Šo divu pēcvēlēšanu nedēļu laikā, politiķu divpusējās un daudzpusējās sarunās, sniedzot intervijas un izsakot viedokļus medijos par nākamajiem sadarbības partneriem valdībā, vairākumā argumentu ir izskanējis tikai atšķirīgais. Ir tikušas pat nosauktas sarkanās līnijas un nospraustas robežas, aiz kurām atsevišķi politiķi solās nespert ne soli. Pagaidām gan vēl nav pausti publiski aicinājumi vai ierosinājumi par labu kopīgā un vienojošā meklēšanai, par labu savstarpējai sapratnei un uz sadarbības vērstiem kopsaucējiem mūsu valsts un tās iedzīvotāju labā.
Vēlēšanas ir robežškirtne un politiķu eksāmens vienlaikus, tomēr ar vēlēšanām nekas nebeidzas. Vēlētāju dotais mandāts darbam nākamajiem četriem gadiem vienlaikus ir liela atbildība un uzticēšanās kredīts, kuru godam atdot varēsim tikai tad, ja darbos pierādīsim, ka esam tālredzīgi, gudri un atbildīgi. Mūsu vēlētāji un visi Latvijas iedzīvotāji, kas pārdzīvojuši smagāko krīzes laiku, ir pamatoti pelnījuši varu, kas strādā cilvēkam, nevis savstarpējās pretrunās un politiskajos manevros par primāro izvēlas pašpietiekamību.
Mēs labi apzināmies, ka vismaz nākamo pāris gadu laikā mūsu valsts ekonomiskā un arī politiskā dzīve prasīs virkni izšķirīgu, izsvērtu un pārdomātu politisku lēmumu. Ja politiķu ambīcijas šajā laikā būs vērstas konkurētspējīgas un plaukstošas valsts attīstības virzienā, iecerētais izdosies daudz ātrāk un veiksmīgāk nekā šobrīd varam iedomāties. Ja ambīcijām būs tikai konkrēta politiskā spēka pašpietiekamības motivācija, savu uzdevumu varam arī neizpildīt.
Šis nav aicinājums "norakt kara cirvjus", jo nav pamata domāt, ka 10.Saeimā ievēlētie politiskie spēki ir nākuši uz vēlēšanām ar mērķi karot viens pret otru. Mums ir nesalīdzināmi augstāki mērķi un būtiskāki uzdevumi: tā ir sabiedrības uzticības politiķiem un godīgai politikai atgūšana, tā ir krīzes seku pārvarēšana un valsts ekonomiskās izaugsmes atjaunošana, tā ir tādas valsts izveidošana, kuras pilsoņi ir droši par šodienu un nākotni, jūtas lepni par savu dzimteni un patiesi piederīgi Latvijai, pasargāti no politiskiem vai ekonomiskiem satricinājumiem nākotnē. Tikai vienojoties par kopīgo mēs to visu varēsim sasniegt.
Nosūtu Jūsu partiju apvienības vērtējumam 14.oktobra "Vienotības" valdes sēdē apstiprināto "Vienošanās par sadarbību nacionālās vienotības un izaugsmes veicināšanai" dokumenta projektu, ko piedāvāju izskatīt kā pamatu nākamās valdības veidošanai.
Aicinu sniegt atbildi līdz 18.oktobra pulksten 17.00.
