Pamazām noslēdzas fiskālās taupības periods ganAmerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan Eiropā, bet publiskā sektora parāds joprojām ir ļoti augsts.Ir vērojamas skaidras pārmaiņas pasaules ekonomikas izaugsmes virzošo spēku rindās. Uzsvars no strauji augošajām ekonomikām ir novirzījies uz turīgāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm.
Taču tas rada jaunus jautājumus, kā dēļ tagaduzmanību nāktos veltīt, lai koncentrētos uz ilgtermiņa globalizācijas, globālās recesijas un krīzes politikas seku izvērtēšanu. Tas ietver pārvērtēt nodarbinātības politiku, ienākumu un turības sadalījumu sabiedrībā, inflācijas virzošos faktorus, Centrālo banku politiku, kā arī ilglaicīgi noturīgas zemas izaugsmes (stagnācijas) riskus.
Nav šaubu, ka ir pienācis laiks, lai pastāvošais skatījums tiktu pārvērtēts.
Šogad ESAO valstu IKP pieaugs par 2.4%, salīdzinājumā ar 1.3% kāpumu 2013.gadā, un paātrināsies līdz 2.7% nākamgad. ASV atveseļošanās kļūst arvien pašpietiekamāka un šogad izaugsme piedzīvos paātrinājumu, jo mazināsies fiskālās politikas - nodokļu celšanas, izdevumu griešanas, ietekme. Japānā " Abenomikai" ir izdevies veicināt aktīvu cenu un optimisma kāpumu, kā arī inflāciju un izaugsmi, tomēr pastāv jautājumi par šīs valdības ekonomikas politikas spēju radītnoturīgu un straujākuizaugsmi. Eirozonā recesijas fāze ir noslēgusies, tomēr joprojām nav atrisinātas daudzas politiskās un ekonomiskās problēmas.Zema globālā resursu noslodzeturpinās nospiest darba samaksas pieaugumu un uzturēszemu cenu pieauguma tempu. Tikmēr starp attīstītajām ekonomikām pieaug inflācijas atšķirības, radot centrālajām bankām jaunas galvassāpes. ASV ir vērojams pieaugošs inflācijas spiediens, savukārteirozona turpina cīnīties ar deflācijas risku. Tas palielina spiedienu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ķerties pie naudas drukāšanas pasākumiem, lai izvairītos no Japānas stagnācijas scenārija. TikmērJapānas Banka šogad savu naudas bāzi pieaudzēs par700 miljardiem ASV dolāru. Taču tai būs jābūt gatavai veikt turpmākus pasākumus, lai novērstuJapānas ekonomikasatkārtotu ieslīgšanu deflācijā. Zemas inflācijas ietekmē Japānas un eirozonas parāda problēmas ir krietni nopietnākas nekā ASV.
Strauji augošo ekonomiku problēmas atkal ir nonākušas uzmanības centrā. Šo valstu sarežģījumu ietekme uz pasaules ekonomikas izaugsmi būs neliela. Pamatnosacījumi salīdzinājumā ar Āzijas finanšu krīzi deviņdesmito gadu beigās ir radikāli atšķirīgi. Piemēram, parāda apjomi ir mazāki, tāpat arī ārējās nelīdzsvarotības apmēri. Šīm valstīm ir elastīgāki valūtas kursa mehānismi, kā arī ievērojamas ārvalstu valūtas rezerves. ASV federālo rezervju sistēma (FRS) ir paziņojusi par monetāro stimulu apjomu ierobežošanu, kas ietekmēs globālo riska apetīti, bet ilgākā termiņā investīciju plūsmu uz šīm valstīm būtiski neietekmēs. Ķīnas IKP šogad pieaugs par 7.4%, salīdzinājumā ar 7.7% pērn. 2015.gadā izaugsme sagaidāma 7% apmērā. Indijas ekonomika šogad pieaugs par 5% un 5.4% nākamgad.
