visi barikāžu objekti

No skolas sola par barikāžu ziņnesi

1991. gada barikāžu laikā Jānis bija 15 gadus jauns skolnieks, taču tas netraucēja viņam būt aktīvam barikāžu dalībniekam – viņš darbojās Augstākās Padomes (AP) Aizsardzības štābā.

Janvārī aprit 25 gadi, kopš Vecrīgā un ap svarīgākajiem stratēģiskajiem objektiem valstī tika celtas barikādes, lai aizsargātos no iespējamā padomju varai lojālo spēku uzbrukuma. Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kas stratēģiski svarīgās vietās Rīgā notika pirms 25 gadiem, un atminēties tā laika notikumus.

Štābu, kura uzdevums bija Augstākās Padomes un Vecrīgas aizsardzība, izveidoja 13. janvārī. Par tā vadītāju AP iecēla Andreju Krastiņu, bet par viņa vietniekiem – deputātu Odiseju Kostandu un Tālavu Jundzi, liecina interneta enciklopēdijas “Barikadopēdija” dati.

Pateicoties sava bijušā vēstures skolotāja Kostandas aicinājumam, uz barikādēm organizētā grupā no Rīgas 69. vidusskolas nonāca arī Jānis, Vecrīgā pavadot visu vairāk nekā nedēļu ilgo barikāžu posmu.

AUGSTĀKĀ PADOME

Pie stratēģiski svarīgās Augstākās padomes (AP) ēkas barikādes sāka veidot 13. janvārī, un jau pirmajā naktī šaurās Vecrīgas ieliņas bija iedzīvotāju pilnas. Barikāžu dalībnieki savos stāstos nereti atminas, ka tehnika ielās bija izvietota tā, lai jebkurš uzbrucēju mēģinājums to izkustināt piekļūšanu ēkām tikai vēl vairāk sarežģītu. AP tuvumā esošajās ielās vijās dzeloņstieples, no dzelzceļa sliedēm tika sametināti “tanku eži” (metāla konstrukcijas tanku vai citas tehnikas kustības kavēšanai), savukārt no milzu betona bluķiem tika izveidoti aizsargvaļņi.

Pie AP varēja piekļūt, vien ejot kājām un uzrādot caurlaidi. Līdzīgi, kā Ministru padomes ēka, arī AP tika sargāta arī no iekšienes – daļai vīru tika iedalīti konkrēti dežūru posteņi, kas uzbrukuma gadījumā jānosargā. Tiesa gan, ēkas sargiem netika piešķirti nekādi ieroči, uzsverot barikāžu nevardarbīgās pretošanās ideju.

Arī AP sargi, līdzīgi kā citi Rīgas aizstāvji, moža gara uzturēšanai sildījās pie ugunskuriem un dziedāja dažnedažādas latviešu dziesmas, savukārt telpās darbu turpināja deputāti.

Štāba ziņnesis

Pašā sākumā viss tikai veidojās – tika savesta malka, kurināti ugunskuri, sāka ar kravas automašīnām aizšķērsot ceļus, tika metināti prettanku eži, vilktas dzeloņstieples, pildīti maisi ar smiltīm ugunspunktu veidošanai – 25 gadus senos notikumus atceras Jānis.

Sava veida atšķirības zīme barikāžu dalībniekiem bijušas visiem izdalītās gāzmaskas, bet katram bija uzticēti noteikti uzdevumi, no šķēršļu veidošanas un dežūrām pie ugunskuriem līdz mediķu pienākumiem un štāba rakstvežiem.

69. vidusskolas jaunieši, no kuriem daži bijuši pat jaunāki par Jāni, bet vairums gadu vai divus vecāki, sākumā sadalīti nelielās grupiņās un nosūtīti celt barikādes. Jāņa grupa norīkota uz Miesnieku ielu.

“Vēlāk tikām atvilkti uz Herdera laukumu, pēc tam uz komisiju ēku (deputātu komisiju ēka pretī AP – tagadējai Saeimai Jēkaba ielā), kur mūsu galvenie uzdevumi bija ziņneša un informācijas apmaiņas funkcijas nodrošināšana starp galveno aizsardzību veidojošo štābu un pašiem posteņiem dažādās Vecrīgas vietās,” savus uzdevumus barikāžu laikā skaidro Jānis.

Lielākais šķērslis ziņneša uzdevumu izpildei bijuši prāvie ļaužu pūļi, kas tajās dienās pulcējušies Vecrīgā un kuriem bija jāizlaužas cauri.

“Visa Vecrīga bija pilna ar cilvēkiem, kuri pārvietojās no viena posteņa uz otru. Tas bija kā traucēklis, bet, kas gan piecpadsmitgadīgam ko nepaskraidīt,” atceras kungs.

Pirmajās barikāžu dienās dalībniekus ēdināja iedzīvotāji, nesot sviestmaizes un tēju, no zvejnieku kolhoziem veda kūpinātas reņģes, bet no maizes ceptuvēm – maizi, stāsta Jānis.

Vēlāk izveidota talonu sistēma, kas barikāžu pastāvīgajiem dalībniekiem ļāva pusdienot atsevišķās Vecrīgas ēdnīcās.

Miliča pistole

Jānim spilgti atmiņā palicis brīdis, kad notika uzbrukums Iekšlietu ministrijai (20. janvāra vakars). Viņš bijis iesnaudies komisiju ēkā uz dīvāniņa.

“Pamodos no tā, ka tur visi skatījās televizoru. Tad uzradās viens milicijas darbinieks – ķivere galvā, bruņuvestē, ar automātu,” stāsta barikāžu dalībnieks. Milicim komisiju ēkā bija jāizveido pozīcija, no kuras atklāt uguni pa iespējamiem uzbrucējiem.