Projekts.Vienošanās par sadarbību nacionālās vienotības un izaugsmes veicināšanai
Ņemot vērā to, ka:
· Latvijas Republikas turpmākas attīstības nodrošināšana un krīzes skartās ekonomikas atjaunošana un tās izraisīto seku novēršana prasa katra Latvijas iedzīvotāja līdzdalību un atbildīgu rīcību, gan vienam pret otru, gan pret valsti;
· Latvijas iedzīvotāju līdzdalību un atbildīgu rīcību krīzes skartās ekonomikas atjaunošanai un tās izraisīto seku novēršanai nav iespējams panākt bez būtiskas sabiedrības interešu pārstāvības Saeimā un Ministru kabinetā, kas tiek nodrošināta ar politisko partiju un to apvienību starpniecību;
· 10.Saeimas vēlēšanu rezultāts apstiprina vēlētāju vairākuma uzticēšanos esošās valdības realizētajai ekonomiskās krīzes pārvarēšanas un valsts atjaunošanas politikai (Vienotība, ZZS, TB/LNNK), vienlaikus uzskatāmi apliecinot arī ievērojamas sabiedrības daļas gribu valsts varas deleģējumu piešķirt politiskajam spēkam, kas līdz šim strādājis tikai opozīcijā (SC),
un, lai nodrošinātu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecības attīstībai neatliekamo uzdevumu izpildi, valsts strauju konkurētspējīgu izaugsmi un demokrātijas attīstību,
Partiju apvienība "Vienotība", politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs", partiju apvienība "Zaļo un Zemnieku savienība " un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", uzņemoties kopīgu atbildību par krīzes pārvarēšanu, Latvijas Republikas ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanu un lai apvienotu visu Latvijas sabiedrību kopīgas izaugsmes veicināšanai un atjaunotu sabiedrības uzticību varai, vienojas par sekojošo:
I. Ministru kabineta ilgtermiņa politiskie mērķi un prioritātes
a) Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, ekonomikas pārstrukturizēšana, jaunas darba vietas un starptautiskās konkurētspējas kāpināšana;
b) Maza un efektīva valsts pārvalde, e-pārvaldes un e-pakalpojumu plaša pielietošana;
c) valsts uzņēmumu pārvaldības un darbības rezultātu uzlabošana;
d) Tiesiskas valsts stiprināšana un korupcijas izskaušana;
e) "Ēnu" ekonomikas apkarošana;
f) Zināšanu un jaunievedumu veicināšana visās tautsaimniecības nozarēs, pārvaldē un izglītībā. Inovācijas un izglītības kvalitāte, zinātnes un augstākās izglītības sinerģija;
g) Sociālā stabilitāte un sociālā budžeta ilgtspējīga plānošana;
h) Monetārā stabilitāte un pievienošanās eirozonai no 2014.gada 1.janvāra;
i) Stabilitāte izaugsmei un visu politisko spēku kopīgs, atbildīgs darbs Latvijai. Konstruktīvas valdības un parlamenta sadarbības nodrošināšana valsts un tautas kopīgo mērķu sasniegšanai un aktīva sabiedrības un sociālo partneru iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā
II. Budžeta ietvars
Vienošanās par budžeta ietvara pamatscenāriju: 2011.gada budžeta deficīts - 6% no IKP, 2012.gada budžeta deficīts - 3% no IKP. Attiecībā uz 2011.gada budžetu provizoriskais konsolidācijas apjoms 350-395 milj. latu. Precīzais konsolidācijas apjoms tiek noteikts atbilstoši 3.ceturkšņa IKP datiem un aktuālākajām budžeta izpildes tendencēm. Apmēram 1/3 no konsolidācijas apjoma tiek sasniegta ar nodokļu pasākumiem, bet 2/3 - ar izdevumu samazināšanu. Partnerim, kas nepiekrīt, jāpiedāvā fiskāli pamatotu alternatīvu.
III. Ideoloģiskās tolerances pamatnostādnes
Sadarbības partneri savu sadarbību balsta uz savstarpējo cieņu un toleranci attiecībā uz Latvijas valsts un sabiedrības kopīgām pamatvērtībām, tai skaitā,:
- latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu;
- vienotu latviešu valodas un kultūras telpu, respektējot un cienot nacionālo minoritāšu tiesības Latvijā;
- Latvijas ārpolitikas galvenajām vadlīnijām LR attiecībās ar ES un NATO, kā arī labu kaimiņattiecību veidošanu ar citām valstīm.
