Lai arī mazumtirdzniecības apgrozījums uzrāda samazināšanos, cerēt uz to, ka cenas veikalu plauktos jūtami bremzēsies, šobrīd ir pāragri. Pēc tam, kad atsevišķos iepriekšējo gadu mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, rēķinot gada izteiksmē, bija sasniedzis pat 30% robežu, šā gada janvārī vērojama ne tikai pieauguma tempu samazināšanās, bet pat kritums.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar šo pašu laika posmu pērn ir samazinājies par 0,7%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,5%. Pašreizējā tendence, kas vērsta uz samazinājumu mazumtirdzniecības sektorā, protams, iet kontekstā ar valstī nerimstošo inflāciju un grūtāku kredītu pieejamību Latvijas komercbankās. Tas, ka janvārī apgrozījums krities salīdzinājumā ar decembri, nav nekas īpašs, jo saistībā ar Ziemassvētkiem gada pēdējā mēnesī tirdzniecības apgrozījumi tradicionāli ir augstāki nekā citos mēnešos. Cits jautājums ir par samazinājumu gada izteiksmē. No vienas puses, tas tirdzniecības sektoram teorētiski var iezīmēt negatīvu tendenci, taču, no otras puses – tas uzrādījis samērā noturīgu kāpumu jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, līdz ar to šis niecīgais samazinājums nav nekas īpašs. Atsevišķi ekonomisti izteikuši viedokli, ka tirdzniecības apgrozījuma samazināšanās varētu likt veikalniekiem samazināt arī cenas. Cenu kāpuma iespējas ir izsmeltas, un pircēji acīmredzot kļuvuši izvēlīgāki, bet, ja cenas turpinās pieaugt, ne ražotājiem, ne tirgotājiem no tā ieguvuma nebūs, reģistrēto mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu aģentūrai LETA komentēja ekonomiste Raita Karnīte. Cenu kāpuma iespējas ir ne tik vien izsmeltas, bet jau pārsniegtas. Pircēji acīmredzot ir pateikuši "ejiet jūs bekot ar savām augstajām cenām, jo mēs pērkam lētākas preces un kļūstam izvēlīgāki," teica ekonomiste, norādīdama, ka vienlaicīgs cenu kāpums un apgrozījuma kritums nozīmē, ka cena sākusi iespaidot pircējus un ierobežot viņu izvēli. Ekonomistei var piekrist, taču diemžēl tikai daļēji. Daudzās valstīs šī shēma tik tiešām strādātu ar pilniem apgriezieniem, taču tikai ne Latvijā, kura spītīgi dzīvo pēc sava "unikālā" ekonomikas modeļa, kas sevī ietver augstu rentabilitāti korporācijām, kamēr patērētājs paliek tādā pabērna lomā. Kādēļ šis ekonomikas fenomens pie mums ir tik ļoti noturīgs, rast atbildi tik tiešām ir grūti. Turklāt šeit ne vienmēr tiek "spiests" uz apgrozījuma palielināšanu, bet gan gūt maksimāli lielu peļņu, pat tad, ja uzņēmuma nākotnes biznesa iespējas ar to pamazām tiek izsmeltas.

Tas arī liek domāt, ka par noturīgu cenu kritumu mēs varam tikai pasapņot. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums ir samazinājies vien salīdzināmajās cenās, tas nozīmē, ka samazinājies vien preču pārdošanas fiziskais apjoms. Reālajā naudas izteiksmē kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums uz inflācijas rēķina ir pieaudzis, un, domājams, palielinājies arī kopējais mazumtirdzniecības sektora peļņas apjoms un rentabilitātes koeficents. Šī iemesla dēļ ir ļoti maz ticams, ka, piemēram, plašā patēriņa preču, sevišķi pārtikas, tirgotāji būs ieinteresēti kaut ko mainīt. Maize, piens un gaļa ir stratēģiski nozīmīgas preces iedzīvotāju patēriņā, un, vadoties tikai no tā, ka ļoti nedaudz samazināsies šo preču pārdošanas apjoms fiziskās vienībās, tirdzniecības uzņēmumi diezin vai jūtami samazinās šo preču cenas. Uzcenojumi var samazināties tikai tad, ja tirgotāji jutīs peļņas kritumu un sapratīs, ka peļņas pieaugums ir atkarīgs tikai no tā, cik daudz preču izdevies pārdot. Diemžēl tuvākajā periodā kaut ko tādu sagaidīt plaša patēriņa preču segmentos šķiet bezcerīgi, turklāt nemitīgais energoresursu sadārdzinājums visu var vērst tikai pretējā virzienā. Valstī, kur inflācija tikai palielinās, cenas centīsies palielināt ikviens, jo vieniem tas ir papildus peļņas, bet citiem izdzīvošanas jautājums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!