"Milicijas darbinieks pajautāja, vai man ir kāda sajēga par ieročiem. Atbildēju, ka skolā esmu izgājis militāro apmācību un kaut kāda sajēga ir.”

“Milicijas darbinieks pajautāja, vai man ir kāda sajēga par ieročiem. Atbildēju, ka skolā esmu izgājis militāro apmācību un kaut kāda sajēga ir,” turpina Jānis.

Tad milicis teicis, ka iedos Jānim savu pistoli, kad sākies uzbrukums. “Es jau gribēju, lai man uzreiz dod, bet kurš tad piecpadsmitgadīgam tā dos,” viņš atceras.

“Nākamais, ko viņš minēja: “Pēc tam tu dabūsi manu automātu”. Tā viņam savā ziņā bija tāda kā nolemtība, jo viņš zināja, ka var iet bojā,” atceras Jānis.

Analizējot tā laika notikumus, Jānis uzskata, ka atklāt uguni pa uzbrucējiem no komisiju ēkas loga pāri cilvēku galvām, kas pulcējās pie AP, tomēr nebūtu bijis prātīgi, jo OMON vai citi potenciālie uzbrucēji noteikti šautu pretī un būtu apdraudēti civiliedzīvotāji. Taču svarīgi bijis demonstrēt, uz ko barikāžu aizstāvji ir gatavi.

“Tā bija savā ziņā arī spēka demonstrēšana no mūsu puses, ka mēs esam gatavi ne tikai vienkārši sadoties rokās un stāvēt, bet arī ka mums ir kāds militārs spēks,” uzskata Jānis, norādot, ka barikāžu laika galvenais uzsvars bija uz nevardarbīgu pretošanos.

"Neatminos, ka man kādā momentā šeit būtu bijušas bailes, tiešām neatminos.”

“Neatminos, ka man kādā momentā šeit būtu bijušas bailes, tiešām neatminos,” Jēkaba ielā notikušajā intervijā viņš stāsta par tā laika sajūtām, pieļaujot, ka varbūt tas bijis saistīts ar pusaudža vecuma skatījumu uz dzīvi.

Laiks, kad nevarēja malā stāvēt

Jāņa vecākiem nav bijis iebildumu pret dēla piedalīšanos barikādēs. Vēl vairāk – barikādēs darbojies arī Jāņa vecākais brālis un māte.

“Es domāju, ka vismaz mana māmiņa lepojās ar to, ka es esmu šeit,” viņš norāda.

“Vispār tas bija interesants laiks, tā bija ļoti liela pacilātība,” atceras “Delfi” sarunu biedrs. “Tas bija tāds laiks, kad nevarēja malā stāvēt,” viņš uzsver.

Materiāls tapis sadarbībā ar vietni barikadopedija.lv

Barikāžu laika karte - spied uz objektiem, lai noskatītos liecinieku atmiņu videostāstus
un uzzinātu, kas katrā vietā notika pirms 25 gadiem

DOMA LAUKUMS/RADIO NAMS

Barikādes Vecrīgas sirdī – Doma laukumā – sāka veidot 13. janvārī. Naktī tika metināti “tanku eži” (metāla...

Zaķusala

Barikādes Zaķusalas televīzijas kompleksā iedzīvotāji no smiltīm un baļķiem, kā arī, piesaistot lauksaimniecības...

Preses nams

2. janvāris sākās ar ziņu – Preses namu pēc Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) rīkojuma...

Brīvības piemineklis

13. janvāra vakarā Brīvības pieminekļa pakājē iemirdzējās simtiem svecīšu. Tās aizdegtas, pieminot Lietuvas...

Augstākā padome

Pie stratēģiski svarīgās Augstākas padomes (AP) ēkas barikādes sāka veidot 13. janvārī, un jau pirmajā naktī...

TELEFONA UN TELEGRĀFA CENTRĀLE

Šo stratēģiski svarīgo objektu Dzirnavu ielā cilvēki steidza apsargāt jau kopš 13. janvāra. Piekļuvi ēkai...

Bastejkalns

20. janvāra vakarā Bastejkalnā no šautiem ievainojumiem mira kinooperatori Andris Slapiņš un...

Vecmīlgrāvja tilts

Vecmīlgrāvja tilts atradās tuvu Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienības (OMON)...

Iekšlietu ministrija

20. janvārī ap pulksten 18 kinooperators Juris Bindars kopā ar skaņu operatoru Aleksandru Laizānu filmēja...

ASK Stadions

Interfrontes mītiņš 15. janvārī ASK stadionā Rīgā tika gaidīts ar bažām, jo pastāvēja liela varbūtība, ka tajā...

Brasas tilts

Pie Brasas tilta aizstāvji sāka pulcēties īsi pēc aicinājuma veidot barikādes. Saskaņā ar sargu atmiņu...

LTF KOORDINĀCIJAS CENTRS VECRĪGĀ

Latvijas Tautas Frontes (LTF) Koordinācijas centrs visu barikāžu laiku darbojās un atradās Vecrīgā, Vecpilsētas...

Ulbrokas radiotornis

Barikādes tika veidotas arī pie stratēģiski ļoti nozīmīgā Ulbrokas radiotorņa. Tur dežurēja šoferi un...

PSRS IEKŠLIETU MINISTRIJAS MILICIJAS SKOLAS RĪGAS FAKULTĀTE

Naktī uz 15. janvāri Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība (OMON)...

Ministru padome

Ministru Padome (MP) bija viena no pirmajām ēkām, ap kuru iedzīvotāji sāka veidot barikādes, un jau pirmajā...