LRA
Smiltēns

Foto: LETA

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi parlamentārieti Edvardu Smiltēnu – viņš Vidzemes vēlēšanu apgabalā startēs ar pirmo numuru. Portāls "Delfi" pirms gaidāmās "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas īsumā iepazīstina ar katras partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, izvirzīto premjera amata kandidātu.

Smiltēns (1984) pirmo reizi kā deputāta kandidāts tika pieteikts 2009. gadā, kad viņš kandidēja Saulkrastu novada domes vēlēšanās no partijas "Sabiedrība citai politikai" saraksta, taču netika ievēlēts. Tai pašā gadā viņš kļuva par tolaik neatkarīgā Saeimas deputāta Aigara Štokenberga palīgu.

2010. gadā Smiltēns veiksmīgi kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Vienotība", kurā bija iekļāvusies arī partija "Sabiedrība citai politikai". Arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās viņš guva vēlētāju atbalstu.  

Foto: LETA; partijas "Sabiedrība citai politikai" valdes loceklis Smiltēns uzrunā klātesošos partijas kopsapulcē, 2011.

Gan 10., gan 11. Saeimā Smiltēns bija Saeimas frakcijas "Vienotība" vadītāja Dzintara Zaķa vietnieks. Pēc 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām viņu iecēla par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru.

Savukārt 12. Saeimas vēlēšanās viņš netika ievēlēts, taču ieguva "mīksto mandātu". Drīz pēc tam viņš arī tika iecelts par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru – šo amatu viņš ieņēma līdz 2016. gada pavasarim.

12. Saeimas pilnvaru sākumā, Zaķim atkāpjoties no Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amata, frakcijas vadītāja pienākumus uz laiku pildīja Smiltēns un deputāte Lolita Čigāne. Pēcāk politiķis kļuva par nākamās Saeimas frakcijas vadītājas Solvitas Āboltiņas vietnieku. 

2016. gadā Smiltēns bija izraudzīts par vienu no pretendentiem uz partijas "Vienotība" vadītāja vietu un jau vasarā mērojās spēkiem ar bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu. 

"Mans mērķis ir uzbūvēt tādu partiju, kāda tā no sākuma bija iecerēta. Tolaik mēs sākām darbu pie partijas izveides, bet tā arī šo procesu nenovedām līdz galam. Mērķis ir izveidot partiju, kas spējīga pārdzīvot savus līderus – ar pastāvīgu darbu, jaunu, talantīgu un gudru cilvēku piesaisti, nodrošinot paaudžu maiņu,"2016. gada pavasarī rakstīja Smiltēns. 

Smiltēns šo cīņu zaudēja. 2016. gada jūnijā "Vienotības" ārkārtas kongresā par jauno politiskā spēka priekšsēdētāju ievēlēja bijušo eirokomisāru Piebalgu. Smiltēns kļuva par Piebalga vietnieku.

"Galvenais, ka esam tikuši pāri tai drūmākajai fāzei “Vienotības” vēsturē, kad apkārt klīda neskaitāmas baumas par šķelšanos partijā. Tas ir iedragājis partiju kā vēl nekad. Tam esam tikuši pāri. Es personīgi esmu atguvis prieku strādāt partijā – to lielisko sajūtu, ka varu atnākt mājās un sievai pastāstīt, ka, lūk, šodien kaut ko esmu paveicis,"2016. gada septembrī pauda Smiltēns.

Izglītība:

2009
Latvijas Universitāte, profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē, jurista kvalifikācija;

2006
Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu bakalaurs tiesību zinātnē.

Arī nākamā gada vasarā Smiltēns tika izraudzīts par vienu no pretendentiem uz partijas vadītāja amatu. Viņš līdz tam bija kļuvis par vienu no partijas "sejām", regulāri apmeklējot koalīcijas sadarbības padomes sēdes. Taču mēnesi pirms "Vienotības" kongresa Smiltēns atkāpās no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata un uz laiku apturēja arī savas kandidatūras virzīšanu partijas priekšsēdētāja amatam "Vienotības" kongresā.

Smiltēns pauda neapmierinātību, ka tiek minētas divas personas kā partijas priekšsēdētāja amata kandidāti – viņš un frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. "Tā kā mums ir diametrāli pretējs skatījums uz partijas turpmāko attīstību, "Vienotības" frakcijai ir jāpieņem lēmums par partijas nākotni un to cilvēku, kuram viņi dod uzticību partijas turpmākai vadībai," norādīja politiķis. Smiltēns skaidroja, ka nevar būt tāda situācija, ka viņš tiek izvirzīts par partijas vadītāju un atbalsta gadījumā vada partiju, bet frakciju vada cilvēks ar diametrāli pretējiem uzskatiem. Tāpēc politiķis mudināja frakciju beidzot pieņemt "atklātu un godīgu lēmumu", dodot uzticības mandātu vai nu Āboltiņai, vai viņam.

