Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Viens no Krievijas galvenajiem "panākumiem" 2022. gadā ir Rietumvalstu attiecību pārskatīšana ar Krieviju. Pēc 24. februāra pat salīdzinoši samiernieciski noskaņotas valstis vairs nespēja noliegt Krievijas destruktīvo ietekmi, kas likumsakarīgi lika pārskatīt veidus, kā mēs sadarbojamies un mijiedarbojamies ar Krieviju, un to, kurš no tā iegūst. Šādā kontekstā uzmanība tika pievērsta tieši dažādām Krievijas destruktīvām tendencēm, piemēram, centieniem manipulēt ar sabiedrisko domu, izmantojot rietumvalstu liberālās mediju telpas. Likumsakarīgi, centieni samazināt Krievijas ietekmes sviras izraisa Krievijas pretreakciju, kura nevis cenšas atspēkot pārmetumus, bet gan apelēt pie cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tendences turpinājums


Pagājušā gada nogalē Krievijas cilvēktiesību aizsardzības institūcija "Maskavas cilvēktiesību aizsardzības birojs" nāca klajā ar ziņojumu "Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumi ārvalstīs 2022. gadā". Ziņojuma autori norāda, ka kopumā 2022. gada laikā Krievijas pilsoņu un tautiešu stāvoklis rietumvalstīs un to satelītvalstīs, ar to saprotot arī Ukrainu, esot būtiski pasliktinājies.

Viņu vērtējumā, rietumvalstīs esot vērojami mērķtiecīgi un apzināti krievu diskriminācijas centieni, vēršoties pret viņu dzīvi, brīvību, pašcieņu, īpašumu un tiesībām. Būtiski norādīt, ka paši pētījuma autori atzīmē, ka šāda tendence esot bijusi vērojama jau pēdējo gadu garumā, bet 2022. gadā tikai pieņēmusies spēkā. Viņu redzējumā, ne tikai rietumvalstu ārpolitiku, bet arī iekšpolitiku nosakot kaujinieciska rusofobija, kas esot kļuvusi plaši pieņemta un atzīta.

Tādējādi faktiski notiekot masveida vajāšana, balstoties uz pilsonību, valodu vai nacionālo piederību. Šie notikumi, autoru ieskatā, esot daļa no plašākiem Rietumu centieniem cīnīties pret Krieviju, līdz ar to tie esot uzskatāmi nevis par izolētu parādību, bet gan atsevišķu rietumvalstu agresijas fronti ar mērķi nodarīt pēc iespējas lielāku kaitējumu Krievijai.

Šāda veida agresijas pieaugums tiek skaidrots ar Ukrainas kara sākumu, kas esot izraisījis arī uzbrukumus Krievijas pilsoņiem ārvalstīs, par ieganstu kalpojot krievu valodai, Krievijas auto numurzīmēm vai Krievijas karoga krāsām uz apģērba. Tam simboliski piebalsojis Maskavā esošās Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Andrejs Suzdaļcevs, kurš skaidrojis, ka bijušajām padomju un Varšavas pakta valstīm rusofobija esot galvenā valsti veidojošā ideoloģija.

No tā izriet, ka Eiropas valstīs it kā novērotā sistemātiskā agresija pret Krieviju un tās valstspiederīgajiem esot likumsakarīgs tendences turpinājums, kas pat vērtējams kā tradīcija. Agresijai esot pakļauti arī Krievijas žurnālisti, kurus Rietumi cenšoties apklusināt, kas ne tikai ierobežojot Krievijas pilsoņu spējas iegūt informāciju, bet vispār esot viens no rietumvalstu īstenotās informatīvās agresijas elementiem.

Tāpat arī pret Krievijas valstij vai tās uzņēmumiem piederošajiem īpašumiem tiekot izdarīts ekonomisks spiediens vai pat notiekot to pārņemšana, kas, autoru ieskatā, ne tikai esot pretrunā ar starptautisko attiecību normām un principiem, bet arī esot klasificējams kā noziedzīgas darbības.

"Maskavas cilvēktiesību aizsardzības biroja" direktors Aleksandrs Brods preses konferencē norādīja, ka ziņojumu plānots izplatīt ne tikai ekspertiem, bet arī politiķiem, diplomātiem un ārvalstu tiesību aizsardzības organizācijām. Attiecībā uz pēdējām viņš gan bija spiests atzīt, ka pēdējā gada laikā liela daļa no tām piekopjot "strausa taktiku" un atbalstot rusofobiskos Rietumus, tādēļ tās esot izvēlējušās izlikties aklas saistībā ar Krievijas pilsoņu tiesību pārkāpumiem.

Situācijas risināšanai autori aicina pielietot visu pieejamo juridisko, politisko, ekonomisko un informatīvo instrumentu klāstu, lai pretdarbotos rietumvalstīm. Papildus tam autori uzskata par nepieciešamu iespējami vairāk informēt krievus par šādiem notikumiem, it īpaši par Ukrainas bruņoto spēku darbībām.

Koordinēti pūliņi


Viņi nebūt nebija vienīgie, kas 2022. gadā nāca klajā ar līdzīgām apsūdzībām. Jūnijā Krievijas Ārlietu ministrija nāca klajā ar ziņojumu par Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumiem ārvalstīs, kurā tika secināts, ka novērota šokējoši mežonīga krievu diskriminācija, kas tiekot īstenota pat skolās un vērsta pret cilvēkiem ar krievu saknēm. Pat vairāk – Krievijas ārlietu resora ieskatā, šādas darbības esot bijušas iepriekš izplānotas un koordinētas.

Tāpat arī "Rossotrudņičestvo" kā institūcija, kuras viena no funkcijām ir veikt starptautisko humanitāro sadarbību, 2022. gadā informēja par krievu diskrimināciju ārvalstīs. Viņu vērtējumā, pēc 24. februāra esot krasi mainījusies attieksme pret "krievu pasaules" pārstāvjiem, tam bijis vispārēji humanitārs raksturs, proti, tiekot atcelts viss krieviskais.9

Līdz ar to visu institūciju ziņojumi kopumā veido vienu vienotu priekšstatu, proti, pret Krievijas valstspiederīgajiem un vienkārši cilvēkiem ar krievu saknēm rietumvalstīs aktīvi un pat koordinēti tiekot izvērstas represijas un diskriminējošas darbības. Primārais šo vēstījumu mērķis ir skaidrs – likt sabiedrībai ne tikai Krievijas teritorijā, bet arī ārpus tās robežām justies apdraudētai un apsūdzētai. Caur to Kremļa galvenā interese ir kultivēt mītu par visuresošo rusofobiju un agresīvo noskaņojumu pret Krieviju, ar ko nākoties saskarties visparastākajiem iedzīvotājiem un viņu pašu tautiešiem ārvalstīs. Tādā veidā tiek mēģināts uzturēt vēstījumu, ka Krievija faktiski atrodas informatīvā un savā ziņā kultūras kara apstākļos, kurā tiek piemērots plašs līdzekļu klāsts.

No tā attiecīgi izriet attaisnojums jebkādai Krievijas turpmākai rīcībai, jo to ir iespējams attaisnot ar savu pilsoņu aizstāvēšanu. Tas arī var tikt izmantots savu pilsoņu saliedēšanai ap Krieviju un Kremli kā krievu aizstāvi, jo tiek radīts skaidrs ienaidnieks. Tiek veidots priekšstats, ka krievi it visur pasaulē tiekot apdraudēti, un tam esot tikai viens risinājums – turpināt atbalstīt Krieviju un tās režīmu, kas spēs aizstāvēt savus valstspiederīgos.

Šādi vēstījumi arī tiek mērķēti pa Krievijas valstspiederīgajiem un krieviem ārpus Krievijas, lai traucētu viņu integrāciju mītnes valstīs. Krievijas ārpolitiskajā redzējumā ikviens, kurš sevi saista ar Krieviju, faktiski kļūst par Krievijas ārpolitisko instrumentu, jo ir spējīgs iestāties un aizstāvēt Krievijas intereses. Šādu cilvēku integrācija mītnes valstīs draud mazināt viņu sasaisti ar Krieviju, tādējādi Krievija zaudētu politiskās ietekmes rīkus, attiecīgi Kremlim ir nepieciešams saglabāt iedzīvotāju lojalitāti Krievijai.

Starptautiskā dimensija


Savukārt otrs šādu vēstījumu mērķis ir Rietumu nomelnošana, kam ir svarīga loma kara apstākļos. Proti, rietumvalstis tiek parādītas kā valstis, kuras neievēro starptautisko attiecību principus un samērīgas rīcības principus, nemaz nerunājot par vispārpieņemtu cilvēktiesību principu ievērošanu.

Prokremliskās dezinformācijas kontekstā ir plaši izplatīti dažādi paņēmieni, kā mēģināt parādīt rietumvalstu divkosību un dubulto standartu piemērošanu, lai uzsvērtu to "patieso" ļauno dabu, kur cilvēktiesības ir vien abstrakts jēdziens, kas praksē netiek piemērots. Attiecīgi kara apstākļos rietumvalstis tiek uzskatāmi padarītas par agresoriem, kas netieši Kremlim palīdz cīnīties pret tiem, kuriem simpatizē rietumvalstu vērtības vai to politiskie uzstādījumi.

Citiem vārdiem sakot, rietumvalstu atbalstīšana var tikt pielīdzināta agresijai pret Krieviju un tās pilsoņiem, jo rietumvalstis esot rusofobiskas. Līdz ar to tiek veidots arguments, ar ko pretdarboties jebkādiem rietumvalstu vēstījumiem, kuri var sasniegt Krievijas auditoriju, preventīvi nomelnojot Rietumus kopumā. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka šādos gadījumos kā izteikti negatīvie piemēri jau vēsturiski tiek izceltas Baltijas valstis un Polija jeb valstis, kuras jau ilgstoši ietur stingru pozīciju pret Krieviju un arī kara apstākļos aktīvi iestājas par atbalsta sniegšanu Ukrainai. Paralēli tas kalpo arī uzmanības novēršanai no pašas Krievijas problēmām ar cilvēktiesību ievērošanu.

Nobeigumā jāsecina, ka Krievijas apelēšana pie it kā rietumvalstīs pastāvošām cilvēktiesību problēmām nav nedz jauna, nedz pārsteidzoša. Tās mērķis ir novērst uzmanību no Krievijas problēmām, nomelnot rietumvalstis un to atbalstītājus pašā Krievijā, kā arī radīt nepārtrauktas paranojas sajūtu, kam pretī stāties iespējams vien kopā ar Kremli. Tas ir būtiski kara apstākļos, jo palīdz veicināt sabiedrības mobilizāciju ap valdošo režīmu kā krievu aizstāvi visur pasaulē, turklāt rada papildu argumentus par labu konfrontācijai ar Rietumiem.

Instrumentālā ziņā cilvēktiesību jautājumu aktualizēšana paver papildu iespējas, proti, cilvēktiesības ir universālas, attiecīgi Krievijai būtu iespēja iejaukties rietumvalstu iekšlietās un nacionālās politikas īstenošanā, aizbildinoties ar cilvēktiesību aizstāvību un rūpēm par savu pilsoņu interesēm. Tāpēc arīdzan nav pārsteidzoši, ka šāda veida "ziņojumus" izstrādā institūcijas, kurām ir saistība ar Krievijas valsti, proti, šie ziņojumi tālāk kļūst par instrumentu Krievijas diplomātu un amatpersonu rokās, ar ko regulāri "atgādināt" pārējai pasaulei par visur it kā valdošo rusofobiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!