Respektējot sadarbības partneru politisko uzstādījumu dažādību un atšķirības, un
lai nodrošinātu efektīvu, stabilu un profesionālu Latvijas Republikas 10.Saeimas un Ministru kabineta darbību, sadarbības partneri vienojas par atsevišķu jautājumu loku, izmaiņu veikšanas iniciatīvas kuros, - šīs Vienošanās darbības laikā netiek/netiks iekļautas valdību veidojošo partiju, partiju apvienību veidotās Sadarbības padomes, Saeimas vai Ministru kabineta darba kārtībā :
a) Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa izmaiņas, grozījumi latviešu valodas un mazākumtautību valodu lietojumā valsts, pašvaldību institūcijās (tai skaitā, izglītības iestādēs), tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs un privātajā sektorā;
b) Izmaiņas nepilsoņu un personu, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, politiskajās, ekonomiskajās, sociālajās un kultūras tiesībās, izņemot gadījumus, kad grozījumi ekonomisko vai/un sociālo tiesību saturā attiecas uz visu Latvijas sabiedrību;
c) Pilsonības piešķiršanas un naturalizācijas kārtības grozījumi;
d) Iniciatīvas, kas saistītas ar mazākumtautību tiesiskā statusa izmaiņām vai to izceļošanas veicināšanu;
e) Iniciatīvas, kas vērstas ar Latvijas okupācijas (Padomju Savienības un nacionālsociālistu Vācijas) fakta un ar to saistītu apstākļu pārskatīšanu.
Sadarbības partneri vienojas, ka jebkāds šī līguma preambulas III. apakšpunkta pārkāpums dod tiesības Ministru prezidentam nekavējoties pieprasīt tā sadarbības partnera izvirzītā (izvirzīto) ministra (ministru) demisiju, kurš minēto līguma apakšpunktu ir pārkāpis , bet pārējiem sadarbības partneriem - dod tiesības izvirzīt Ministru prezidentam savu (savus) ministra (ministru) amata (amatu) kandidātus. (sk. arī 5.1.3. un 5.1.4.punktu)
IV. Par atbalstu Ministru kabinetam šādā sastāvā
Ministru prezidents - Valdis Dombrovskis, partiju apvienība "Vienotība"
Ministri ... ... ... ...
V. Vienošanās par sadarbību noteikumi
1. Vispārējie jautājumi
1.1. Sadarbības partneriem jāievēro vispārpieņemtās ētikas normas - savstarpēja cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātības princips. Šīm normām jāvalda ne tikai Ministru kabineta savstarpējā sadarbībā, bet arī attiecībās ar pilsonisko sabiedrību, medijiem un politisko opozīciju. Ministru kabinetam ar savu labo piemēru ir jārāda vienotības paraugs - jāmazina gan sabiedrības sašķeltība, gan plaisa starp varu un sabiedrību.
1.2. Sadarbības partneriem jāuzņemas solidāra atbildība par to, lai Ministru kabineta lēmumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatoti un argumentēti sabiedrībai un medijiem.
1.3. Atklātība un rūpes par visu Ministru kabineta lēmumu izsmeļošu atspoguļošanu un izskaidrošanu ir katra Ministru kabineta locekļa pienākums.
1.4. Katram sadarbības partnerim jāuzņemas atbildība par tās izvirzīto ministru atbilstību augstākajiem morāles standartiem, kā arī uzticību labējās politikas ideāliem.
1.5. Ministru kabinetu veidojošie sadarbības partneri uzņemas solidāru atbildību par Ministru kabineta darba rezultātiem.
1.6. Ministru kabinets nodrošina pēctecības principu un atbildību par iepriekšējo Ministru kabinetu veiksmīgi iesākto darbu turpināšanu.
1.7. Ministru kabinetu veidojošie sadarbības partneri visādi atbalsta un veicina Ministru kabineta, savu kolēģu un partneru darbu un centienus Latvijas valsts labā, kas noteikti deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību.
1.8. Ministru kabinetu veidojošo politiķu - Ministru prezidenta un ministru - pienākums ir paust vienotu nostāju visos ārpolitikas jautājumos.
