Latvijas valdība, veicot nopietnu finanšu analīzi medicīnas nozarē, aizsākusi labas pārmaiņas, lai efektīvāk pārvaldītu valsts budžetu un strādātu arī pacientu interesēs. Mēs ticam, ka izmaiņas HIV slimības apkarošanas finansējumā vedīs pie ieguvumiem visām pusēm, tostarp sabiedrībai kopumā. Ārstēt slimību agrīnā tās stadijā vienmēr ir ilgtspējīgāk un lētāk.
Aprēķināts, ka 5,23 miljonu eiro ietaupījums valsts budžetam būs turpmāko piecu gadu perspektīvā, jo kopš šī gada janvāra papildus piešķirtais finansējums ļaus daudz laicīgāk uzsākt HIV* pacientu ārstēšanu Latvijā. Agrīni uzsākta terapija ir svarīga gan esošo pacientu veiksmīgai ārstēšanai, gan HIV / AIDS izplatības ierobežošanai un jaunu saslimšanas gadījumu novēršanai, tātad – nozīmīgu risku mazināšanai visai sabiedrībai.
Esam patiešām gandarīti, ka NVO teikto 2015.gadā beidzot sadzirdēja un valdība kopā ar likumdevējiem vienojās par finansējuma piešķiršanu, kas gan šī brīža veselības budžetam sarežģītajā posmā bija gandrīz neiespējamā misija. Iespējams, abpusējā sapratne un sadarbība starp Gunti Belēviču no Veselības ministrijas puses Gundaru Daudzi, Aiju Barču un citiem Saeimas deputātiem, kuri ir vai bijuši saistīti ar medicīnas nozari, ļaus novērst vismaz 920 slimnieku hospitalizācijas un ietaupīt izmaksas ārstniecības iestādēm.
Šis ir finansiāli ļoti pareizs solis un gudras pārvaldības piemērs. To visticamāk secinās arī Finanšu ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa veselības budžeta izmaksu izvērtēšanai. Kopumā finanšu pārvaldība nav līdz šim bijusi pat tuvu ideālam, precīzāk būtu jāizlieto jau piešķirtie līdzekļi, tomēr ir jomas, kas jau gadiem ir bijušas kritiskas, ņemot vērā slimību attīstības draudus nākotnē. Viena no tām viennozīmīgi ir HIV / AIDS.
Cerams, ka 2015.gada beigās piešķirtais finansējums gandrīz miljona eiro apmērā ļaus Latvijai turpmāk vairs neieņemt pirmo vietu Eiropā diagnosticēto AIDS gadījumu ziņā. Pie mums apmēram 8 cilvēkiem no 100 000 iedzīvotāju slimība tiek atklāta novēloti – pēdējā jeb AIDS stadijā, kas pietuvina mūs HIV / AIDS epidēmijai. Eiropā šis rādītājs uz minēto iedzīvotāju skaitu ir tikai 1 pacients. Skaitļi un statistika nav iepriecinoša, bet ir labas ziņas.
Kas tieši mainīsies? HIV vīrusa diagnosticētajiem pacientiem tiek noteikts imūno šūnu skaits organismā un līdz šim valsts apmaksāta ārstēšana pienācās tikai tiem, kam šis rādītājs bija nokrities līdz 200 šūnām vienā kubikmilimetrā asiņu. Izmaiņas Nacionālā veselības dienesta vadlīnijās un papildus finansējums ļaus uzsākt terapiju jau ar 350 šūnām vienā kubikmilimetrā, tātad – savlaicīgāk un ar ilgtermiņa pieeju. Tas ir vidējais rādītājs Eiropā, līdz ar to Latvija izpilda arī Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumus.
Protams, pasaules prakse un Apvienoto Nāciju pētījums "Start" rāda, ka vēl laicīgāk uzsākta HIV ārstēšana – imūno šūnu rādītājs ne zemāks kā 500 šūnas uz kubikmilimetru asiņu, 35 gadu laikā spētu apturēt AIDS epidēmiju. Bet tā ir ideālā versija. Latvijā diemžēl vēl arvien ir nepietiekama un novēlota HIV diagnostika, nereti arī par vēlu uzsākta specifiskā pretvīrusu terapija, kā arī trūkst efektīvas koordinācijas.
Pat daļa mūsu valsts mediķu diemžēl vēl arvien dzīvo stereotipu varā, neiedomājoties, ka heteroseksuāla sieviete ar labu izglītību, ienākumiem, darbu, jauku ģimeni un bērniem, dzīvojot "godīgi" un bez kaitīgiem ieradumiem varētu būt inficējusies ar HIV. Bet kopš 2000.gada tādu sieviešu skaits aug pietiekami strauji. HIV vīruss bez jebkādiem ārēji pamanāmiem simptomiem var kaitēt cilvēka imūnsistēmai veselus 7 gadus, līdz ar to tikt neapzināti izplatīts dzimumsakaru ceļā, ja nav pietiekami padomāts par drošību.
