Pēdējā pusgada laikā Rīgas dome ir veikusi virkni darbības, kas pēc savas būtības ir ļoti labas un pat rada Rīgas iedzīvotājiem patiku pret Rīgas domi. Bet vai šie „labie darbiņi” ir patiesi, jeb tā ir zināma stāvokļa izmantošana, lai pievilinātu sev plašāku vēlētāju pulku.
Ņemot vērā šo darbu sakritību ar vēlēšanu tuvumu, rodas aizdomas, ka tas tomēr ir labs PR triks, ko amatpersonas izmanto savā priekšvēlēšanu kampaņā. Kas var būt vēl labāks par šādu kampaņu, kad ar likumu ir uzlikti priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu ierobežojumi, veidot kampaņu no nodokļu maksātāju maciņiem.

Ar interesi var pavērot oficiālo Rīgas domes laikrakstu, kur katrā numurā kāda amatpersona veic politisko skaidrojumu par situāciju valstī un viņu partijas nesavtīgo un pašaizliedzīgo darbu rīdzinieku labā. Vai pēkšņā gādība par mazturīgiem ar dāsnu roku, viņiem dalot naudiņu, no Rīgas budžeta, vai rūpes par celtniecību Rīgā, nelikumībām Mežaparkā, skandāls ar AVE SOL koncertzāli un finansējuma piešķiršana ir patiesās Bojāra, Kreitusa, Dolgopolova un citu amatpersonu sejas. Kur visu šie kungi bija ātrāk? Vai tad šīs problēmas arī nepastāvēja agrāk, pirms četriem gadiem, kad kungi mīksti iesēda Rīgas domes krēslos? Skumji, ka šādā veidā tiek maldināti rīdzinieki par patieso Rīgas domes darbību. Gribētos, lai mēs visi salīdzinām patreizējās Rīgas domes darbību pirmajos gados un tagad. Kādēļ šī „nesavtība” un „rūpes” izpaužas tikai tagad?

Visai šai amatpersonu pēdējai agonijai pirms mīksto krēslu zaudēšanas ir arī otra puse, par ko publiski cenšas nerunāt, jeb arī runā, bet ļoti klusu. Kā vienu piemēru var minēt algu paaugstināšanu Rīgas domē. Acīmredzot, gribas nodrošināties ar daudz maz „pieņemamiem” pabalstiem pirms aiziešanas. Gribētos publiski dzirdēt un arī redzēt, cik daudz pēdējā gada laikā ir noslēgti nomas līgumi, cik daudz pašvaldības īpašumi ir pārdoti un par kādām cenām. Kādēļ šie fakti netiek publiski atspoguļoti? Kādēļ mums – rīdziniekiem ir jāpamostas un ar pārsteigumu jāskatās, kā atkal un atkal tiek pieblīvēti mūsu iekšpagalmi, bet dažas ielas tālāk vecie grausti vēl arvien apdraud mūsu drošību, kā pēkšņi bijušais parks pie mājas, kas bija dabas pamatne ir kļuvusi par jaukto dzīvojamo un darījumu iestāžu teritoriju, ka pašvaldības uzņēmumu vadītāji slēdz neizdevīgus līgumus un, ka namu pārvaldē tiek neefektīvi iztērēta naudiņa, ka vienam uzņēmējam ir ļauts viss, bet citam tiek liegts.

Ir virkne interesantu faktu, par ko vajadzētu atcerēties pirms spriest par patieso dāsnumu, nelietderīgi iztērētie 10 000 Ls singliem sabiedriskajos transportos, kas tā arī īsti nesāka skanēt, ekskluzīvo zemes platību noma Lielupes labajā krastā mazpazīstamām firmām kotedžu būvniecībai, Saules akmens celtniecība, kad celtniecības gaitā izmainījās ēkas projekts, iekšpagalmu apbūve Purvciemā un dabas pamatņu maiņa Brīvības ielās 352/358, Dienvidu tilta atklāšana bez skaidrības finansēšanas mehānismā, kinoteātra „Rīga” bankrots un reorganizācija – vēl un vēl virkne situāciju, kas liecina par nemākulību, ieinteresētību un divkosību.

Pārāk divkosīgas šķiet mūsu domnieku sejas, kas ar vienu roku dāsni dala, bet ar otru liek atpakaļ kabatā. Tas atgādina, kādu skolas dienās mācītu dzejolīti.

„Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi,
Dzird par sērdienīšu raudām,
Tūdaļ kabatā bāž roku,
Izvelk savu nēzdodziņu.”

Pirms mēs visi sajūsmināmies par Rīgas domes dāsnumu, paskatieties sev apkārt un padomājiet, vai patiešām tik daudz, kas ir mainījies un vai šis dāsnums nav tikai labs aizsegs citām darbībām? Padomājiet, vai šie cilvēki var ar atklātu sirdi teikt, jā mums patiešām rūp Jūsu problēmas, nevis mūsu pašu mīkstie krēsli, kur gribētos vēl pasēdēt kādus gadus četrus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!