visi barikāžu objekti

Barikāžu fotogrāfs Korsaks: Tas bija gara spēks, kas mūsos mīt

Rūpīgi saliktas kaudzītē un ar parasto zīmuli otrā pusē dokumentētas – tās ir fotogrāfijas no barikāžu laika, kur katru mirkli un cilvēku emocijas iemūžinājis fotogrāfs Pēteris Korsaks, kurš ar fotografēšanu aizraujas jau 40 gadus. "Man jau neviens nelika barikādēs skraidīt un bildēt, bet tā ir tā fotogrāfu vājība – ka nevar nostāvēt malā, kad ir tādi notikumi. Tā kamera vienmēr aicina darīt to, kas ir jādara," stāsta Korsaks.

Janvārī aprit 25 gadi, kopš Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskajiem objektiem valstī tika celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju varai lojālo spēku uzbrukuma. Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kas stratēģiski svarīgās vietās Rīgā notika pirms 25 gadiem, un atminēties tā laika notikumus.

Bastejkalns

20. janvāra vakarā Bastejkalnā nāvējošus šautus ievainojumus guva kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, kā arī Rīgas 65. vidusskolas audzēknis Edijs Riekstiņš, kurš tovakar bija devies uz kafejnīcu.

Apšaudēs tika ievainoti arī vairāki barikāžu dalībnieki un žurnālisti. Bastejkalna apšaude bija dzirdama teju visā Rīgā. Lodes tolaik esot situšās arī pret Vecrīgas jumtiem.

"Bastejkalna parka krustceļā liels sarkans plankums, tur izbeidzās cilvēka sirdspuksti. (…)Daudzi izvairās skatīties, daži neskatās vispār un iet taisni, pēdējā brīdī ieraugot, met līkumu. Paies laiks, un visi ies šai vietai pāri. Viens otram uzskrienot virsū. Atvainosies vai neatvainosies — šeit taču krustceļš," savas atmiņas "Barikādes. Latvijas mīlestības grāmatā" stāsta Jānis Šmits.

"Es nekad neesmu vēlējies kļūt par fotogrāfu, bet tā interese par fotogrāfiju ir jau no bērnības," stāsta fotogrāfs. Viņa interese par foto mākslu augusi, kad viņš pusaudža gados atbraucis uz Rīgu mācīties, tad arī iestājies foto klubā.

1990. gadā Pēteri Korsaku pieņēma darbā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, jo viņa aizraušanās ar fotogrāfijas vēsturi un foto attēlu pētīšanu bija jau nobriedusi tiktāl, ka viņš bija iniciators Latvijas Fotogrāfijas muzeja izveidei. Tā viņš tika pieņemts darbā topošajā muzejā, kurš tolaik bija kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle. Taču, kad sākās barikāžu laiks, Latvijas Fotogrāfijas muzeju vēl tikai gatavojās atvērt, tomēr Korsaks tāpat devās notikumu epicentrā darba pienākumos.

Barikāžu laikā Korsaks uzturējās Doma baznīcā - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore bija lūgusi, lai viņš neuzkrītoši uzpasē altāri. "Taču tad, kad mani nomainīja vai man bija brīvs brīdis, es skrēju ar fotokameru un bildēju visu, kas bija apkārt," atzīst barikāžu fotogrāfs, kurš apbalvots ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Fotogrāfa īpašais mirkļa ķēriens

Korsaka mājās gan īpaša vieta šīm fotogrāfijām neesot atvēlēta. Viņš stāsta, ka esot piedalījies grāmatas "Latvija. 1991. gada janvāris" tapšanā, kur izmantoti arī viņa uzņemtie fotoattēli. "Tas ir paliekošs materiāls," uzsver fotogrāfs.

Viņa bildes ir apskatāmas Barikāžu muzejā, kā arī tās ilustrē dažādas publikācijas. Kopumā barikāžu iemūžināšanai fotogrāfs veltījis 21 foto filmiņu. Pēdējā fotogrāfija tapusi brīdī, kad tagadējais Saeimas nams tika atbrīvots no barikāžu laikā saceltajiem blokiem. Uzņemtās fotogrāfijas Korsaks attīstījis pats – laika trūkuma dēļ tas gan ne vienmēr noticis tajā pašā dienā. Fotogrāfs šajā laikā nav iemūžinājis pats sevi - to izdarījis kāds draugs, kurš pēc tam uzdāvinājis fotoattēlu Pēterim.

"Sajūta bija tāda, it kā tu dotos uz fronti. Tā bija tāda sajūta, ka tu nezini, kā tas viss beigsies."

