visi barikāžu objekti

Juris Sniķeris: Tik nešķīstu lamāšanos vēl nebiju dzirdējis

Bruņinieku ielā 21/23 – starp Brīvības un Tērbatas ielām – kādreiz atradās Ātrās palīdzības stacija, no kurienes tika koordinēts neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu darbs. No šejienes 1991. gada 20. janvāra vakarā izsaukumā uz toreizējo Iekšlietu ministriju Raiņa bulvārī devās šoferis Juris Sniķeris.

Janvārī aprit 25 gadi, kopš Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskajiem objektiem valstī tika celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju varai lojālo spēku uzbrukuma. Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kas stratēģiski svarīgās vietās Rīgā notika pirms 25 gadiem, un atminēties tā laika notikumus.

20. janvārī toreiz 55 gadus vecajam Jurim bija brīvdiena par godu paša kāzu jubilejai. Turklāt Juris nebija Ātrās palīdzības štata darbinieks – viņš kā autovadītājs izmēģinātājs uz dienestu tika nosūtīts no Rīgas autobusu fabrikas (RAF) kopā ar jauno, testējamo reanimācijas mikroautobusu, kas ārēji no parastā mediķu “rafiņa” atšķīrās ar paaugstinātu jumtu.

BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS

13. janvāra vakarā Brīvības pieminekļa pakājē iemirdzējās simtiem svecīšu. Tās aizdegtas, pieminot bojā gājušos uzbrukumā Lietuvas televīzijas tornim.

Bažījoties par iespējamo bruņoto apvērsumu un paužot nosodījumu par Lietuvā notikušo, 13. janvārī Rīgā, Daugavas krastmalā, notika Latvijas Tautas frontes rīkotā Vislatvijas protesta manifestācija. Tajā piedalījās 600 000 līdz 700 000 cilvēku, kuri pēcāk devās gājienā uz Brīvības pieminekli.

Barikāžu dalībnieki savos stāstos izdevumā “Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata” atminas, ka Brīvības pieminekļa – valsts neatkarības simbola – pakājē degtas sveces, guldīti ziedi un diskutēts par jaunākajiem notikumiem. Šeit regulāri tikušies pilsētas sargi no dažādiem objektiem.

Tiklīdz uzzinājis par šaušanu Rīgas centrā, Juris no sava dzīvokļa Lāčplēša ielā nekavējoties steidzis uz Bruņinieku ielas staciju, kur ātri nokomplektēta brigāde ar numuru 01, bet viņa RAF kolēģim Jānim Baltiņam – 02.

“Nepagāja ne īss laiciņš, kad mikrofonā skan izsaukums: “01, 02 – uz Iekšlietu ministriju”. Dakteris Kalniņš ar visām zālēm skrien mašīnā un braucam uz turieni,” stāsta Juris.

Ātrā palīdzība izgriezās uz Brīvības ielas un traucās centra virzienā, tomēr uz Raiņa bulvāra uzreiz tikt nevarēja. “Pie Brīvības pieminekļa pilns ar tautu, viss ir nosprostots, netiek klāt,” atceras sirmais kungs.

Raiņa bulvāra vidū stāvēja OMON automašīna, kāds milicis piegājis pie tās un informējis, ka ātrā palīdzība ieradusies pēc ievainotā. Tas pats milicis atgriezies un ar gaisā paceltu triecienšauteni pavadījis Jura vadīto ambulanci līdz OMON transportam. Tālāk eskortēšanu pārņēmuši omonieši.

“Juri, bet tu tak vari nebraukt, tu neesi mūsu štata šoferis,” Juris citē daktera Kalniņa teikto, norādot, ka no šīs iespējas atteicies. Tāpat Juris stāsta, ka pie automašīnas pienācis jauns zēns ar nestuvēm, kurš gribējis braukt līdzi - palīdzēt mediķiem.

“Kad piebraucām klāt pie Iekšlietu ministrijas, labajā pusē dega [Augstākās padomes deputātā Alfrēda] Čepāņa “Volga”,” atmiņu stāstu turpina šoferis.

Brigāde pie ēkas stāvošajam omonietim jautājusi, kur ir ievainotais, uz ko saņēmusi pretī lamuvārdu gūzmu. “Viņš met automātu gaisā un tik nešķīsti lamājas! Es biju ļoti daudz dzirdējis, kā lamājas, bet ne tik nešķīsti,” stāsta Juris.

“Viņš met automātu gaisā un tik nešķīsti lamājas! Es biju ļoti daudz dzirdējis, kā lamājas, bet ne tik nešķīsti,”

Omonietis apjautājies saviem biedriem, arī kaujiniekam ēkas otrā stāva logā, taču visi teikuši, ka ievainotā nav. Tā Jura brigāde tukšā devusies prom. Taču, netiekot vēl līdz bāzei, saņemts atkārtots izsaukums uz Iekšlietu ministriju. Šoreiz gan ātrā palīdzība vairs nav tikusi tālāk par Brīvības pieminekli.

Kas bija ievainotais, kāpēc nav dots mediķiem un vai vispār ir bijis, Juris skaidri nezina, vien norāda, ka tolaik baumots - omonieši cietušo kaut kur aizveduši paši.

