NA 
Zīle 

Foto: LETA

Partija Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Robertu Zīli, kurš gan NA kandidātu sarakstā nav iekļauts. Portāls "Delfi" pirms gaidāmās "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas īsumā iepazīstina ar katras partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, izvirzīto premjera amata kandidātu.

Zīli (1958) var saukt par politisko veterānu. Viņa darbošanās politikā mērāma gadu desmitos. Arī tituls "premjera amata kandidāts" viņam nebūt nav svešs, lai gan līdz augstajam amatam tā arī nav sanācis nokļūt. Jau 2006. gadā pirms 9. Saeimas vēlēšanām "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Zīli nominēja kā savu premjera amata kandidātu. Tāpat kā 9. Saeimas vēlēšanās, arī rudenī gaidāmajās 13. Saeimas vēlēšanās politiķa vārds Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iesniegtajos kandidātu sarakstos nav rodams. Ja Zīle pie kārotā premjera amata netiks, tad nekandidēšana Saeimas vēlēšanās ļaus viņam saglabāt amatu Briselē.

Foto: LETA; nākamais apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs 10. apvienības kongresā, 2006.

NA līderis jau 1993. gadā kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta, taču nesekmīgi. Darbs Saeimā gan viņam negāja secen – viņš kļuva par deputāta Ilmāra Dāliņa ("Tēvzemei un Brīvībai") palīgu. Jau nākamajā gadā Zīle kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un tika ievēlēts.

1995. gadā Zīle tika ievēlēts 6. Saeimā no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta, 1997. gadā kļuva par finanšu ministru un šo amatu ieņēma gan Andra Šķēles, gan Guntara Krasta valdībā.

Arī nākamajās – 7. Saeimas – vēlēšanās 1998. gadā Zīle tika ievēlēts. Paralēli deputāta pienākumiem viņš ieņēma īpašo uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām amatu. Ministrs Zīle bija gan Viļa Krištopana, gan Šķēles, gan Andra Bērziņa valdībā. Vien 2000. gadā Zīle nolika deputāta mandātu un turpināja ieņemt ministra amatu. 

Izglītība:

1997
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ekonomikas zinātņu doktors;

1992–1994
Stažējies Aiovas Valsts universitātē ASV, Brandonas Universitātē Kanādā un La Torbes Universitātē Austrālijā;

1987
Latvijas Zemkopības un lauksamniecības ekonomikas institūts, aspirantūra;

1981
Latvijas Valsts universitāte, ekonomists.

2002. gadā nāca 8. Saeimas vēlēšanas, arī tajās NA līderis parlamentā tika ievēlēts. Neilgi pēc tam viņš nolika deputāta mandātu, jo tika apstiprināts par satiksmes ministru Einara Repšes valdībā. Jau 2004. gada martā Zīle atjaunoja deputāta mandātu saistībā ar Ministru kabineta demisiju. Bet tas nebija uz ilgu laiku – vien pāris mēnešus vēlāk, 2004. gada jūlijā, Zīles deputāta pilnvaras izbeidzās, jo viņu ievēlēja EP. 

2009. gada EP vēlēšanās Zīle atkārtoti kandidēja no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un tika ievēlēts, arī 2014. gada EP vēlēšanās viņš tika ievēlēts parlamentā. Šoreiz no NA saraksta. 

Šobrīd Zīle, kurš ir arī NA valdes loceklis, turpina būt eiroparlamentārietis un darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu politiskajā grupā. 18. maijā intervijā "DELFI TV ar Jāni Domburu" NA pārstāvji paziņoja, ka Zīle būs apvienības premjera amata kandidāts. Pats politiķis atklāja, ka ir gatavs nolikt EP deputāta mandātu, ja pēc 13. Saeimas vēlēšanām NA uzticēs veidot valdību.

Foto: F64; Tautas partijas, partijas "Latvijas ceļš" un partijas "Tēvzemei un brīvībai/ LNNK" neoficiālas sarunas viesnīcā Rīgā, 2000. 

Viņš izteicās, ka esot jāvērtē, kur viņš kā politiķis Latvijai un NA ir vērtīgāks. Paša Zīles skatījumā viņš ir vērtīgāks EP nekā, piemēram, Saeimā kā opozīcijas deputāts. Vaicāts, vai nevarētu ieņemt kādu no ministru amatiem, Zīle uzsvēra, ka septiņus gadus jau ir bijis dažādu ministru amatos, taču premjera amatā vēl nav bijis.

Tāpat kā būšana par premjera amata kandidātu, arī solījums pamest deputāta amatu, ja viņam tiks uzticēts veidot valdību, nav nekas jauns. To pašu viņš teica arī 2010. gada septembrī – pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Arī būdams Briselē, Zīle aktīvi sekoja līdzi situācijai Latvijā, piedaloties koalīcijas sēdēs. "Patiesībā Eiropas Parlamentā nevienam nav vajadzīgs politiķis, kurš nezina, kas notiek zemē, no kuras viņš ievēlēts," "Latvijas Avīzei" savulaik pauda politiķis. Pēdējā laikā nav manīts, ka Zīle būtu aktīvs koalīcijas sēžu apmeklētājs. Taču jāpiebilst, ka viņš arī jau gadiem nav NA priekšsēdētājs.

