Izklausās pēc absurda no ”treknajiem” vai pat vēl sliktākiem laikiem. Taču vairākums tincinātāju komisijas sēdē bija Vienotības pārstāvji, kuri partijas programmā un citur deklarē, ka esot par atklātību, labu pārvaldību, politiķu atbildību, atskaitīšanos sabiedrībai un visādu caurspīdīgumu. 
Acīmredzot atrašanās pie varas dažiem sāk šķist tik pašsaprotama, bet sajūta, ka tieši viņi ir tā ”valsts”, ko pilsoņiem pienākums cienīt, ir tik apdullinoša, ka atņem spēju gan paraudzīties uz savu rīcību no malas, gan samērot to ar pašu sludināto citiem. Varas ķirbis galvā, un nu tik prasīs ”saldumus” - cieņu un uzticēšanos administratīvā kārtā. Komisāru sašutums
Pieprasījumu komisijas Helovīna dienas sēde bija iecerēta, lai it kā pārrunātu sadarbību ar Delnu un arī informācijas par deputātiem publicēšanu portālā deputatiuzdelnas.lv. Taču saruna par sadarbību šoreiz izpalika, deputātiem galvenoties rūpēja informācijas publicēšana.
Turklāt rūpe nebija spontāna - Juridiskā komisija esot izpētījusi situāciju ar informācijas publicēšanu Saeimas mājaslapā par sēžu apmeklējumiem un nospriedusi, ka apmeklējuma tabulas forma jāpapildina ar informāciju par to, kāpēc deputāts kavējis komisijas sēdi. Šai informācijai esot jābūt pēc iespējas precīzākai, piemēram - tikšanās ar vēlētājiem, frakcijas vai komisijas uzdevuma pildīšana, slimība vai kāds cits pamatots iemesls.
Varētu jau pabrīnīties, vai tiešām deputāti uzskata, ka sēžu apmeklēšana ir vēlētājiem tik svarīgs kritērijs viņu darba vērtēšanai, ka to neapmeklēšanas iemeslu uzrādīšana vareni cels viņu un Saeimas reputāciju. Tomēr apņemšanās sniegt sabiedrībai vairāk informācijas par savu darbu būtu tikai apsveicama. Diemžēl komisijas sēdē valdošais noskaņojums bija neapmierinātība ar ”informācijas interpretāciju”, nevis gatavība informēt.
Deputāts Ingmārs Čaklais (Vienotība) paziņoja, ka Delnai esot jāseko līdzi tam, kā tās portālā publicētā informācija (kuru Delna ņem no Saeimas mājaslapas) tālāk tiek pārpublicēta. Viņam nešķita pieņemams skaidrojums, ka to gan Delna nevar kontrolēt. ”Es tomēr gribētu, lai jūs nesakāt, ka nevarat ietekmēt,” viņš nerimās. ”Kāpēc tad jūs uzskatāt, ka varat ietekmēt deputātus, ietekmēt varu?”
Šķiet, ka Čaklais netieši izpauda, ka viņa un citu deputātu nīgruma iemesls ir ne tikai nespēja kontrolēt medijos publicēto informāciju par viņiem, bet arī un varbūt pirmām kārtām sabiedrības vēlme viņus jeb ”varu” uzraudzīt. Deputāte un Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) to pateica bez aplinkiem, apšaubīdama Delnas ”tiesības” uzraudzīt deputātu darbu un pat prasīdama skaidrojumus, kas finansē portālu.
Var tikai minēt, vai Čepāne nebija papūlējusies Delnas mājaslapā apskatīties, kas to finansē, vai arī velējās uzsvērt, ka, sak, tie tak atkal tie paši sorosisti un sorosoīdi, kurus tik ļoti nīst arī Lembergs ar Šleseru un citi Latvijas varenie. Un turklāt visu to informāciju publicē, bet citi pat interpretē bez viņas jeb ”varas” atļaujas, pilnvarojuma un sankcijas!
Deputāts un akadēmiķis Andris Buiķis (Vienotība) tā kā rezumēja kolēģu noskaņojumu, tā kā pasludināja spriedumu Delnai: ”Jūs tomēr vienu no valsts pamata balstiem degradējat.”
Kontroles mehānismi
Politiķu pārmetumi medijiem, ka tie, informēdami par viņu darbu, grauj valsts pamatus, ir drošs simptoms, ka viņi vai nu jau izmanto, vai arī būtu gatavi izmantot viņiem uzticēto varu savtīgi, pretēji sabiedrības interesēm, taču jebkurā gadījumā nekontrolēti. Esam to pieredzējuši diemžēl ļoti daudzas reizes.
Par visādām ”nomelnošanām”, ”valsts prestiža graušanu”, Saeimas un valdības ”diskreditēšanu” nācies klausīties gan no ”zaļajiem” Emša un Ūdres, gan ”oranžajiem” Kalvīša un Muižnieces, gan tautiski ”dzeltenā” Straumes jeb Baķkas, gan visādu citādu krāsu un pustoņu ”valsts balstiem” un ”stabilitātes garantiem”, kuri, nebūtu brīnums, arī politikas izgāztuvē trūd pārliecībā, ka tur nonākuši ”neobjektīvas” informācijas un tās ”tendenciozu interpretāciju” dēļ, nevis pateicoties saviem darbiem.
Deputāta Čaklā reputācija vēlētāju vērtējumā varētu ciest tāpēc, ka tiesa vērtēs, vai viņš palīdzējis sievai notārei ”optimizēt” nodokļus, nevis tāpēc, ka prese par to raksta. (Starp citu, deputatiuzdelnas.lv sadaļā ”Reputācija” par Čaklo pagaidām ieraksts, ka šīs Saeimas laikā ”nav atrasta informācija, kas apšauba deputāta reputāciju”, kaut gan pirms tam bijusi ”neskaidrība valsts amatpersonas deklarācijā”.) Un arī deputātes Čepānes pūliņus novērst iespējas rīkot jebkādus referendumus vēlētāji gan jau novērtēs, un tas nebūs tāpēc, ka plašsaziņas līdzekļi ”paķer informāciju” un tad rakstot par deputātiem, ka viņi ir ”slikti”, kā viņa kreņķējas.
Bet ja nu patiešām grib, lai mediji par viņiem vēsta tikai cildinoši jeb viņu ieskatā ”objektīvi”, tad diezin vai to nodrošināt jāprasa Delnai vai kādai citai sabiedriskai organizācijai. Tad ir jādara, kā dara Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) un viņa ”vecākais brālis” (Putina Vienotā Krievija) - ar iztapīgiem plašsaziņas līdzekļu redaktoriem jāsaskaņo, ko, kad un kā rādīs vai rakstīs. Vai vienkārši jānopērk viss medijs, ja ir nauda kā ”oligarhiem”.
Taču var arī citādi. Tajā pašā dienā, kad Vienotības valstiskie ļaudis Saeimā strostēja Delnas pārstāvi par to, ka viņa nekontrolē medijos publicēto un uzrauga deputātus bez viņu pilnvarojuma, premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) intervijā Radio 101 pauda, ka Saeimai būtu jāvērtē iespējas, kā stingrāk vērsties pret tiem tautas kalpiem, kuri grauj Saeimas kā institūcijas prestižu. Deputātiem kā tautas priekšstāvjiem būtu jārāda labs piemērs saviem vēlētājiem, uzskata valdības vadītājs.
Ļoti aktuāls padoms, ņemot vērā, ka daži viņa partijas biedri nupat gribētu tēlot politiskās viņsaules rēgus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