2. Sadarbības noteikumi
2.1. Sadarbības un vienotas rīcības nodrošināšanai Saeimas telpās regulāri tiks rīkotas politisko partiju pārstāvju sanāksmes - sadarbības padomes sēdes, kurās piedalīsies Ministru prezidents un divi pilnvarotie pārstāvji no katra sadarbības partnera. Sadarbības padomes sēdēs izskatīs jautājumus, kas ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, vai arī, ja tā izskatīšanu sadarbības padomes sēdēs pieprasa Ministru prezidents vai kāds no sadarbības partneriem, un tie bijuši pieejami Ministru kabinetu veidojošo partiju frakciju vadītājiem ne mazāk kā 24 stundas iepriekš. Sadarbības padomes lēmumiem ir saistošs raksturs.
2.2. Sadarbības padomes sēdes sasauc pirms Ministru kabineta sēdēm, taču ne retāk kā vienu reizi nedēļā.
2.3. Sadarbības padomes sēdes vada un to darba kārtību sastāda Ministru prezidents, viņa prombūtnē un pilnvarojumā - kāds no viņa pilnvarotajiem ministriem.
2.4. Sadarbības padomes sēdēs katram sadarbības partnerim ir viena balss. Lēmumi tiek pieņemti ar to sadarbības partneru balsu vairākumu, kuriem Saeimā ir vismaz 51 balss, sadarbības partneriem balsojot "par" vai "pret". Tikai pēc vienprātības principa sadarbības padomes sēdēs var izlemt jautājumus par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, Pilsonības likumā, Imigrācijas likumā, Valsts valodas likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Saeimas vēlēšanu likumā.
2.5. Sadarbības padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta katra sadarbības partnera pilnvarots pārstāvis nākamajā sadarbības padomes sēdē.
2.6. Sadarbības padomes sēdēs pēc Ministru prezidenta vai sadarbības partneru uzaicinājuma atsevišķu dienaskārtības jautājumu izskatīšanā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ministri, Saeimas deputāti, Ministru prezidenta un ministru padomnieki.
2.7. Ministru skaits un proporcijas, par kurām sadarbības partneri vienojušies, ir noteikta, pamatojoties uz sadarbības partneru deputātu skaitu Saeimā. Šī proporcija tiek mainīta, ja Ministru kabinetu atbalstošo deputātu faktiskais skaits atšķiras no sadarbības partnera frakcijas deputātu kopējā skaita, vai arī, ja sadarbības partnera frakcijas deputātu skaits samazinās.
2.8. Ministru kabinetu atbalstošo deputātu skaitu nosaka pēc Saeimas balsojumiem par Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, ja vien sadarbības padomes sēdē nav nolemts citādi.
2.9. Ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var jebkurš sadarbības partneris, bet galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņem Ministru prezidents.
3. Sadarbības partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu tiesības
3.1. Tikties ar Ministru prezidentu ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc sadarbības partnera rakstiska lūguma.
3.2. Rakstiski ierosināt cita sadarbības partnera pārstāvniecības samazināšanu Ministru kabinetā.
3.3. Gadījumos, ja Ministru prezidents motivēti pieprasa kāda ministra atkāpšanos vai arī ministrs atkāpjas pēc savas iniciatīvas, vai arī Saeima izsaka neuzticību ministram, attiecīgais sadarbības partneris var izvirzīt nākamo ministra amata kandidātu.
4. Sadarbības partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu pienākumi
4.1. Veicināt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu izskatīšanu Saeimas komisijās.
4.2. Bez iepriekšējas saskaņošanas sadarbības padomē neiesniegt Saeimā likumprojektus, kas skar grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, Pilsonības likumā un likumā par valsts budžetu, kā arī neatbalstīt šādus likumprojektus, ja tos iesniedz opozīcija.
4.3. Neierosināt un neatbalstīt deputātu pieprasījumus, priekšlikumus par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķiem tās locekļiem, kā arī opozīcijas ierosinātu Saeimas ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja par to nav pieņemts atšķirīgs sadarbības padomes lēmums.
4.4. Neierosināt deputātu jautājuma uzdošanu ministru prezidentam vai ministram, izņemot gadījumus, kad atbilde uz jautājumu iesnieguma formā nav saņemta 20 dienu laikā.
