Foto: PantherMedia/Scanpix
Klīst tāda kā anekdote, kā patiess stāsts. Vēl no laikiem, kad neviens no "100 g kultūras" vadītājiem nebija dzimis. Kādā tikšanās reizē ar skolēniem Marta Krustiņsone esot teikusi: "Ja atkal būtu rokās šautene, atkal ietu un šautu!".

Padomju Latvijas inteliģence Rakstnieku plēnumā ievadīja devīto vilni, kas izskaloja krastā 4.maija republiku. Pēc 20 gadiem daudziem sāk likties, ka tā nav īstā. Tā īstā, kā tāda Atlantīda, vēl guļ jūras dibenā. Vajadzīgs vēl viens devītais vilnis, kas arī to izrautu no dzelmes. Atkal tiek mesti skatieni inteliģences virzienā. Bet vairs nav ne Imanta Ziedoņa, ne Ojāra Vācieša, ne Vizmas Belševicas, ne Mavrika Vulfsona, ne Ēvalda Valtera. Jānis Peters kļuvis vecišķāks un mugurā Maskavas vēstniecības pieredze. Albertam Belam spalva ir dumpīga, pat viņš drīzāk cīrulis. Jaunie vairāk runā pie vīna (vairs ne balzāma) glāzes. Vairs ne "Skapī". Pēdējās lustras no tā jau iznestas. Un arī drīzāk par to, kurš māk labāk rakstīt un vai Ķilbloka saprot īstās autortiesības, vai ne. Pauls drīzāk škrobījas par Krājbanku un Eirovīziju nekā par Tautas partijas savārītajām ziepēm un saceltajām slimnīcām tur, kur vairs nav veselo, kur nu vēl slimo. "Lietussargu revolūciju" sāka (un tā arī nepabeidza) ne jau inteliģence, bet dažāda kalibra politikāņi. Katrs tajā redzēja ešafotu. Tikai ne sevi uz tā. Redzēs, virs kura galvas karāsies giljotīna 1.jūnijā.

Inteliģence visu laiku lēnām sarunājās pati ar sevi. Varbūt centās norobežoties no valsts prezidenta, Labklājības vai Kultūras ministres izteikumiem. Mēģināja neidentificēties ar varu un valsti. Tad vara dara, kā tai ienāk prātā.

Un pēkšņi nāca "Piektais gads". Visi cēlās uz barikādēm. Kas šāva, kas karogu turēja. Bija jāglābj "100 g kultūras". Tika rakstītas petīcijas, vākti paraksti, rakti ierakumi, jaunajai TV vadībai piešūta tumsonība. Būtu interesanti, cik no viņiem regulāri skatās šo raidījumu un vēl interesantāk, cik tieši 19:30...

TV vadība bija gribējusi, kā labāk. Sanāca, kā vienmēr. Ne jau tikai šahā ir :"Baltie sāk un uzvar" (reizēm uzvar arī sarkanie!). Kurš pirmais sit, tas bieži vien arī uzvar, jo otrais vairs nesit. Šoreiz arī ir acīmredzamas LTV komunikācijas problēmas ar sabiedrību Būtu laicīgi stāstījuši, ka nekas netiek noņemts no skrejceļa, tikai pabīdīts uz vēlāku laiku, viss būtu mierīgāk. Vai varbūt informācijas noplūde bija tik strauja kā Gauja? Lai vai kā sākt ar sekciju tieši kultūras lauciņā ir mazliet nepiedienīgi, vai ne? Savukārt sekojušās diskusijas bija nedaudz novēlotas un vairāk ritēja pa "paralēlām sliedēm". LTV vadībai piekāpties spiedienam jau pirmajā reformas mēģinājumā būtu sevis necienīgi. Tiesa, pēdējā brīdī "sliedes" sakrustojās un redzēsim, kāds efekts būs "100 g kultūras" LTV 7 20:00. Kāpēc ne? Var būt, ka tas ir pat optimāls variants. Ne sliktāks kā 19:30 (lai arī LTV 1) un labāks kā 23:15 (lai arī LTV 1).

Paziņotās pārmaiņas pagaidām attiecas tikai uz vasaru, kad 19:30 ne pilsētā, ne laukos nemaz nav labākais ētera laiks. Ja pamērītu raidījuma reitingus vasarā, tad ap šo laiku gan būtu galīgs Toričelli. Bet sabiedriskajam medijam nevajag tik bieži pieminēt reitingus. Tie pavisam zaudēs jēgu, kad ieviesīs abonentu maksu un LTV aizies no reklāmas tirgus. Zināšanai paliks, bet ne vairāk.

