Taču līdzās faktam, ka par šo valdības rīcībpolitiku ir informēta niecīga daļa iedzīvotāju - kā liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" dati, tikai 12% aptaujāto pārzina reemigrācijas plāna saturu, - sabiedrība nav pārliecināta par Latvijas ekonomisko augšupeju kopumā, arvien biežāk norādot, ka ekonomiskā situācija diemžēl nemainās. Turklāt tikai 4% pētījumā aptaujāto uzskata, ka iespējas atrast darbu Latvijā patlaban ir labas. Šie uzskati var ne tikai veicināt turpmāku emigrāciju, bet, par spīti labajām iecerēm, arī kavēt iedzīvotāju atgriešanos, jo, pieņemot šo lēmumu, sabiedrības noskaņojums Latvijā spēlē būtisku lomu.
Vienlaikus tikai 9% "DNB Latvijas barometra" aptaujāto uzskata, ka darbaspēka aizplūšana ir viena no galvenajām problēmām, kam jābūt valdības prioritāšu sarakstā. Iespējamais skaidrojums - citu norādīto problēmu atrisināšana (bezdarba mazināšana un dzīves līmeņa celšana) automātiski mazinātu arī emigrācijas apjomus. Tai pašā laikā, lūdzot izvērtēt, kas ir lielākais drauds Latvijas demogrāfijai, 60% aptaujāto minējuši tieši emigrāciju. Tātad, lai gan emigrācijas ietekme uz Latvijas sabiedrību salīdzinājumā ar ekonomiska rakstura izaicinājumiem šķiet mazāk svarīga, iedzīvotāji apzinās darbaspēka aizplūšanas problemātiku.
Kopumā pētījuma dalībnieki ir skeptiski par emigrējušo tautiešu atgriešanos Latvijā un min, ka to varētu veicināt labāks atalgojums un papildu darbavietas, kas uzsvērtas arī kā vēlamās valdības darba prioritātes. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna iniciators - Ekonomikas ministrija - un arī fonds "Laimas zeme" prognozē tieši šādu attīstību Latvijā un tāpēc ir pozitīvi noskaņoti par reemigrāciju.
Jāpiekrīt aptaujātajiem, ka tieši informācijas pieejamības uzlabošana par darba tirgu un atbalsts darba devējiem kvalificēta darbaspēka piesaistei ir pirmie soļi reemigrācijas veicināšanai. To apliecina arī mūsu līdzšinējā pieredze. Turklāt tieši darbs savā profesijā nereti ticis norādīts kā galvenais dzinējspēks, lai aizbraukušie apsvērtu atgriešanos dzimtenē. "DNB Latvijas barometra" respondentu uzskats, ka nepieciešams veicināt tieši izglītoto un pieredzējušo emigrantu atgriešanos (30%), atbilst fonda "Laimas zeme" mērķiem veicināt Latvijas talantu saikni ar valsts ekonomiku. Fakts, ka minētie darbības virzieni tiek atbalstīti Latvijas sabiedrībā, liecina par netiešu atbalstu gan fonda līdzšinējām iniciatīvām darba un prakšu programmas ietvaros, gan arī reemigrācijas plānam. Taču pētījuma rezultāti arī norāda, ka nepieciešama plašāka sabiedrības informēšana par šīm iniciatīvām, jo noskaņojums vietējo iedzīvotāju vidū būs nozīmīgs, formulējot aizbraucēju izvēli starp atgriešanos Latvijā vai palikšanu ārvalstīs. Tāpat būtu nepieciešams komunicēt arī to, ka Latvijas sabiedrībā dominē atbalsts aizbraukušajiem un ka tikai retais uzskata - viņu atgriešanās nav nepieciešama.
Fonds "Laimas zeme" sniedz atbalstu, lai palīdzētu atgriezties no Latvijas emigrējušajiem talantiem, kompetencei, zināšanām un finansēm, kā arī veido sadarbības tīklus tautiešiem. Uzskatu, ka latvieši, kas dzīvo ārpus Latvijas, ir nepietiekami izzināts un apgūts valsts ekonomikas potenciāls. Emigrācija var kļūt par Latvijas ekonomikas priekšrocību, nevis tikt skatīta vien kā problemātisks izaicinājums demogrāfijai un darba tirgum. Emigrējušo talantu potenciāla izmantošana Latvijas ekonomikas veicināšanai, sadarbojoties ar uzņēmējiem, īpašu uzsvaru liekot uz inovatīvu nozaru attīstību, ir modernas ekonomikas sastāvdaļa, kurā jānovērtē jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas un jāskatās pāri fiziskām robežām starp valstīm. Esmu droša, ka, veiksmīgi īstenojot šādu reemigrācijas stratēģijas dimensiju, emigrācija nākamajā iedzīvotāju pētījumā drīzāk tiks identificēta kā Latvijas iespēja, nevis izaicinājums vai, vēl jo vairāk, problēma.