Lai gan vakar skandalozā Pola Holendera filma arī vēl vairākkārt bija ziņu temats medijos, tomēr šķiet, ka publiskais skandāls sāk norimt, un tagad atliek sagaidīt, vai politiķu un valsts amatpersonu nostāja paliks tikai populisma līmenī, vai arī tomēr sekos konkrēta oficiāla politiska vai tiesiska pretreakcija.
Savu novērtējumu salīdzinoši ātri sniegusi prokuratūra, kas vakar paziņoja, ka nesaskata filmā neko kriminālu un pornogrāfisku. Šis juristu viedoklis atšķiras no valdības locekļu uzskatiem - par pornogrāfiju šo filmu nosauca labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, bet premjers Andris Bērziņš filmas beigu daļu radiointervijā novērtēja pat par “smagu pornogrāfiju”. (Jāatzīmē, ka filmas beigās, kad tiek demonstrētas seksa ainas starp Holenderu un intervētajām sievietēm, dzimumorgāni, kas ir pornogrāfijas pamatkritērijs, netiek rādīti – aut.)

Prokuratūra iesaka Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai Holenders ievērojis Latvijas likumus, slēdzot līgumus ar filmas dalībniekiem, kā arī iesaka Iekšlietu ministrijai apsvērt, vai Holenders nebūtu iekļaujams to personu sarakstā, kam liegta iebraukšana Latvijā.

Jāatzīmē, ka jau nedēļas vidū, izmantojot vienu no idejām, ko izteica “Delfi Versiju” lasītaji, NIP izvirzīja Latvijas iekšlietu un ārlietu resoru pārstāvjiem jautājumu par liegumu Holenderam iebraukt Latvijā, pasludinot viņu par nevēlamu personu jeb persona non grata. Grūti prognozēt, kā būs tagad, pēc prokuratūras ieteikuma, taču tobrīd šāda versija tika noraidīta – Iekšlietu ministrijas preses sekretārs to saistīja ar likumpārkāpumu, kas neesot noticis, bet Ārlietu ministrijā teica, ka šo statusu mēdzot attiecināt tikai uz ārvalstu diplomātiem, kas tiek turēti aizdomās par spiegošanu. Neizdevās arī uzzināt, kādām personām vispār šobrīd Latvijā tiek liegts iebraukt, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Lai arī diez vai Holenders, zinot noskaņojumu pret viņu Latvijā, tuvākajā laikā gribētu vēl doties uz šejieni, tomēr neapšaubāmi, ka šāds liegums būtu ļoti konkrēta un oficiāla valsts nostāja, turklāt tam nav vajadzīgi pārmērīgi liela argumentācija, atšķirībā no tiesas prāvas, kuras uzsākšanu nedēļas sākumā paredzēja iekšlietu ministrs, bet kurš vēl arvien nav paziņojis par to galīgo lēmumu.

Ārlietu ministrija jau trešdien ar savu paziņojumu faktiski ir deklarējusi savu pozīciju - paust savu kritisko viedokli publiski, bet bez oficiālām notām. Ārlietu ministrija paziņoja, ka vēstniecība Zviedrijā paudusi savu kritisko viedokli gan TV3 Zviedrijā, gan Zviedrijas Filmu institūtam, ar kura vadību Latvijas vēstniekam vēl esot paredzēta tikšanās.

Savukārt Latvijas premjers vakar radiointervijā, piebalsojot, ka nepieciešams izvērtēt tiesāšanās iespējas, vairs plašāk nerunāja par iekšlietu vai ārlietu resora iespējamo pretreakciju, bet paziņoja, ka “Latvijas Institūtam šī filma būtu jāizvērtē no Latvijas tēla viedokļa un jāizstrādā savi priekšlikumi”. Nu lūk, premjers atradis vēl vienu struktūru, ko iesaistīt šajā epopejā...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit