Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Agnese Egliņa

Pianiste, ap kuru kā magnētu koncentrējas spožākie latviešu izpildītājmākslinieki – instrumentālisti un dziedātāji. Mūziķe, kura kā neviens ar radaru vienlaikus pārredz un sajūt savu partneru līnijas. Apbalvota ar “Lielo mūzikas balvu 2010” kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

Projekts “Avoti”

Stāsti par Lielās mūzikas balvas saņēmējiem – izcilībām Latvijas mūzikā. Viņi pamatus raduši tradīcijā un pēctecībā, bet savu taku, gluži kā avoti, izskalojuši paši – ar jauno talantu skološanu, savu skanējumu, jaunu ceļu meklējumiem, drosmi un aizrautību.

Daudzu latviešu komponistu jaundarbu iniciatore, uzņēmīga un koša personība, kuras aizrautība iedvesmo apkārtējos. Dzirkstošais temperaments Agnesē iet roku rokā ar augstu profesionalitāti un prasībām pēc lietu kārtības. Elastīga un kustīga kā ūdenszāle, viņa saglabā intrigu, ar savas spēles krampi un smalkumu vedot mūzikas ceļojumā, kurā jāpiesprādzējas.

Pateicoties savam darba tempam un zibenīgajai domāšanai, sparīgā avantūriste ir arī gatava lēkt no adrenalīna tramplīna, apgūstot jaunas koncertprogrammas apskaužamā ātrumā. Divu mēnešu laikā Agnese var nospēlēt 18 pasaules pirmatskaņojumus.

Agnese Egliņa un komponists Zigmārs Liepiņš ar iegūto Lielo mūzikas balvu 2010 kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī". Foto: LETA

Viena no viņas muzikālās būtības atslēgām ir komunikācija ar cilvēkiem gan dzīvē, gan mūzikā. Pianiste labprāt koncertos sarunājas ar publiku, iepazīstinot ar mūziku, un, šķiet, viņai vienmēr azotē ir kāds kolorīts stāstiņš vai anekdote. 

Agnese Egliņa bērnībā. 

Agnese dzimusi mūziķu ģimenē – mamma vijolniece, tēvs klarnetists. Uz Rīgu 13 gadu vecumā viņu atpūta Liepājas vēji, studijas turpinātas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Cīrihes Mūzikas augstskolā, kas absolvēta ar izcilību. 

Ceļo viņa vēl joprojām, daloties ar savu talantu un zināšanām, pasniedzot meistarklases un koncertējot Latvijas mazpilsētās, kā arī Spānijā, Vācijā, Austrijā, Norvēģijā un daudz kur citur. Agnese ir arī klasiskās mūzikas vēstnese Āfrikā, kur kopā ar domubiedriem, mūziķiem no citām Eiropas valstīm, atvērtas vairākas mūzikas skolas. Agnesei Āfrikā ir jau vairāki desmiti audzēkņu, un uz turieni viņa dodas reizi pusgadā.

Lūk, ko par Agnesi ir teikušas tuvas viņas partneres mūzikā, “Trio Arti-Shock” mūziķes.

Sitaminstrumentāliste Elīna Endzele.
Foto: F64

Sitaminstrumentāliste Elīna Endzele: 

“Agnese ir ļoti īpaša, spilgta personība Latvijas mūzikas dzīvē. Agnesei piemīt liela cilvēkmīlestība, viņa ir ļoti draudzīga un komunikabla. Visi apbrīno neizmērojamo enerģijas daudzumu, kas Agnesei ir dots. Tas ir tiešām unikāli, un daudzi varbūt nemaz netiek viņai līdzi. Latvijas mūzikas mērogā Agnese dara milzīgu darbu, veicinot latviešu mūzikas jaunradi.” 

Čelliste Guna Šnē. Foto: LETA

Čelliste Guna Šnē:

“Agnesei piemīt kolosāla īpašība iedvesmot apkārtējos, ar kuriem viņa kopā strādā. Viņa spēj radīt komandas garu, saslēgt kopā daudzus cilvēkus kādai kopīgai idejai un iedvest citos vēlēšanos būt daļai no komandas. Viņa ir viena no manām mūzām un iedvesmas bagātākajiem cilvēkiem!”

Virpināt krāsainas kamermūzikas krelles un ar urbjošu spēku iznest klavierkoncertu, preparēt, raustīt klavieru stīgas un piedalīties "pianistu kautiņos"... Šķiet, ka Agnese pie klavierēm pārvēršas par īstenu taustiņu dinamītu un nepagurstošu “Duracell” zaķi. 

 “Klavieres ir veids, kurā es varu izteikt, kā jūtos savā iekšējā būtībā, kā redzu un sajūtu mūziku. Man mūzika un māksla ir sajūtas. Emocijas ir tas, ko vēlos sniegt arī klausītājiem. Klavieres – šie 88 balti melnie taustiņi – ir iespēja, kā to varu pateikt. Mūsdienu komponists izmanto daudz vairāk – ne tikai taustiņus, bet arī iekšējās stīgas. Tās ir tās stīgas, ko mēs vēlamies aizskart arī klausītājā,” par savām attiecībām ar klavierēm stāsta pianiste.

Bērnībā Agnesei paticis spēlēt klavieres, bet sajūta, ka viņa vēlas būt pianiste, radusies vēlāk – Mūzikas akadēmijā, kad izbaudīta dzīvā saskare ar klausītāju un koncertu atmosfēru, kas ļoti atšķīrusies no mācību laikā piedzīvotās “stīvās” gaisotnes klasē un eksāmenos. “Kad tu saņem aplausus, ziedus un labus vārdus, kad tevi apmīļo draugi, tad vairāk radās sajūta – jā, tas ir tas, kas man patīk,” atceras mūziķe.

Divus gadus viņa studējusi Cīrihes Mūzikas augstskolā. Tolaik apsvērta doma palikt Šveicē, tomēr pianiste atgriezusies dzimtenē. “Latvija ir manas mājas, mana zeme un ģimene. Man bija vēlme noteikti atgriezties un daudz ko darīt šeit ne tikai koncertos, bet arī kā mācībspēkam, īpašu uzmanību pievēršot latviešu mūzikai un komponistiem. Daudzkārt mūziķi saka – kurš cits izpildīs latviešu mūziku, ja ne mēs. Tā ir tā patiesība. (..) Mēs atskaņojam grūtus skaņdarbus, par ko mūs apskauž ļoti daudzās valstīs, – ka varam to atļauties. Mūsu koncertzāles ir pilnas, un tur ir daudz dažādu paaudžu cilvēku. Mūs interesē kultūra,” pārliecinājusies Egliņa. 

Projekta “Avoti” veidotāji: saturs – Lauma Malnace, Nora Rieksta-Ķenģe, Sabīne Košeļeva, dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, video – Patriks Pauls Briķis un Miks Siliņš, foto – Kārlis Dambrāns un Mārtiņš Purviņš, projekta vadītājas – Kristīne Melne, Marta Cīrule, Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.