Neviens arī nemēģina apšaubīt, ka raidījuma formāts un saturs nav pilnveidojams. Ir, taču arī pašreizējais variants pilda misiju, kādu var veikt tikai sabiedriskais medijs - izglīto tautu. "Paceļ tās kultūras līmeni".

Jautājums gan paliek, kāpēc prime time (no 19.00 - 21.00) to skatās tik maz? Vai tikai šajā laikā to skatās maz? Turklāt raidījumam bija arī atkārtojums vēlākās stundās (cik daudziem raidījumiem bijusi šāda labvēlība?), kas kultūras darbiniekiem ir daudz lielāks prime time.

Nesen dzirdēju Gustava un Egona Reitera sarunu (ne bārā, bet SWH vilnī!). Izrādījās, ka Egons ir gana cītīgs TV vērotājs. Tikai gandrīz neko neskatoties tiešraidē. Atnākot mājās un, kad ir laiks, no arhīva izvelkot visu, ko sirds kāro. Tehnoloģijas maina TV skatītāju  paradumus (drīz, droši vien, mainīs arī reklāmdevēju paradumus, jo arhīvisti reklāmas ātri pārtin uz priekšu). Ne visi "100 g kultūras" cienītāji ir gājuši līdz tehnoloģijām, tomēr gribētos domāt, ka vairums gan. Tā tomēr ir progresīvā tautas daļa, kas ir soli priekšā pārējai sabiedrībai (vismaz gribētos tam ticēt). Ja tā, tad, par ko uztraukties? Drīzāk varbūt jāpriecājas, jo  19:30 daudzi vēl  ir koncertos, teātra izrādēs, literārajos lasījumos, banketos pēc izstāžu atklāšanas.  Bet vasarā dzen govis laidarā, lasa ogas vai marinē gurķus. Tad nebūs reitingu ne 100 gramiem, pat ne "Panorāmai". Pēc 23:00 labākam miegam var arī TV uzmest skatu. Protams, ka pusstundu ātrāk prasītos iemalkot kultūru un nav tā, ka to nesola. Ne uzreiz. Rudenī varbūt. Kad sola arī pavisam citu kultūras raidījumu.

Zīmīgi, kad pirms pāris gadiem no ētera noņēma "Sporta studiju", kas bija tieši tajā pašā laikā, uz Kota galvas nepakustējās ne mats.

Galu galā, ir uzskats, ka drīz Facebook vai līdzinieks nemaz ne tik tālā nākotnē būs īstā televīzija. Tur draugi uz paplātes pienesis interesantākos sižetus no visas pasaules. Katram savā prime time.

LTV jaunā vadība ir iemetusi akmeni dīķī un ir ne tikai skaņa, bet arī atbalss. Labi, ka ir. Tā mudinās "rakt dziļāk". Ne jau vienā raidījumā un tā ētera laikā ir problēma, kāpēc zudusi auditorija, kuru, starp citu, vasarā neatgūt! Toties pa vasaru, kad tukšāki gaiteņi, ir īstais laiks tikt skaidrībā, ko, cik, kad, par kādu naudu jārāda sabiedriskajai televīzijai. Kam no tā un kādā izskatā jānonāk jaunajā interneta portālā. Jaunā sabiedriskā medija koncepcija, kam iztērēta liela nauda, uz šiem jautājumiem ne vienmēr sniegusi atbildes. Bet vajadzēja. "Zupā tārpi" varbūt arī ir, taču visdrīzāk nevis tajā, ko nupat Beltem lika nomainīt.

Ceru, ka neviens uzrakstīto neuzņems ļoti personiski. Problēma nav indivīds, bet problēma, kā tālāk attīstīties sabiedriskajam medijam, kas dara, to, ko cits var atļauties nedarīt. Tam citam reitingi vienmēr būs svarīgi.

Bet inteliģences ātrā reakcija un vienotība šajā reizē pat ļoti patika. Var dot rokās arī šautenes.

P.S. Pēc šī raksta publicēšanas esmu gatavs saņemt arī piezīmes par kultūras līmeni, reģionālo izcelšanos vai ko līdzīgu. Bet tas nemaina būtību. "100 g kultūras" tāpat paskatīšos un vairāk ierakstā vai "arhīvā". Bet vidējais vēlētājs, pēc darba nomazgājis eļļainās rokas un sviedrus, dosies ielās skatīties "Gumball 300" vai piektdienas vakarā atsegtas meiteņu krūtis uz "Studio 69" skatuves. Tas nekas, ka tā nav kultūra ar lielo burtu. Patērētājam ir vienalga. Viņš vienā rokā spēj turēt Veras Muhinas radīto 200 g graņonku ar jaudīgu saturu (tik žēl, ka ne formai, ne saturam vairs nav īstas drošības par kvalitāti) un otrā plakātu "Visu varu kultūrai!" Trešās rokas nav...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!