Vai varam būt pārliecināti, ka viss notiks godīgi? Ka biļeteni, krustiņi tiks pareizi saskaitīti? Ka vēlēšanu organizatori ir uzticami, leģitīmi un par tautas kalpiem tiks ievēlēti visi tie, kuriem tiešām tauta uzticējās?
Man šāda pārliecība ir zudusi.
Ne tikai pagājušo gadu, bet arī iepriekš gājām vēlēt ar pārliecību, ka saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums 1.pantā definēto Republikas pilsētas domi un novada domi (turpmāk - dome) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Iepazīstoties ar vēlēšanu regulējošo likumdošanu, Eiropas konstitucionālā mantojuma vispārējiem principiem, Demokrātiskas valsts vispāratzītiem vēlēšanu principiem un vēlēšanu sarīkošanas praksi Ventspils pilsētā nonācu pie atziņas, ka vismaz valsts pilsētu domes un novada domes Latvijā (noteikti Ventspilī) netiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās sekojošu iemeslu dēļ:
1. Vēlēšanas organizē varas politiķi.
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 12.pants nosaka, ka Domes vēlēšanas sagatavo un sarīko republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā noteiktajā kārtībā.
Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1.pants nosaka, ka (1) Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī republikas pilsētas domes un novada domes (turpmāk - dome) vēlēšanu sagatavošanai katrā republikas pilsētā un novadā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi republikas pilsētas vēlēšanu komisija un novada vēlēšanu komisija (turpmāk - vēlēšanu komisija) 7-15 locekļu sastāvā. (2) Vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai republikas pilsētās un novados Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk - iecirkņu komisijas).
5.pants nosaka, ka (1) Republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisiju ievēlē attiecīgās republikas pilsētas dome vai novada dome triju mēnešu laikā pēc domes ievēlēšanas vai viena mēneša laikā pēc domes izveidošanas. (2) Iecirkņa komisiju izveido attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija.
12.pants nosaka, ka (1) Vēlēšanu komisijas pirmo sēdi sasauc attiecīgās domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
23.pants nosaka, ka (1) Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas nodrošina Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu un attiecīgās domes vēlēšanu, kā arī likumā paredzētajos gadījumos - tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu.
25.pants nosaka, ka (1) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija: 2) apstiprina vēlēšanu zīmju saturu, nodrošina vēlēšanu zīmju izgatavošanu un nogādāšanu iecirkņu komisijām; 3) kontrolē iecirkņu komisiju darbību un sniedz šīm komisijām palīdzību to nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi; 4) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu iecirkņos; 5) izskata ar vēlēšanām saistītas sūdzības un iesniegumus; 6) pēc vēlēšanu pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolus, saskaita vēlēšanu rezultātus attiecīgi republikas pilsētā vai novadā; 7) apstiprina vēlēšanu rezultātus, nosaka ievēlētos deputātus un notikušo vēlēšanu rezultātus publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pieminētie likumu panti, manuprāt, skaidri norāda, ka likumos pastāv būtiskas pretrunas attiecībā uz definēto, ka Republikas pilsētas domi un novada domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās un likumos aprakstīto vēlēšanu organizēšanas kārtību, kura pieļauj, ka vēlēšanas rīko, kontrolē, sūdzības izskata varas politiķu izveidotas vēlēšanu, iecirkņu komisijas. Piemēram, Ventspilī, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas rīko vēlēšanu komisija, kuras sastāvu nosaka ilglaicīgi pie varas esoša partija un kuras locekļi atrodas šī politiskā spēka pārstāvju tiešā ietekmē. Tā 2013.gada 23.augustā Ventspils pilsētas dome saskaņā ar Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1.panta pirmo daļu, kā arī 5.panta pirmo daļu, 6.panta pirmo daļu un 7.pantu kārtējo reizi apstiprināja kārtējo Ventspils vēlēšanu komisiju, kurā netika iekļauts neviens no pieteiktajiem opozīcijas izvirzītajiem kandidātiem un kuras locekļi gandrīz pilnā tās apjomā (izņemot vienu locekli) ikdienā atrodas Ventspils pilsētas domes valdošā spēka partijas "Latvijai un Ventspilij" politiķu tiešā pakļautībā, un daži ir pat šīs partijas biedri. Lieki piebilst, ka tieši šādi, pie varas esoša viena politiskā spēka izveidotas un kontrolētas Ventspils vēlēšanu un iecirkņu komisijas ir organizējušas visas līdz šim notikušās atjaunotās Latvijas Ventspils pilsētas domes vēlēšanas. Esmu pārliecināts, ka tieši tāpēc, ka vēlēšanas rīko un kontrolē pie varas esošs, attiecīgās vēlēšanās kandidējošs, politisks spēks, vēlēšanas (vismaz līdz šim notikušās Ventspils pilsētas domes vēlēšanas, kuras rīko partija "Latvijai un Ventspilij") nav uzskatāmas par vienlīdzīgām, tiešām un aizklātām pārāk lielo vēlēšanu rezultātu manipulācijas risku dēļ.