4.5. Pirms apspriešanas un lēmuma pieņemšanas sadarbības padomes sēdēs neierosināt un neatbalstīt aicinājumus sarīkot tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kā arī parakstīt pieteikumu lietas iesniegšanai Satversmes tiesā.
4.6. Rakstiski informēt pārējos sadarbības partnerus un Ministru prezidentu par iecerētu ministra atsaukšanu vismaz vienu nedēļu pirms šāda lēmuma galīgās pieņemšanas.
4.7. Rakstiski informēt pārējos sadarbības partnerus un Ministru prezidentu vismaz vienu nedēļu pirms lēmuma galīgās pieņemšanas par nodomu izstāties no Ministru kabineta vai neatbalstīt Ministru kabineta sastādīto budžetu vai budžeta grozījumus.
4.8. Ministru kabinetu veidojošo frakciju vadītāju pienākums ir saskaņot sadarbības padomes sēdēs Ministru kabinetu veidojošo frakciju deputātu komandējumu grafiku, lai nodrošinātu nepieciešamo pozīcijas deputātu balsu skaitu Saeimas sēdēs.
5. Ministru prezidenta tiesības un pienākumi
5.1. Ministru prezidentam ir šādas no šī līguma izrietošas tiesības:
5.1.1. Iekļaut sadarbības padomes sēdes darba kārtībā steidzamus jautājumus, rakstiski informējot frakciju vadītājus ne vēlāk kā 8 stundas iepriekš.
5.1.2. Izteikt publiskus, argumentētus brīdinājumus atsevišķiem ministriem par neapmierinošu darbu no profesionālā viedokļa.
5.1.3. Pieprasīt jebkura sadarbības partnera izvirzīta ministra demisiju gadījumos, kad konkrētās personas darbs nav atbilstošs no profesionālās kvalitātes viedokļa, kā arī gadījumos, ja sadarbības partneris nav ievērojis šī līguma preambulas III. apakšpunkta "Ideoloģiskās tolerances pamatnostādnes" noteikumus.
5.1.4. Aicināt pārējos sadarbības partnerus izvirzīt savu ministra (ministru) kandidātu apspriešanai un lēmuma pieņemšanai sadarbības padomes sēdēs, ja kāds no sadarbības partneriem nav ievērojis šī līguma preambulas III. apakšpunkta "Ideoloģiskās tolerances pamatnostādnes" noteikumus.
5.2. Ministru prezidentam ir šādi no šī līguma izrietoši pienākumi:
5.2.1. Pildīt sadarbības padomē pieņemtos lēmumus.
5.2.2. Pirms papildus jautājuma iekļaušanas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā nodrošināt tā izskatīšanu sadarbības padomē.
5.2.3. Gadījumos, kad visi viena sadarbības partnera deleģētie klātesošie ministri Ministru kabineta sēdē ir balsojuši pret kāda lēmuma pieņemšanu, sasaukt sadarbības padomi viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.
5.2.4. Informēt sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru, savu demisiju vai citām izmaiņām Ministru kabineta sastāvā ne mazāk kā 48 stundas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas; šajā periodā tikties ar jebkuru sadarbības partneri pēc tā pieprasījuma.
5.2.5. Informēt ministrus ne mazāk kā 24 stundas iepriekš par jautājumiem, kuri skar attiecīgo ministru kompetenci un kurus izskatīs sadarbības padomē, ja vien tas nav Ministru kabineta vai Saeimas darba kārtības jautājums.
5.2.6. Izturēties objektīvi pret visiem sadarbības partneriem un sekot, lai tie ievērotu šīs vienošanās nosacījumus.
6. Nobeiguma noteikumi
6.1. Šī vienošanās ir publisks dokuments, tā ir saistoša un aplūkojama vienīgi kopā ar Ministru kabineta deklarāciju par iecerēto darbību.
6.2.. Šī vienošanās nezaudē spēku, ja kāds no sadarbības partneriem atstāj Ministru kabinetu.