Šajā sakarībā biedrība "AGIHAS" vēlas atgādināt, ka 2015. gadā valstī bija 73 dzemdības HIV pozitīvām sievietēm, kurās piedzima 75 mazuļi un diemžēl tendences liecina, ka turpmāk sagaidāms šādu dzemdību pieaugums Latvijā, tādēļ aicinām Veselības ministriju valstiski atbildīgi vērtēt situāciju un jau drīzumā - sākot ar 2017. gadu, rast finansējumu, kas palīdzētu nodrošināt HIV pozitīvajām mātēm un AIDS slimniecēm dzimušos bērnus ar mātes piena aizstājējproduktiem, tādējādi samazinot vertikālās transmisijas risku un reālo inficēšanās gadījumu skaitu. Citādi skumjā statistika, saskaņā ar kuru Latvija ir ES dalībvalsts ar lielāko HIV inficēto bērnu skaitu, nemainīsies (šobrīd uzskaitē ir 66 HIV pozitīvi bērni, 3 no tiem inficējās pērn). Attīstītajās valstīs mātes HIV pozitīvs statuss nozīmē aizliegumu zīdīšanai, jo šādām mātēm ir pierādīta HIV vīrusa klātbūtne krūts pienā, kas nozīmē bērna inficēšanās iespējamību zīdīšanas laikā.
Ir svarīgi, lai Latvijas nelabvēlīgajā demogrāfiskajā situācijā HIV pozitīvām mammām dzimušie mazuļi rūpētu ne tikai nevalstiskajām organizācijām, bet arī valsts dažāda vecuma un dzimuma HIV pacientus uzlūkotu kā tai piederīgus un vajadzīgus.
Latvijā HIV pirmo reizi reģistrēts 1987.gadā un kulminācija bija 807 reģistrētie HIV pacienti 2001.gadā. Mēs zinām, ka statistika ir tikai aisberga redzamā daļa, jo faktiskais apjoms ir pat 2-3 reizes lielāks. Mums strauji tuvojas HIV / AIDS epidēmija un tikai efektīvs, pārdomāts un ilgtspējīgs finanšu līdzekļu pielietojums slimības ārstēšanai un profilaksei var to attālināt.
* HIV — cilvēka imūndeficīta vīruss, kura pēdējā stadija visiem pazīstama kā AIDS. Seksuāli aktīviem cilvēkiem ir ieteicams regulāri veikt HIV / AIDS testus, lai pārliecinātos, ka vīruss nav sācis graut viņu imūno sistēmu un nav nācies kādu neapzināti "apdāvināt".
Uzziņai:
* HIV/AIDS gadījumi Latvijā tiek reģistrēti kopš 1987.gada;
*1990. gadā atklāja pirmo gadījumu, kad heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā bija inficējusies sieviete;
*1997. gads iezīmēja jaunu pavērsienu – HIV infekcija iekļuva injicējamo narkotiku lietotāju vidē, un ļoti strauji izplatījās šajā populācijā;
* 2001.gadā bija visaugstākais gada laikā reģistrētais rādītājs – 807 HIV gadījumi;
* 2015. gadā Latvijā konstatēti 393 inficēšanās gadījumi;
* 2015. gadā valstī bija 73 dzemdības HIV pozitīvām sievietēm, kurās piedzima 75 mazuļi;
* Latvijā šobrīd uzskaitē ir 66 HIV pozitīvi bērni;
* 2016. gada 1. janvārī Latvijā oficiāli datēti 6607 inficēšanās gadījumi ar HIV, tajā skaitā 671 ar AIDS;
* Patiesais HIV inficēto personu skaits Latvijā tiek lēsts 1,5 – 2 reizes lielāks.
* Latvija vēl arvien Eiropā ieņem "godpilno" pirmo vietu pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita tieši AIDS stadijā;
* Šobrīd no jauna HIV inficētie pacienti ir sieviete vai vīrietis vecumā no 20 - 45 gadiem;
*HIV vīrusam nonākot cilvēka organismā, uz to reaģē imūnā sistēma – veidojot specifiskas antivielas cīņai ar šo infekciju. Diemžēl cilvēka imūnā sistēma nav spējīga iznīcināt HIV vīrusu, tāpēc, reiz iegūta, šī infekcija saglabājas visu atlikušo dzīvi.
*Pašreiz zāļu HIV infekcijas izārstēšanai nav, nav arī vakcīnu efektīvai šīs infekcijas profilaksei, taču, savlaicīgi uzsākot speciālu ārstēšanos, iespējams ievērojami pagarināt laika periodu, kad cilvēks jūtas praktiski vesels, t.i., aizkavēt AIDS stadijas iestāšanos. Tāpēc svarīgi savlaicīgi konstatēt inficēšanos ar HIV vīrusu.