Turklāt pēdējos gados Ventspilī notikušās pašvaldības, Saeimas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas varētu būt pat neleģitīmas, jo saskaņā ar Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisijas likuma 12.pantu Ventspils pilsētas domes ievēlētās Ventspils vēlēšanas komisijas pirmo sēdi bija jāsasauc Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam vai viņa pilnvarotai personai. Tā kā Aivaram Lembergam ar tiesas lēmumu jau no 2007.gada ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus, tad sasaucot vai pilnvarojot sasaukt Ventspils pilsētas vēlēšanu komisijas pirmās sēdes Lembergs pārkāptu tiesas uzlikto aizliegumu un viņam būtu jāatbild tiesībsargājošo iestāžu vai tiesas priekšā. Tā kā tiesībsargājošās iestādes un tiesa klusē, tad ar lielu ticamības pakāpi secinu, ka visas notikušās vēlēšanas Ventspilī kuras organizēja Ventspils vēlēšanu komisijas, kuras tika sasauktas uz pirmo sēdi pēc tam, kad tiesa ar savu lēmumu liedza Aivaram Lembergam pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus, ir uzskatāmas par neleģitīmām.
2. Likums ļauj vienai personai balsot divreiz.
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 29. pants nosaka, ka "vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu. Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē ietvertajiem kandidātiem, viņš svītro kandidāta vārdu un uzvārdu. Ja izsvītrots tikai kandidāta vārds vai uzvārds, uzskatāms, ka vēlētājs šo kandidātu neatbalsta."
41. Pants nosaka, ka "katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+".(...)Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam."
Likums, kurš dažiem vēlētājam dod tiesības par vienu kandidātu atdot divas balsis apliecina, ka vēlēšanas nav uzskatāmas par vienlīdzīgām, tiešām, aizklātām un proporcionālām. Proti - personām, kuras atbalsta konkrēto kandidātu ir tiesības balsot par sarakstu un par kandidātu, tādējādi atdodot par kandidātu divas balsis. Attiecīgi tām personām, kuras nevēlas doto kandidātu nav dotas tiesības attiecīgo kandidātu izsvītrot divreiz tāpat, kā divreiz netiek skaitītas to personu balsis, kuras vēlēšanu zīmē nav izdarījušas atzīmes attiecībā uz kandidātu. Uz to, ka likumdošanā pretēji izsludinātajam vienlīdzīgām vēlēšanām faktiski tiek nodrošinātas nevienlīdzīgas, vēlētāju gribu neatspoguļojošas vēlēšanas, spilgti norāda Ventspilī notikušo vēlēšanu rezultāts. Proti:
- Ventspils domes vēlēšanās faktiski visi partijas "Latvijai un Ventspilij" kandidāti ir saņēmuši vairāk balsu nekā vispār tika balsots par attiecīgo sarakstu. Tā, par partijas "Latvijai un Ventspilij" līderi Aivaru Lembergu tika atdotas 10 730 - balsis, bet par Lemberga pārstāvēto sarakstu tikai 7 214 balsis. ABSURDI, bet iznāk, ka par Lembergu ir nobalsojuši 104,7% no velēšanās piedalījušo pilsoņu kopskaita.
- Ja par personu izdarījušo "+" balsojošo balsis nebūtu skaitītas divreiz (vienreiz ar biļetenu, otru reizi ar "+"), deputātu personālijas Ventspils pilsētas domē būtiski atšķirtos no pašreiz ievēlētajām. Tikai astoņi no pašreiz ievēlētajiem deputātiem būtu ievēlēti. Tādas personālijas, kā patreizējais domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs domē vispār nebūtu ievēlēti. Partijas "Latvijai un Ventspilij" vēlētāji svītrojot Lembergu (vissvītrotākais no Ventspils pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem) nepārprotami ir pauduši neuzticību negodīgiem, apsūdzētiem politiķiem, skaidri vēstot, ka šodien Ventspils pilsētas domes krēslā tie vēlas redzēt vislielāko vēlētāju atbalstu saņēmušo Jāni Vītoliņu, bet pateicoties likuma ačgārnībām atkal ir saņēmuši negribēto Aivaru Lembergu.