"Tas ir katra fotogrāfa redzējums, tas, cik viņš ātri spēj reaģēt vai kādu momentu ieraudzīt, lai noķertu kaut ko raksturīgu, kas ir barikādēs – vai cilvēki, detaļas vai kas cits. Tā ir katra fotogrāfu māka, zināšana un nojausma," stāsta fotogrāfs. Viņš arī uzsver, ka tādās reizēs nekad nevajag noniecināt amatierus. "Katrs redz kaut ko citu savā vidē. Barikādēs, piemēram, fotografēja arī lauku cilvēki," apgalvo fotogrāfs. "Tādi materiāli ir nozīmīgi, jo īpaši tad, ja kāds izvēlēsies sarakstīt kapitālu grāmatu par nozīmīgo Atmodas laiku un barikādēm."

"Es esmu uzaudzis pie melnbaltās fotogrāfijas, man nemaz nepatīk šodienas digitālās bildes," atklāj fotogrāfs, sakot, ka filmu var jebkurā brīdī izpētīt, nokopēt un "nolikt atkal, bet ar digitālajām var notikt dažādas nelaimes – tad nav enerģijas, kaut kas pazūd, līdz ar to arī viss ir cauri".

Lustīgā akordeona spēle un guļošie sargi

Pēteris Korsaks barikāžu notikumus dokumentējis ne tikai ar divām fotokamerām – "Nikon" un "Asahki Pentax", bet arī ar VHS kinokameru, ko nēsājis līdzi somā. Korsaks stāsta, ka barikāžu laikā viņš bijis aculiecinieks dažādiem notikumiem, pat kuriozām situācijām.

"Mana mīļākā bilde ir tā, kur redzamas skulptūras ar pīķiem rokās. Priekšplānā viens no jauniešiem ir aizmidzis, bet otrs ir nomodā," smaidot stāsta fotogrāfs. Savukārt Zaķusalā kāds jaunietis visai jautri un uzmundrinoši esot spēlējis akordeonu, ko fotogrāfs paspējis iemūžināt. Taču, taujāts par notikumu, kas palicis atmiņā visspilgtāk, viņš atminas sadedzināto mašīnu, ko omonieši bija apstrādājuši. "Viens vīrietis no tās sadegušās mašīnas bagāžas nodalījuma izņēma šņabīti," nosmej Korsaks.

Satraukuma mirkli viņš izjutis arī dienā, kad Interfronte rīkojusi gājienu. "Visi gaidīja, kas nu tur būs, bet tas viss izčākstēja," atminas fotogrāfs. Tāpat viņš iemūžinājis arī skumjus barikāžu laika notikumus, piemēram, bojāgājušo izvadīšanu pie Brīvības pieminekļa.

Fotogrāfs atminas arī kādu agras dežūras rītu, aptuveni pulksten 6, kad Latvijas Radio skanējusi Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju": "Viens jauns zēns nometās ceļos. Es paspēju viņu nofotografēt, bet nepaspēju uzprasīt, kā viņu sauc," fotogrāfs piebilst. "Tajā brīdī tas bija ļoti emocionāli un aizkustinoši."

Pēdējā un liktenīgā saruna

Tieši kārtējās dežūras laikā Doma baznīcā Korsaks saticis kinooperatoru Andri Slapiņu. Viņš baznīcā esot ienācis iedzert tēju, bet pēc tam abi ar režisoru Juri Podnieku filmējuši baznīcu. "Atceros, ka Andris, uzzinot, ka top Latvijas Fotogrāfijas muzejs, teica: "Nu tu esi savu sapni piepildījis"," atminas fotogrāfs. Savukārt Slapiņš Korsakam esot stāstījis par saviem nākotnes plāniem un iecerēm. "Tā sanāca, ka apmainījāmies ar domām," saka Korsaks.

"Andris man nebija sirdsdraugs, bet mēs bijām savstarpēji pazīstami, jo katrs savā jomā darbojāmies, līdz ar to sanāca saskrieties," saka Korsaks. Pēc dežūras viņš rīta agrumā devies uz savām mājām Juglā. Taču tās pašas dienas vakarā Slapiņš jau bija nošauts. "Tā bija mana pēdējā tikšanās ar Andri, kuras laikā es vēl paspēju uzņemt bildi, kas arī kļuvusi par pēdējo dokumentēto fotogrāfiju, kurā viņš redzams," piebilst Korsaks. Šo fotogrāfiju, kurā Andris redzams ar kameru rokā, Slapiņa sieva vēlāk izsūtījusi medijiem citviet pasaulē.

