Pabrīdinājuši, ka tūlīt sākšoties viņu nomelnošanas kampaņa, Nacionālās apvienības politiķi gatavo Aivara Lemberga "zaļo zemnieku" atgriešanos valdībā. Bet pats atstādinātais Ventspils mērs jau ir draudzīgi izskaidrojis Krievijas vēstniekam, ka ar "nacionāļiem" varot sarunāt.
Brīdinājumi par nomelnošanu ir naiva un vismaz politikā parasti neefektīva "ķeriet zagli" taktika, kad padomā kāda cūcība, ko nav cerību aizbildināt ar racionāliem argumentiem. Lai nu kurš, bet Lembergs jau nu gan zina, ka pastāvīga klaigāšana par viņa nomelnošanām varbūt der sev labvēlīgu mediju aizpildīšanai ar baltu troksni, taču nav pasargājusi viņu no kriminālapsūdzībām smagos noziegumos. 
Toties Lemberga jaunais favorīts Raivis Dzintars var rēķināties, ka Visu Latvijai! vēlētāju "cietais kodols" būs ar mieru pieņemt jebkādu sava elka skaidrojumu pat tādai rīcībai, kuras rezultātā lielākie ieguvēji būs viņa retoriski lamātie prokremliskie spēki un to galvenie sabiedrotie oligarhi.
Pārfrāzējot populāro teicienu - pasaki man, kas ir tavi ienaidnieki, un es pateikšu, kas ir tavi draugi. Dzintars otrdien intervijā NRA garāmejot gan pabiedē ar prokremlisko spēku stratēģiju "Latvijas ielenkšanai", taču par savas apvienības galveno konkurentu pašvaldību vēlēšanās uzrāda nevis Saskaņas centru, bet gan Vienotību, ko par savu galveno ienaidnieci uzskata arī Saskaņas centrs. Un nolamā par "populismu" Vienotības un Reformu partijas vēršanos pret Lembergu, kuru par savu draugu nepārprotami uzskata gan vietējie prokremliskie Latvijas ielencēji, gan arī oficiālais Kremļa pārstāvis Latvijā.
Vešņakova un Dzintara draugs Ventspilī
VL-TB/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis pagājušonedēļ programmatiski paziņoja, ka esot nepieciešams "apvērsums" jeb "valdības pārstartēšana jaunā veidolā". Viņš arī nosauca apvienības galvenos sabiedrotos: "Idejiski tuvākā šobrīd ir Zaļo un zemnieku savienība."
Dzintars šonedēļ pagājis soli tālāk un ieskicē gatavotā apvērsuma taktiku. "Atsevišķas vēstniecības" došot mājienus par NA izmešanu no valdības, un tad: "Ja RP pilnībā izšķīst un aiziet pie Vienotības, pazūd visas sarkanās līnijas. Ja ne, tad tā ir mazākuma valdība. Līdz nākamajām vēlēšanām tai noturēties būtu grūti."
Skaidrs, ka RP novilkto "sarkano līniju" pazušana ļautu valdībā ienākt ZZS, bet NA tad nekur tālu prom no valdības nebūtu jāiet. Taču Dzintars tagad faktiski pasaka - pat ja RP tomēr neizšķīstu, VL - TB/LNNK ies ārā no valdības un kopā ar ZZS (un arī ar SC, protams) turpinās gāzt atlikušo mazākuma valdību no opozīcijas.
Diezin vai starp Dzintara nepieminētajām atsevišķajām vēstniecībām, kuras, kā viņam šķiet, gribētu NA izmešanu no valdības, ir arī Krievijas vēstniecība. Putina partijas Vienotā Krievija līgumpartnerim SC Lemberga draugi patiesībā nav ienaidnieki, kā kaimiņvalsts vēstniekam izskaidrojis arī Lembergs.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs 17.aprīlī kārtējo reizi apmeklēja Ventspili, kur apspriedās ar atstādināto domes priekšsēdētāju arī par politisko partiju izkārtojumu pirms pašvaldību vēlēšanām. Stundu garā saruna notika aiz slēgtām durvīm, tomēr bijusi dzirdama TV3 raidījuma Nekā personīga žurnālistiem. Lembergs iezīmējis Einara Repšes topošās partijas, viņaprāt, spīdošās izredzes. Vienotību raksturojis kā "neviendabīgu", kurā esot Lolitas Čigānes, taču arī "pragmatiskais gals", ar kuru varot vienoties. Un arī ar "nacionāļiem" varot "vest konstruktīvas sarunas", Lembergs apliecinājis. Toties Reformu partijai gan klāšoties nelāgi. (NP sižetu var redzēt šeit.)