Zināms, ka 20. janvāra vakarā uzbrukumā Iekšlietu ministrijai tika ievainoti četri Bauskas miliči un vairāki barikāžu dalībnieki. Tāpat ievainotie esot bijuši starp omoniešiem, liecina interneta enciklopēdijas “Barikadopēdija” dati.

Viens no 20. janvāra naktī Iekšlietu ministrijā cietušajiem Bauskas miličiem ir Renārs Zaļais. “Atmosfēra tai dienā bija ļoti saspringta,” viņš stāsta portālam “Delfi”, norādot, ka jau tad ne visiem klātesošajiem bija skaidrs, kas notiek ēkas iekšpusē.

Bet arī šodien par liktenīgās nakts notikumiem izpētīts ir ļoti maz, viņš uzver. Viņš pats guvis vieglu ievainojumu un hospitalizācija nav bijusi nepieciešana. Par to, kas noticis ar ievainotajiem omoniešiem, informācijas neesot, bet pretējās puses cietušos OMON paši nekur nav veduši, atzīmē Zaļais.

Juris atceras, kā tolaik cilvēki spējuši uzņemties iniciatīvu un pašorganizēties. Tā ātrās palīdzības šoferi vienas automašīnas salonu aprīkojuši ar metāla plāksnēm, lai vajadzības gadījumā tajā varētu no lodēm paglābt cilvēkus.

Toreiz gan tas netika nekur afišēts, paskaidro Juris, jo trauksmainajā laikā nav bijis skaidrs, kuram var, bet kuram nevar uzticēties.

Sirmais kungs arī uzsver, ka cilvēki barikāžu dalībniekiem nesuši pārtiku un atceras, kā ar zāļu tēju ļaudis cienājuši arī krišnaīti, kuru nesto dzērienu cilvēki sākotnēji gan uzņēmuši ar aizdomām.

Kurš gan cits, ja ne cilvēki paši, ies un cīnīsies par savu zemi, emocionāli norāda vīrs, kurš bērnībā piedzīvojis Otro pasaules karu, bet spēka gados klātienē bijis liecinieks asiņainajam Irānas-Irākas karam.

Materiāls tapis sadarbībā ar vietni barikadopedija.lv

Barikāžu laika karte - spied uz objektiem, lai noskatītos liecinieku atmiņu videostāstus
un uzzinātu, kas katrā vietā notika pirms 25 gadiem

DOMA LAUKUMS/RADIO NAMS

Barikādes Vecrīgas sirdī – Doma laukumā – sāka veidot 13. janvārī. Naktī tika metināti “tanku eži” (metāla...

Zaķusala

Barikādes Zaķusalas televīzijas kompleksā iedzīvotāji no smiltīm un baļķiem, kā arī, piesaistot lauksaimniecības...

Preses nams

2. janvāris sākās ar ziņu – Preses namu pēc Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) rīkojuma...

Brīvības piemineklis

13. janvāra vakarā Brīvības pieminekļa pakājē iemirdzējās simtiem svecīšu. Tās aizdegtas, pieminot Lietuvas...

Augstākā padome

Pie stratēģiski svarīgās Augstākas padomes (AP) ēkas barikādes sāka veidot 13. janvārī, un jau pirmajā naktī...

TELEFONA UN TELEGRĀFA CENTRĀLE

Šo stratēģiski svarīgo objektu Dzirnavu ielā cilvēki steidza apsargāt jau kopš 13. janvāra. Piekļuvi ēkai...

Bastejkalns

20. janvāra vakarā Bastejkalnā no šautiem ievainojumiem mira kinooperatori Andris Slapiņš un...

Vecmīlgrāvja tilts

Vecmīlgrāvja tilts atradās tuvu Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienības (OMON)...

Iekšlietu ministrija

20. janvārī ap pulksten 18 kinooperators Juris Bindars kopā ar skaņu operatoru Aleksandru Laizānu filmēja...

ASK Stadions

Interfrontes mītiņš 15. janvārī ASK stadionā Rīgā tika gaidīts ar bažām, jo pastāvēja liela varbūtība, ka tajā...

Brasas tilts

Pie Brasas tilta aizstāvji sāka pulcēties īsi pēc aicinājuma veidot barikādes. Saskaņā ar sargu atmiņu...

LTF KOORDINĀCIJAS CENTRS VECRĪGĀ

Latvijas Tautas Frontes (LTF) Koordinācijas centrs visu barikāžu laiku darbojās un atradās Vecrīgā, Vecpilsētas...

Ulbrokas radiotornis

Barikādes tika veidotas arī pie stratēģiski ļoti nozīmīgā Ulbrokas radiotorņa. Tur dežurēja šoferi un...

PSRS IEKŠLIETU MINISTRIJAS MILICIJAS SKOLAS RĪGAS FAKULTĀTE

Naktī uz 15. janvāri Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība (OMON)...

Ministru padome

Ministru Padome (MP) bija viena no pirmajām ēkām, ap kuru iedzīvotāji sāka veidot barikādes, un jau pirmajā...