Vienotais tautas gara spēks

"Braucot no mājām uz kārtējo dežūru, bija tāda sajūta, it kā tu dotos uz fronti. Tā bija tāda sajūta, ka tu nezini, kā tas viss beigsies. Taču tad, kad iegāju barikāžu teritorijā Vecrīgā, kur biju starp savējiem, viss atkal nostājās savā vietā," atklāj Korsaks.

Tāpat fotogrāfs atminas tēmas, kas pārspriestas ar citiem barikāžu dalībniekiem: "Tās bija dažādas tēmas, runājām pat par lauksaimniecību, vēsturi un citām tēmām, par kurām zināšanas bija pietiekamas."

"Tikai pēc barikādēm visi šķendējās – kur gan tas viss ir palicis. Nauda un vara laikam samaitā cilvēkus."

"Cilvēki gāja uz barikādēm. Tā attieksme, labestība un draudzība, kas bija vienam pret otru, tā bija brīnišķīga," apgalvo Korsaks. "Tikai pēc barikādēm visi šķendējās – kur gan tas viss ir palicis. Nauda un vara laikam samaitā cilvēkus."

"Daudzi savās emocijās nereti saka – es vairs neietu uz barikādēm," pauž Pēteris. "Taču, ja kaut kas tāds notiktu, ietu gan. Vismaz es personīgi esmu pārliecināts par sevi."

"Tagad, kad ir pagājis laiks, skaties uz visu to ar citām acīm – tā reiz bija, tas tagad ir paliekošs materiāls par to laiku, kurā mēs, visa tauta, cīnījāmies, kaut arī tā nebija cīņa ar ieročiem. Tas bija tas gara spēks, kas mūsos mīt," atmiņu stāstu noslēdz fotogrāfs.

Materiāls tapis sadarbībā ar vietni barikadopedija.lv

Barikāžu laika karte - spied uz objektiem, lai noskatītos liecinieku atmiņu videostāstus
un uzzinātu, kas katrā vietā notika pirms 25 gadiem

DOMA LAUKUMS/RADIO NAMS

Barikādes Vecrīgas sirdī – Doma laukumā – sāka veidot 13. janvārī. Naktī tika metināti “tanku eži” (metāla...

Zaķusala

Barikādes Zaķusalas televīzijas kompleksā iedzīvotāji no smiltīm un baļķiem, kā arī, piesaistot lauksaimniecības...

Preses nams

2. janvāris sākās ar ziņu – Preses namu pēc Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) rīkojuma...

Brīvības piemineklis

13. janvāra vakarā Brīvības pieminekļa pakājē iemirdzējās simtiem svecīšu. Tās aizdegtas, pieminot Lietuvas...

Augstākā padome

Pie stratēģiski svarīgās Augstākas padomes (AP) ēkas barikādes sāka veidot 13. janvārī, un jau pirmajā naktī...

TELEFONA UN TELEGRĀFA CENTRĀLE

Šo stratēģiski svarīgo objektu Dzirnavu ielā cilvēki steidza apsargāt jau kopš 13. janvāra. Piekļuvi ēkai...

Bastejkalns

20. janvāra vakarā Bastejkalnā no šautiem ievainojumiem mira kinooperatori Andris Slapiņš un...

Vecmīlgrāvja tilts

Vecmīlgrāvja tilts atradās tuvu Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienības (OMON)...

Iekšlietu ministrija

20. janvārī ap pulksten 18 kinooperators Juris Bindars kopā ar skaņu operatoru Aleksandru Laizānu filmēja...

ASK Stadions

Interfrontes mītiņš 15. janvārī ASK stadionā Rīgā tika gaidīts ar bažām, jo pastāvēja liela varbūtība, ka tajā...

Brasas tilts

Pie Brasas tilta aizstāvji sāka pulcēties īsi pēc aicinājuma veidot barikādes. Saskaņā ar sargu atmiņu...

LTF KOORDINĀCIJAS CENTRS VECRĪGĀ

Latvijas Tautas Frontes (LTF) Koordinācijas centrs visu barikāžu laiku darbojās un atradās Vecrīgā, Vecpilsētas...

Ulbrokas radiotornis

Barikādes tika veidotas arī pie stratēģiski ļoti nozīmīgā Ulbrokas radiotorņa. Tur dežurēja šoferi un...

PSRS IEKŠLIETU MINISTRIJAS MILICIJAS SKOLAS RĪGAS FAKULTĀTE

Naktī uz 15. janvāri Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība (OMON)...

Ministru padome

Ministru Padome (MP) bija viena no pirmajām ēkām, ap kuru iedzīvotāji sāka veidot barikādes, un jau pirmajā...