Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Maija Krīgena

Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems dziedātāja Maija Krīgena. Neatkārtojama latviešu mūzikas vēstnese, personība un mūziķe, no kuras ierakstiem var mācīties arī mūsdienās. 

Projekts “Avoti”

Stāsti par Lielās mūzikas balvas saņēmējiem – izcilībām Latvijas mūzikā. Viņi pamatus raduši tradīcijā un pēctecībā, bet savu taku, gluži kā avoti, izskalojuši paši – ar jauno talantu skološanu, savu skanējumu, jaunu ceļu meklējumiem, drosmi un aizrautību.

Viņas godīgā attieksme pret autoru partitūrām, izcilā spēja ar savu balsi pārnest teksta virsjēgu, instrumentālās skaidrības kvalitāte, tembra tumsnējais siltums un mākslinieciskais fokuss bija dāvana komponistiem, un Maija, būdama dedzīga savas paaudzes skaņražu mūzikas interprete, dāvājusi dzīvību daudziem latviešu autoru darbiem. Dziedātājas urdošais un jaunus ceļus meklējošais gars jūtams arī viņas teiktajā radio intervijā Rūtai Paulai: “Ar Čaikovski mūzika nebeidzas!”

Savu ceļu mūzikā Krīgena sāka kā vijolniece Liepājā, pabeidzot arī trīs kursus Latvijas Konservatorijā vijoļspēles klasē. Taču jaunās mūziķes balsi un vilkmi uz dziedāšanu pamanīja jau vairākos Liepājas koros, vēlāk arī Latvijas Radio korī, “Ave Sol”, “Dzintarā”, kuros viņa uzmirdzējusi kā izcila soliste. Par savu galveno skolotāju viņa sauc Regīnu Frīnbergu, pie kuras vērsusies visu savas dziedātājas karjeras laiku. Radot ap sevi augsta profesionālisma magnētisko lauku, Krīgena 20. gadsimta 70., 80. gados kļuva par kamerdziedāšanas etalonu, bet uz Latvijas Nacionālās operas skatuves viņa nodziedājusi vairāk nekā 20 lomu.

Maija Krīgena un Kārlis Zariņš, opera "Karmena". Foto no privātā arhīva

Viegliem, mocartiskiem un aumaļām muzikāliem soļiem Maijas dzīvē ienāca viņas vīrs – komponists un pianists Pēteris Plakidis. Kopā viņi kļuva par jaudīgu divvienību un pirmie no Padomju Latvijas uzstājās arī slavenajā Ņujorkas Kārnegi zālē. 

“Dziedone, šķiet, ir savas mākslas zenītā, ko apliecināja ne tikvien viņas skaistā, tumši iekrāsotā un plašā mecosoprāna balss, kas izlīdzināta un plūstoša visos reģistros, bet arī muzikāli izjustais, niansēm bagātais un vokāli iekrāsotais priekšnesums. Bija patiešām bauda klausīties ikvienā viņas sniegumā – ka vācu romantiķu Šūberta, Vēbera un Brāmsa dziesmu tulkojumos, tā latviešu komponistu oriģināldziesmu un tautasdziesmu atskaņojumos. Maija Krīgena ir vērā ņemama dziedātāja jau starptautiskā līmenī. Kā balss tembra ziņā, tā priekšnesumā gribētos viņu salīdzināt ar slaveno angļu mecosoprānu Džaneti Beikeri,” tā par viņas uzstāšanos 1987. gadā Ņujorkā Amerikas latviešu avīzē “Laiks” rakstīja Arnolds Šturms.

Maija Krīgena un Pēteris Plakidis. Foto no privātā arhīva 

“Protams, Maija ir tandēmā ar dzīvesbiedru, izcilo pianistu un komponistu Pēteri Plakidi,”  saka pianiste Agnese Egliņa, kura ir viena no Plakida skolniecēm.

