Pašreizējā Latvijas ekonomiskā izaugsme ir stagnācija ar plūšanu pa straumi ar būtisku piebildi, ka tā ir iepriekšējo valdību atbildība.
Galvenās jaunās valdības aktualitātes ir ļoti skaidras. Pirmkārt tā ir nodokļu politika. Šobrīd publiski vairāk zināms ir Pasaules bankas pētījums, bet paralēli LTRK kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, iesaistot visus labākos nodokļu speciālistus, taisa alternatīvu piedāvājumu, kas ļautu realizēt to, kas ierakstīts valdības deklarācijā, ka ekonomikai ir jāaug ātrāk nekā 5% gadā. Otra valdības aktualitāte ir proaktīva investoru piesaiste, jo līdzšinējais darbs ārvalstu investīciju piesaistē un vietējo uzņēmīgo cilvēku uzkrājumu iesaiste Latvijas ekonomikā ir bijusi zem katras kritikas, un ir nepieciešams pilnīgs restarts. Arī trešā lieta ir zināma - vairāku nozaru vadošie uņēmumi zina, kur ir tas "pudeles kakls", kuru noņemot, nozares varētu attīstīties daudz straujāk, atsperties, radīt jaunas darba vietas, maksāt lielākus nodokļus utt.
Par šīm trim lietām notiek intensīva sadarbība ar valdību. Tajā ziņā viss ir kārtībā. Valdībai jādod vismaz pusgads laika, lai šīs lietas tiktu realizētas. Nevar prasīt no valdības, lai šodienas ideja rīt jau būtu realizēta. Viena labā ziņa ir tāda, ka premjers ir norādījis, ka šantāžai nepadosies un nedos nereālus solījumus. Savukārt otrā labā ziņa ir tāda, ka izdevumu daļa tiek turēta stingri. Papildus tam, premjiers ir uzsācis cīņu pret izvairīšanos no nodokļiem, it īpaši aplokšņu algām un nodokļu izvairīšanās shēmām.
Pozitīva jaunās valdības iezīme ir tā, ka tiek uzsvērts komandas darbs. Jaunajā valdības darba plānā gan noteikti galvenie virzieni, gan noteikti pārresoru darbības virzieni. Līdz šim bija uzdevumi katrai ministrijai, bet tagad plāna preambulā ir pateiktas būtiskās lietas – ka ekonomikas izaugsmei jābūt 5%.
Tāpat valdības rīcības plānā ir uzstādījums, ka Latvija varētu būt vadošā finanšu jomā un Finanšu nozarei Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir jāņem vērā visi uzrādītie riski, bet potenciāls ir milzīgs.
Finanšu sektors ir perspektīvs ar to, ka tam ir ļoti augsta pievienotā vērtība. Šajā sektorā strādājošajiem ir lielas algas un ir visi priekšnosacījumi, lai sektors attīstītos, mēs maksātu lielas algas, vairāk tērētu un šīs algas ietekmētu arī pārējos sektorus. Ja kaut ko dara pragmatiski, neatlaidīgi un mērķtiecīgi, tad visi neļāvēji atkāpjas. Jāsaprot, ka arī finanšu sektorā ir stratēģiski svarīgi orientēties uz tādu pakalpojumu klāstu, kas atnes vairāk pievienotās vērtības un piesaista investorus. Ņemot vērā arī visus OECD standartus. Tam ir lielāka perspektīva.
Nodokļu politika jāpārveido tāda, kas gan vietējos cilvēkus, it īpaši jaunos cilvēkus, mudinātu atvērt savu biznesu, nevis iet strādāt ierēdņos, gan jāpiesaista investīcijas, lai attīstās tautasaimniecība. Ja būs investīcijas, attīstīsies tautsaimniecība, cilvēki pārstās braukt prom, bet atgriezīsies atpakaļ, palielināsies dzimstība utt. Mēs pašlaik atrodamies 70. vietā pēc IKP uz iedzīvotāju, tāpēc metodiski jāvirzās, lai būtu starp TOP 10 attīstītākajām valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