Foto: LETA; "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Āboltiņa un viņas vietnieki – Kārlis Šadurskis un Smiltēns, 2015.

Smiltēna centieni gāzt Āboltiņu nebija veiksmīgi. "Vienotības" valde lēma neskatīt Smiltēna rosinājumu saistībā ar Āboltiņas atrašanos frakcijas vadībā. 

Partijas kongresā – pagājušā gada augustā – Smiltēns paziņoja, ka izstājas no partijas un tās Saeimas frakcijas. Smiltēnam atsaucot savu kandidatūru uz partijas vadītāja amatu, par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Īpašumā

Zeme un ēkas Saulkrastu novadā

Valdījumā

BMW 520 (2010)

Uzkrājumi

14 468 eiro 

Parādsaistības

117 037 eiro;

Aizdevumi

9670 eiro

CVK publicētā informācija.

Pēc aiziešanas no "Vienotības" Smiltēns darbojās biedrībā "Sabiedrība par labām pārmaiņām" (tagad: "Sabiedrība centriskai politikai"), ar kuras iesaisti 2011. gadā tika dibināta partija "Vienotība".

Pērn augustā Smiltēns Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" izteicās, ka nav "pārbēdzējs" un neplāno pāriet strādāt kādā citā politiskajā spēkā. Taču jau septembrī viņš kļuva par biedrības "Sabiedrība par labām pārmaiņām" valdes priekšsēdētāju. Neilgi pēc tam Smiltēna pārstāvētā biedrība un LRA vienojās par sadarbību 13. Saeimas vēlēšanās. 

2017. gada rudenī Smiltēns tika ievēlēts LRA valdē. Šā gada maija izskaņā LRA izlēma kā savu Ministru prezidenta amata kandidātu 13. Saeimas vēlēšanās nosaukt Smiltēnu.

skaidroja politiķis. 

Smiltēna stiķi un niķi:

  • 2012. gada jūnijā Smiltēns, "Vienotības" frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim klāt neesot, reģistrēja viņa dalību Saeimas sēdē. Smiltēns skaidroja, ka tā ir bijusi kļūda – viņš nospiedis reģistrācijas pogu Zaķa balsošanas pultī.

  • Kā liecina "Sabiedrības par atklātību – "Delna"" apkopotā informācija, Smiltēnam 2012. gadā pārmesta personīgo interešu lobēšana. Saeima 2012. gada septembrī trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas paredz iespēju meža īpašnieku dibinātai kooperatīvai sabiedrībai izmantot īpašu nodokļu režīmu. Viņš jau ilgāku laiku pirms tam cīnījās par mežinieku tiesībām veidot kooperatīvus, lai panāktu efektīvāku privāto mežu platību apsaimniekošanu un novērstu mežu izpārdošanu ārzemniekiem. "Delna", atsaucoties uz portālu "Pietiek.com", norādīja, ka Smiltēna un viņa ģimenes biznesa ciešā saistība ar meža nozares naudu liek uzdot jautājumus par interesēm, kas stāv aiz šiem likuma grozījumiem.

  • 2016. gada sākumā tā laika "Vienotības" līdere Āboltiņa Latvijas Radio Smiltēnu nosauca kā vienu no "Vienotības" cilvēkiem, kurš varētu uzņemties tieslietu ministra amatu. Pāris nedēļu vēlāk Smiltēna vārds neoficiāli izskanēja starp izglītības un zinātnes ministra amata kandidātiem. 

  • 2016. gada februārī Saeimai nācās atkārtoti balsot par mandāta apstiprināšanu deputātam Smiltēnam, jo Saeimas Prezidijs konstatēja, ka pats Smiltēns esot piedalījies balsojumā, lai gan viņam tobrīd nebija deputāta statusa.

  • 2016. gada jūnijā, vēl būdams "Vienotības" biedrs, Smiltēns paziņoja, ka ir gatavs kļūt par premjerministru. Viņa kā premjera trīs prioritātes būtu izglītība, eksports un investīcijas, kā arī drošība, kas turpmāko gadu laikā aktualitāti nezaudēs, tolaik pauda pats politiķis.

Raksta gatavošanā izmantots ziņu aģentūras LETA arhīvs.