2011. gadā NA par premjera kandidātu apstiprināja deputātu, kādreizējo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu. Apvienības lēmumu Zīle skaidroja šādi: 

"Uzskatu, ka šoreiz Nacionālās apvienības premjera kandidātam jābūt cilvēkam, kurš pats kandidē ārkārtas Saeimas vēlēšanās. Pēdējā gada laikā, kamēr Saeimā darbojas kopīga "Visu Latvijai!"–TB/LNNK frakcija, ir nobriedusi jauna politiķu paaudze, kas paši var pretendēt uz premjera un ministru amatiem, un līdz ar to es varu koncentrēties savam darbam Eiropas Parlamentā. Ieteiktu arī citām partijām, kas par saviem premjeru kandidātiem izvirza vēlēšanās nekandidējošus cilvēkus, nemānīt vēlētājus."

Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati, Zīlem joprojām ir pārstāvības tiesības Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanai 1994. gadā izveidotajā biedrībā "Ekonomistu apvienība 2010", kurā viņš ir viens no līdzdibinātājiem.

Viņam pieder 33,33% kapitāldaļu SIA "Malēnija fonds" un 33,33% kapitāldaļu SIA "Malēnijas bio enerģija". Abi uzņēmumi neveic aktīvu saimniecisko darbību. Piemēram, pērn gan "Malēnija fonda", gan "Malēnijas bio enerģijas" apgrozījums bija nulle eiro. 

Zīles stiķi un niķi:

  • 1991. gadā Zīle kopā ar partijas biedru Guntaru Krastu un kādreiz par "tēvzemiešu" pelēko kardinālu dēvēto Normundu Lakuču nodibināja ieroču tirdzniecības un muitas pakalpojumu firmu "R.A.N.G.", kas tika vainota kontrabandas noziegumos. Kad atklājās iespējami nelikumīgi darījumi, Zīle uzņēmumā vairs nepiedalījās.

  • 1997. gadā Zīle, būdams finanšu ministrs, lika pamatus budžeta portfeļa nešanas tradīcijai, sekojot citu valstu piemēram. Viņš šim mērķim ziedoja savu darba portfeli.

  • 1997. gadā laikraksts "Diena" vēstīja par Ziemeļu rajona valdes par mazu naudu iznomātajām 47 vasarnīcām Vecāķos; viena no tām tika iznomāta arī Zīles dzīvesbiedrei.

  • 1998. gadā, kad Zīle bija finanšu ministrs, nākamā gada budžets tika atdots atpakaļ valdībai. Zīle parlamenta balsojumu neuzskatīja par neuzticības izteikšanu sev vai valdībai, kura šo budžetu veidojusi.

  • 2002. gadā laikraksts "Diena" rakstīja par šaubām saistībā ar mazo hidroelektrostaciju darbību. To vidū bija arī uzņēmumi, kas daļēji piederēja politiķiem, kuri lēmuši par divkāršā tarifa piemērošanu mazo HES saražotajai enerģijai. Tika vēstīts, ka Zīle kopā ar Gati Deksni un Aldi Čeksteri ir firmas "Malēnija", kurai pieder mazās hidroelektrostacijas, īpašnieki. Pats Zīle interešu konfliktu noliedza, jo firmā neieņēma nekādu amatu. Tāpat laikraksts "Diena" tai pašā gadā ziņoja, ka Zīle, būdams satiksmes ministrs, Rīgas brīvostas valdē kā Satiksmes ministrijas pārstāvi iecēla savu biznesa partneri Deksni. 

  • 2003. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz tā laika satiksmes ministra Zīles iesniegumu, ierosināja tā saucamo digitālās televīzijas krimināllietu.

  • 2004. gadā Zīle kā pirmais no Latvijas Eiroparlamenta deputātiem uzstājās ar ziņojumu.

  • 2005. gadā Zīle nokļuva miljonāru sarakstā. Nokļūšanu sarakstā viņam nodrošināja pastarpināta līdzdalība "Baltijas enerģijas grupā", kam savukārt piederēja kapitāldaļas dažādos ar enerģētiku un energoresursiem saistītos uzņēmumos, tostarp SIA "Gaujas granulas", 2005. gadā vēstīja žurnāls "Nedēļa". Pēc dažiem gadiem "Gaujas granulas", kur Zīlem netieši piederēja ap 33% kapitāldaļu, kļuva maksātnespējīgas un politiķis savu miljonāra statusu zaudēja.

  • 2011. gadā Zīle atzina, ka NA varu ir pārņēmusi "Visu Latvijai!", bet "tēvzemieši" ir pagājuši maliņā. Vēlāk – 2012. gadā – žurnālam "Klubs" politiķis atzina, ka "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK apvienošanās ar "Visu Latvijai!" bija aprēķina laulības.

  • 2014. gadā pirms EP vēlēšanām Zīle Latvijas Radio reklāmā apgalvoja:
     
    "Ir jāapzinās, ka nekādi NATO piektie panti mūs nepasargās, ja paši kritīsim Krievijas skavās, kā tas diemžēl noticis līdz šim."

  • 2015. gadā Zīle, Inese Vaidere (V) un Krišjānis Kariņš (V) bija vienīgie no Baltijas valstu EP deputātiem, kuri balsoja pret Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plānu pārvietot 160 000 patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradušies Grieķijā, Ungārijā un Itālijā.

Raksta gatavošanā izmantots ziņu aģentūras LETA arhīvs.