Vešņakovs pavēstījis Lembergam, ka Krievijas attiecības ar Ventspili esot labākas nekā ar Latvijas valsti. Lembergs no savas puses paudis atbalstu koncernam Gazprom un Krievijas centieniem nepieļaut "Briseles uzspiesto" gāzes tirgus liberalizāciju.
Lemberga draudzīgums Krievijai ir sens, ja arī ir mainījies līdzi viņa paša situācijai. Savulaik viņš pat bija nodēvējis Ventspili par "Krievijas ostu". Savukārt TB/LNNK veterāniem ir tradicionāli labas attiecības ar Lembergu. Tomēr varbūt ir vērts vaicāt Visu Latvijai! nekritiskajiem atbalstītājiem - kā lai saprot "nacionālo vērtību aizstāvju" draudzīgumu un idejisko tuvību partijai, kuras premjerministra kandidāts čomojas ar Krievijas vēstnieku? Vai varbūt šāds jautājums arī ir nomelnošana?
Kopīga dziesma
Dzintara mājieni par vēstniecību mājieniem arī ir no tiklab Lemberga un citu oligarhu, kā arī SC pastāvīgā repertuāra par ļaunajiem amerikāņiem un briesmīgo "Briseli", kas viņiem te neļaujot būt saimniekiem savā zemē. Bet maksātnespējas administratora un NA ģenerālsekretāra Lūša deklarētais, ka "nacionālā buržuāzija nespēs rasties bez valsts atbalsta", ir pa tiešo no pašpasludinātā "nacionālā buržuja" Lemberga vārdnīcas ņemts. (Te gan jāvaicā, kāpēc valstij tagad būtu tieši Lūsis jāatbalsta kā "nacionālais buržujs"? Pretendentu uz šādu atbalstu taču netrūktu.)
Lemberga tekstus nu deklamē arī Dzintars. Gan par "sorosiešu grupējumu" (žurnālu Ir), jo tas esot sācis "cīņu pret maksātnespējas administratoriem" (žurnāls ir publicējis vairākus pētījumus par šā biznesa aizkulisēm). Gan par RP un "daļas Vienotības" vēršanos pret Lembergu, kas Dzintaram izskatoties pēc "priekšvēlēšanu populisma: ir izvēlēts ienaidnieka tēls, un tas ir Lembergs, varbūt plašākā nozīmē tas, ko varētu tēlaini apzīmēt ar "muižu dedzināšanas" alku apmierināšanu".
Ja "nacionālistu" līdera nostāšanās Krievijai draudzīgas "buržuāzijas" advokāta un "muižu" sargātāja pozā kādam vēl nešķiet gana amizanta, Dzintars pabrīdina: "Tomēr ir jādomā arī par sekām." Par kādām tad? "Ja Lembergu noņems no skatuves, tad kas nāks viņa vietā? Kā reālākie varētu būt prokremliskie spēki," viņš biedē.
Loģiskā absurda loks ir noslēdzies - ja Krievijas vēstnieka draugu noņems no politiskās skatuves, viņa vietā nākšot prokremliski spēki, uzskata skaļākais latviešu tautas interešu aizstāvis. Nez, atgādinājumu, ka Lembergs slavē "politiķi Dzintaru" par "godīgumu un atklātumu", Dzintars arī uzskatīs par viņa nomelnošanu?
Partijas īsteni ticīgajiem atbalstītājiem droši vien pietiek ar vadoņa kārtējiem izsaucieniem par "latviskām vērtībām" un "mūsu svētumiem". Taču to aizsegā tiek gatavota valdība, kurā toni noteiktu tieši tie prokremliskie spēki, pret kuriem Dzintars iestājas vārdos un palaikam arī ar dūrēm pie Brīvības pieminekļa. Atkal citējot viņu pašu: "Kas no tā visvairāk iegūst? Partija? Ideja? Diez vai. Ušakovs tikai berzē rokas."