ASV ekonomikas izaugsmes dzinējspēks pieņemas jaudā. Bezdarbs turpina mazināties līdzsvara līmeņa virzienā - 5.5%. Mājsaimniecību bilances ir spēcīgas un sagaidāms, ka mājokļu cenas tuvāko divu gadu laikā pieaugs par 15%. Pateicoties demogrāfiskajām tendencēm, kāps jaunu mājokļu būvniecība, šķēršļus neradīs arī fiskālā politika. Tā kā cikliskie faktori ir tik nospiesti - vidējais rūpnīcu un iekārtu vecums ir lielākais pēdējo piecdesmit gadu laikā, pastāv milzīgs atgūšanās potenciāls. FRS turpinās samazināt ikmēneša vērtspapīru iegādi, to izbeidzot šā gada laikā. Tomēr kopējie iegādes apjomi šogad sasniegs 450 miljardus ASV dolāru, uzpumpējot savu bilanci līdz 3 triljoniem ASV dolāru.Pašlaik inflācijas risksASV ir niecīgs, bet pamazām pieaug. FRSbāzes procentu likmes palielināšana nav gaidāma ātrāk par 2015.gada vasaru un gada beigās varētu sasniegt 1.25%.
Ekonomikas perspektīvaseirozonā pamazām uzlabojas. Lejupslīdes fāze ir noslēgusies, ko raksturo rekordliels bezdarbs un slikti funkcionējoša banku sistēma, kas kavē izaugsmi. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir turpmāka ekonomiskās politikas integrācija, lai saglabātu eiro projektu. Taču to apdraud potenciālais eiroskepticisma pieaugums un tā atblāzma Eiropas Parlamentā, kā arī uzskatu atšķirības starp Vāciju un Franciju. Šogad eirozonas IKP pieaugs par 1% un 2015.gadā par 1.6%. Izaugsmes temps lielā mērā būs atkarīgs no globālās ekonomikas atgūšanās un ECB rīcības. Visticamāk, ECB izvairīsies noteikt negatīvu noguldījumu procentu likmi.
Tikmēr Ziemeļvalstisiet dažādus ceļus, kas izriet nokatras valsts valūtas kursa mehānisma, mājokļu un darba tirgus struktūras, kas zināmā mērā liek apšaubīt vai tāds Ziemeļvalstu modelis maz pastāv. Zviedrijas ekonomikai ir raksturīga viduvēja atveseļošanās, bet spēcīgāka privātā patēriņa,gaišāku perspektīvu eksporta sektoros un mājokļu būvniecības pieaugumaietekmē aktivitāte paātrinās. IKP pieaugums 2014.gadā būs 2.5%, paātrinoties nākamgad līdz 3.2%. Zviedrijas ekonomikas nozīmīgākie riski galvenokārt ir saistīti ar mājokļu tirgu. Dānijāmājokļu tirgus, šķiet, virzās atveseļošanās virzienā, kas liks pamatus uz patēriņu orientētai izaugsmei. Dānijas IKP pieaugums šogad sasniegs 2% un 2.5% 2015.gadā. Somijas ekonomika turpina ciest no konkurētspējas pasliktināšanās, nelabvēlīgas eksporta un importapreču cenu tendencēm, strukturālām grūtībām unsarežģījumiem komunikāciju un tehnoloģiju nozarē. Vājāks eiro sniegs atbalstu ekonomikai. IKP pieaugums šogad būs 0.8% un 1.4% 2015.gadā. Norvēģijā liela uzmanība vērsta uz mājokļu tirgu. Lai gan mājokļu cenu samazināšanās risks ir lielākais starp Ziemeļvalstīm, visticamāk, samazinājums būs mērens. Ņemot vērā zemāku aktivitāti naftas ieguves nozarē, IKP pieaugums 2014.gadā sasniegs 2.1%un 1.8%nākamgad.
Baltijas valstu izaugsme šogad nedaudz paātrināsies. Liela nozīme būs privātajam patēriņam, ko veicinās labs reālo ienākumu pieaugums, savukārt eksports piedzīvos atsitienu. Tuvāko divu gadu laikā Latvija un Lietuva turpinās atrasties ES valstu izaugsmes galvgalī. Latvijāsagaidāma izaugsme 5% robežās, Lietuvā no 3.5-4.5%. Igaunija, kas pērn uzrādīja ievērojamu izaugsmes kritumu, pakāpeniski atjaunosies,uzrādot kāpumu par 2.5-3.0%. Inflācija Baltijas valstīs šogad būs zema, ar cenu pieaugumu par aptuveni 2%. Pakāpeniski pastiprināsies pazīmes par arvien pieaugošu darbaspēka pieejamības trūkumu. Lietuva ir ceļā uz pievienošanos eirozonai. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos ECB un Brisele dos zaļo gaismu valsts pieteikumam dalībai vienotajā valūtas zonā.