Jau tuvākajā desmitgadē Latvija labprātīgi pievienosies Krievijai. Varbūt pat ātrāk. ASV ekonomiskā krīze ir cieši saistīta ar Rietumu civilizācijas vispārēju norietu. Rietumi gan zaudē globāla ģeopolitiskā līdera lomu, gan cieš vispārēju dzīves vērtību krahu.
Nē, tā nav patiesība, kuru gribu sludināt. Tā ir idejiska provokācija domu kustībai, diskusijai. Bet nav jau arī tā, ka būtu dūmi bez uguns.

ASV ekonomikas krīzei būs smagākas sekas nekā patlaban varam iedomāties. Tā saka ekonomikas analītiķi. Viņi šo situāciju vērtē ekonomikas kategorijās – biržu indeksi, recesija utml. Sadzīviski vienkāršāks skaidrojums: amerikāņi, kas pasaules ekonomikā bijuši nesamērīgi lieli patērētāji, vairs nevarēs atļauties tik daudz patērēt. Tātad viņiem nebūs vajadzīgi arī Eiropas piegādātāji. Tā patērētājsabiedrības krīze pa ķēdīti atnāk arī uz Eiropu un Latviju.

Patērētāju sabiedrība – šim apzīmējumam ir arī filozofiska, dzīves veidu un domāšanu raksturojuša nozīme. Rietumu pasaule ar ASV priekšgalā, kas varētu būt tikai knapi vairāk kā desmitā daļa no pasaules iedzīvotājiem, ir radusi patērēt stipri vairāk kā pusi no visas pasaules resursiem gan izejvielu, gan preču veidā. Tur tā labklājība, tur tā bagātība. Nebūtu kļūda teikt, ka rietumnieki ir bijuši čaklāki, gudrāki, izveicīgāki nekā pārējā pasaule. Taču, ja arī visi pārējie būtu tikpat čakli, gudri, izveicīgi, tad tik un tā visi nevarētu baudīt ASV vai Rietumeiropas līmeņa patērētāju sabiedrības labklājību. To resursu visiem nepietiktu. Sliktākajā gadījumā tāda vispārēja izveicība jau būtu beigusies ar globālu katastrofu.

Rietumu sabiedrība ir pieradusi pie materiālās labklājības, pie vajadzīgu un jo īpaši nevajadzīgu lietu pārmērīga patēriņa. Pat mazākie draudi ierastajam patēriņam izraisa depresīvas noskaņas, ja materiālās vērtības ir dominējošās. Tādā nozīmē zināma šoka terapija Rietumiem nāktu pat par labu, lai atjēgtos no pārlieku lielās materiālo vērtību atkarības.

Pētnieki zina stāstīt, ka Rietumu ekonomikas vēsturē vienmēr bijušas cikliskas krīzes. Un pēc katras krīzes Rietumi tapuši tikai stiprāki. Taču nekad agrāk šos procesus nav pavadījusi tik straujas izaugsmes un optimistiska noskaņojuma vienlaicīgas tendences citos reģionos – Ķīnā un Indijā, musulmaņu zemēs, arī Krievijā.

Latviju vistiešāk ietekmē procesi Krievijā. Energoresursu mērķtiecīgi agresīva politika krieviem ir starptautisks ierocis, kas iekaro pozīcijas arī pašu ekonomikas augšupejai. Krievu nacionālo lepnumu stiprina arī sportistu uzvaras Eiropas un pasaules čempionātos, kas tagad pēc ilgāka pārtraukuma birst kā no pārpilnības raga. Ideoloģiski Krievijas atdzimšana iet roku rokā ar stingrās rokas, impērijas atjaunošanas, slāviskuma un pareizticības īpašās misijas ideju. Pretstats tam ir Rietumu demokrātijas virziens, kas Gorbačova un Jeļcina laikos ir postījis Krievijas vareno potenciālu. ASV ir galvenais Rietumu demokrātijas iemiesojums, un, jo vairāk pazemojušu zaudējumu tas cietīs, jo labāk Krievijas atdzimšanas idejai.

Te arī nonākam pie Latvijas vietas šajās attiecībās. Raugoties no Krievijas impērijas varenības idejas viedokļa, labklājīga Latvija ārpus impērijas robežām vienkārši nav iespējama. Pēc definīcijas. Nevar taču labi klāties tam, kurš reiz ir sadomājis pamest impērijas tēvišķo pajumti. Nevar taču klāties labi Rietumu demokrātijas pakaļdarinātājiem. Vēsture līdz šim pazīst tikai vienu abu kaimiņvalstu pastāvēšanas formulu: vāja Krievija – brīva Latvija.

Impēriskās politikas loģika attiecībā pret Latviju varētu būt diezgan vienkārša: nāciet kopā ar mums, un mēs jums dosim labas izaugsmes iespējas, bet, ja paliksiet ar amerikāņiem, tad vainojiet paši sevi. Latvija varētu tikt kārdināta "paņemt un uzmest" Rietumu sabiedrotos. Ar Krieviju jums ir plašas iespējas strauji augošā tirgū un jumts mierīgai dzīvošanai. Ar Rietumiem – vieta stagnējošas ekonomikas provincē un nemitīgs nemiers attiecībās ar vareno kaimiņu.

Pieaugot Krievijas varenībai, šis spiediens tikai pieaugs. Tam ir arī savs kārdinājums un sava ģeopolitiskā loģika. Ideālā variantā Latvijas savienībai ar Krieviju ir pat daudz plusu. Diemžēl reālā dzīve, vēsture nesastāv no loģisku ideālu virknes. Neviena līdzšinējā vara Krievijas vai PSRS vēsturē Latvijai nav pieņemama pat kā mazākais ļaunums. To vēl neredz arī šodien. Mēs vēl nezinām, kas notiks ar Krievijas nacionālo lepnumu un augšupeju, ja pēkšņi mainīsies energoresursu konjunktūra.

Bet jebkurā gadījumā jārēķinās, ka Latvijai ārpus kādas savienības labi justies neļaus neviens – ne Krievija, ne Eiropa vai ASV.

Lūk, tādas provokatīvas impresijas. Nav dūmu bez uguns.

www.vissnotiek.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!