“Vienmēr, kad devos uz stundām pie Pētera, tad, protams, 235. klasē bija arī Maija. Viņa neskopojās ar saviem padomiem, tai pašā laikā pievēršot uzmanību, tam, kas rakstīts dzīvesbiedra partitūrā. Viņa iedvesmoja, aicināja vēl vairāk iedziļināties, vēl vairāk izprast mūziku, ko es spēlēju,” atceras Egliņa.

Klausoties viņu abu ierakstus – vienkārši fantastiski. Viņu kopā būšana uz skatuves, iedziļināšanās mūzikā, izpratne par to, ko viņi dara, ko spēlē, ir apbrīnojama.” 

Kamerdziedāšanā Krīgena skolojusi uz pasaules operteātru skatuvēm dziedošo Maiju Kovaļevsku, pa pēdām seko viņas kādreizējā studente Antra Jankava, kura vada kamerdziedāšanas klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī Ieva Parša, kura ir Krīgenas atskaņotājmākslas vistiešākā turpinātāja Latvijā. Gudra dziedātāja, brīnišķīga kamermūziķe, kuras mecosoprānam tapuši daudzi mūsdienu latviešu komponistu jaundarbi. 

Dziedātāja Ieva Parša. Foto: LETA

Dziedātāja Ieva Parša par savu skolotāju saka:

“Viņai piemita liela mīlestība un azarts pret mākslu. No viņas iemācījos, ka dziedāšana ir pamatīgs un lēns process. Šīs procedūras lēnprātība, nosvērtība un dziļums ilgst daudzu gadu garumā. Maijai piemita tas, kas raksturīgs labiem vijolniekiem, – attīstīta intonācija, frāzējums, stila izpratne. Skolotāja ļoti niansēti uztvēra skaņu. Viņas mākslinieciskais izejas punkts bija šaubas, vienmēr apzinoties, ka ir jāmācās un var labāk.”

A PHP Error was encountered

Severity: Notice

Message: Undefined variable: myUrlKeys

Filename: ads/widget_between_article.inc

Line Number: 7

Backtrace:

File: /www/htdocs/common/includes/verticals/ads/widget_between_article.inc
Line: 7
Function: _error_handler

File: /www/htdocs/delfi/includes/projects/aboutpages/content_replace.inc
Line: 332
Function: include

File: /www/htdocs/delfi/includes/projects/aboutpages/content_replace.inc
Line: 299
Function: call_user_func_array

File: /www/htdocs/delfi/includes/projects/aboutpages/content_replace.inc
Line: 300
Function: preg_replace_callback

File: /www/htdocs/delfi/includes/projects/aboutpages/content_replace.inc
Line: 392
Function: aup_shortcode

File: /www/delfi/php/sadmin/be/application/controllers/SpecialProjectsCTRL.php
Line: 114
Function: include

File: /www/delfi/php/sadmin/be/htdocs/index.php
Line: 292
Function: require_once

Imants Zemzaris par Krīgenu “Padomju Jaunatnē” (1973) raksta: “Katra dziedātājas uzstāšanās sniedz mums jaunatklājuma prieku. Kā izcilu meistarību. Viņas balss ir pilna pavasara jausmu un sulu, tāda mežbalodīga, lazdspurdzīga...”

Maija, cēla un pazemīga pret Lielo dzīvi, un viņas vēstneses gars ir kā īstena mākslas kalpa pastmarka no 20. gadsimta. Ieminusi takas, pa kurām tālāk soļus spert meklējošajiem mūziķiem, kuri gatavi kalpot komponistiem un klausītājiem. 

Projekta “Avoti” veidotāji: saturs – Lauma Malnace, Nora Rieksta-Ķenģe, Sabīne Košeļeva, dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Karīna Sabecka, video – Patriks Pauls Briķis un Miks Siliņš, foto – Kārlis Dambrāns un Mārtiņš Purviņš, projekta vadītājas – Kristīne Melne, Marta Cīrule, Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.