015. gada aprīlī pēc trīs gadus ilgas izmeklēšanas par iespējamu "Gazprom" monopolstāvokli vairākās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs atzina, ka Krievijas koncerns, iespējams, noteicis netaisnīgas gāzes cenas un ļaunprātīgi izmantojis savu stāvokli.