Vēlos uzsvērt, ka ne tikai es uzskatu, ka vēlēšanas Latvijā nav uzskatāmas par vienlīdzīgām un godīgām, bet arī ilggadējā Satversmes tiesas tiesnese, tagadējā Saeimas deputāte Ilma Čepāne savā laikā juridiski ir pamatojusi, ka papildus balsu piešķiršana tiek atzīta par vēlēšanu principu pārkāpumu:
Ilma Čepāne rakstā "PLL ideja piešķirt vēlēšanu tiesības ir klajā pretrunā ar vienlīdzības vēlēšanu principu" (23.09.2010.) norāda:
"Vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām. Līdzīgi kā Saeimu, kuru saskaņā ar Satversmes 6. pantu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, arī pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 1. pants noteic, ka Republikas pilsētas domi un novada domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.
Lai vēlēšanas uzskatītu par tādām, kas demokrātiskā sabiedrībā notiek saskaņā ar Eiropas konstitucionālā mantojuma vispārējiem principiem, ir jāievēro fundamentāli noteikumi jeb demokrātiskās valstīs vispāratzīti vēlēšanu principi, no kuriem viens ir visiem labi zināmais "vienlīdzīgu vēlēšanu" princips.
Ar jēdzienu "vienlīdzīgas vēlēšanas" saprot principu, ka katram vēlētājam ir viena balss un vēlētāju balsis ir līdzvērtīgas. Tā ir vēlētāju vienlīdzība gan iespējās, gan piešķirto balsu skaitā. Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, tāpēc Latvijai iepriekš minētie vēlēšanu principi ir obligāti jārespektē. Vienlīdzīgas izturēšanās princips tiek atzīts par pārkāptu, ja atšķirību noteikšanai nav objektīva vai pamatota attaisnojuma un likumīga mērķa.
(...) Taču mūsdienās, kā jau teicu, papildu balsu piešķiršana tiek atzīta par vienlīdzīgu vēlēšanu principa pārkāpumu."
Uzskatu, ka vēlēšanu negodīguma (biļetenu falsifikācijas) risku īpaši palielina apstākļu kombinācija: valdošo politisko spēku monopolizēta vēlēšanu rīkošana ar iespēju viena biļetena ietvaros nodot par kandidātu divas balsis. Šāda kombinācija papildināta ar administratīvā resursa izmantošanu* un alternatīvo politisko spēku informatīvo bloķēšanu faktiski tādās mazās un slēgtās pašvaldībās kā Ventspils, pie varas esošajiem nodrošina mūžīgu varas saglabāšanu, kurai nav nekā kopīga ar vēlētāju gribas izpausmi.
Ņemot vērā augstāk minēto, vēršos pie Jums ar lūgumu publiski kliedēt bažas, un gadījumā, ja tās apstiprinās darīt visu iespējamo, lai īstenotu dzīvē Latvijas Satversmē un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā definēto: ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Īpaši vēršos pie Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja!
Cimdara kungs!
Lūdzu publicējiet visus, kopš 2007.gada notikušo Ventspils vēlēšanu komisiju pirmo sēžu protokolus un pilnvarotām personām izdotās pilnvaras, lai sabiedrība varētu pārliecināties par Ventspilī notikušo vēlēšanu likumību.
* Ventspils pilsētas dome, tās iestādes, kapitālsabiedrības, Ventspils brīvostas pārvalde, dažādām reklāmām, sludinājumiem, atskaitēm laika posmā no 2012.gada sākuma tikai pēc Valsts iepirkuma biroja publicēto iepirkumu datiem ir iztērējusi vairāk kā 3,5 miljonus eiro. Tai skaitā laikraksts "Ventas Balss" pēdējo divu gada laikā no Ventspils pilsētas domes šādi ir saņēmis vismaz 1 miljonu eiro, kuri tika izlietoti viena "pareizā" viedokļa popularizēšanai, amatpersonu slavēšanai un alternatīvu viedokļu izskaušanai. Kopējās medijiem tērētās pašvaldības, tās iestāžu, biedrību un kapitālsabiedrību izmaksas, Dome no sabiedrības un citu partiju Domes deputātiem rūpīgi slēpj. Jautājums - kāpēc?"