'Saskaņas'
Dombrovskis 

Foto: LETA

Partija "Saskaņa" 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski, viņš būs līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā. Portāls "Delfi" pirms gaidāmās "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas īsumā iepazīstina ar katras partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, izvirzīto premjera amata kandidātu.

"Saskaņas" premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis uz politiskās skatuves parādījās līdz ar Zatlera Reformu partiju (ZRP; vēlāk – Reformu partija), kura tika dibināta neilgi pēc tam, kad Valdim Zatleram beidzās prezidenta pilnvaru termiņš, – 2011. gada vasarā. 

Līdz ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām Dombrovskis bija Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas pētījumu centra pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas docents.

11. Saeimas vēlēšanās ZRP finanšu ministra kandidāts Dombrovskis kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā ar otro numuru, viņš tika ievēlēts. Dombrovskis 11. Saeimā darbojās kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs un pēcāk vadīja arī Reformu partijas frakciju.

Foto: LETA; Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dombrovskis piedalās partijas kongresā, 2013.

Nepilnus divus gadus pēc vēlēšanām – 2013. gada maijā – Dombrovskis kļuva par izglītības un zinātnes ministru Valda Dombrovska valdībā. Jau 2014. gada sākumā – Laimdotas Straujumas valdībā – tagadējais "Saskaņas" premjera amata kandidāts kļuva par ekonomikas ministru. Tā paša gada pirmajā pusē Dombrovskis arī pārņēma nu jau likvidētās Reformu partijas grožus, kļūstot par tās priekšsēdētāju.

Interesanti, ka sākotnēji Reformu partijas valdes loceklis Jānis Vilnītis pauda, ka partija neplāno ekonomikas ministra amatam virzīt Dombrovski. "Nealkstam pēc līdzīga scenārija, kā bija ar [Ati] Slakteri un citiem, kuri bija universālie kareivji, kas varēja vadīt Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju, Veselības ministriju un tā tālāk. Mēs šo ceļu negrasāmies iet," tolaik sacīja Vilnītis.

Izglītība:

2003
Klarka Universitāte (ASV) doktora grāds ekonomikā;

2001
Klarka Universitāte (ASV), maģistra grāds ekonomikā;

1999
Latvijas Universitāte, bakalaura grāds ekonomikā un finansēs.

Nākamajās – 12. Saeimas – vēlēšanās Dombrovskis kandidēja no "Vienotības" saraksta, nebūdams šīs partijas biedrs. Viņš netika ievēlēts, taču, Jānim Reiram (V) kļūstot par labklājības ministru, Dombrovskis ieguva "mīksto" mandātu Saeimā. Aptuveni pēc pusgada viņš gan savu mandātu nolika un paziņoja par aktīvās politikas pamešanu, lai atgrieztos akadēmiskajā vidē.

Šī gada vasarā Dombrovskis paziņoja, ka iestājies "Saskaņā". Neilgi pēc tam politiskais spēks Dombrovski pieteica kā savu premjera amata kandidātu. Līdz atkārtotai nonākšanai uz politiskās skatuves Dombrovskis bija domnīcas "Certus" valdes priekšsēdētājs.

Pēc bijušā "Certus" vadītāja paziņojuma par pievienošanos "Saskaņai" Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns politologs Juris Rozenvalds pauda, ka ar Dombrovska piesaistīšanu partijai "Saskaņa" turpina pēdējā laikā veiksmīgi piekopto taktiku – kļūt pieņemamākai latviešu elektorātam.

"No vienas puses tiek atrisināta problēma ar partijas vadītāju Nilu Ušakovu, uz kuru tika izdarīts spiediens, lai viņš kļūtu par premjera amata kandidātu. Dombrovskis šajā gadījumā ļauj Ušakovam mierīgi būt mēra amatā un nesatraukties par to, kas būtu, ja būtu. Citādi "Saskaņai" būtu problēmas, ja viņš būtu spiests aiziet no mēra amata,"ziņu aģentūrai LETA sacīja Rozenvalds.

Īpašumā:

Dzīvoklis Rīgā,
Zeme un ēka Garkalnes novadā

Valdījumā:

"Fiat Freemont" (2014)

Parādsaistības:

211 626 eiro

CVK publicētā informācija.

Kā liecina arhīva dati, Dombrovska vārds politikā uz brīdi "uzpeldēja" arī 2009. gadā, kad viņš veidoja politiskās partijas "Jaunlatvija" ekonomikas programmu. Partijas dibināšanas procesā tolaik aktīvi bija iesaistīts arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kurš 13. Saeimas vēlēšanās kandidēs no "KPV LV". 

Dombrovska stiķi un niķi:

  • Neilgi pirms partijas "Jaunlatvija" dibināšanas, 2009. gada sākumā, Dombrovskis savā blogā publicēja viedokli, asi kritizējot lata fiksēto piesaistes kursu eiro un paužot neizpratni par amatpersonu izteikumiem, ka tās nevēlas pieļaut lata devalvāciju.

  • Tai pašā gadā viņš iestājās par to, ka angļu valodai de facto jākļūst par oficiālo valodu Latvijas akadēmiskajā vidē, savukārt gadu vēlāk ieteica atteikties no budžeta vietām augstskolās un finansējumu novirzīt pētniecībai:

  • Andra Bērziņa ievēlēšana Valsts prezidenta amatā ir signāls, ka nākamajā reizē prezidents jāievēl tautai, jo Saeimai šo darbu uzticēt nevar, 2011. gadā pauda Dombrovskis.

  • 2013. gadā Dombrovska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nopirka reklāmas četros medijos, ietekmējot pārraižu un publikāciju saturu, šim nolūkam tērējot nepilnus 22 000 latu.

  • 2013. gadā Dombrovskim bija nesaskaņas ar premjeru Valdi Dombrovski. Tā laika premjers vērtēja, ka Dombrovska darbā ir saskatāmas problēmas, kādu iepriekš ar citiem ministriem nav bijis. Tika pārmesta IZM nespēja sagatavot dokumentus, īpaši saistībā ar finansēm. 

  • 2015. gada sākumā nākamā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola Dombrovskim un Danielam Pavļutam pārmeta starptautiskās izstādes "Expo Milano 2015" Latvijas projekta izgāšanos.

Raksta gatavošanā izmantots ziņu aģentūras LETA arhīvs. 

"Augstākā izglītība pati par sevi nav klasisks sabiedriskais labums, tādējādi a priori nav iemesla, lai valdība to nodrošinātu. Cilvēki ar augstāko izglītību saņem ievērojami lielāku algu nekā cilvēki ar zemāku izglītību. Tai vajadzētu būt pietiekamai motivācijai, lai cilvēki paši investētu augstākajā izglītībā,"norādīja Dombrovskis.