No citiem Eiropas parlamentiem Latvijas Saeima atšķiras ar to, ka tai nav nepieciešamās analītiskās kapacitātes, laikā kad citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nodrošina savus deputātus ar institucionalizētu un sistemātisku pētniecisko atbalstu, kas ļauj parlamentāriešiem pieņemt labākus lēmumus.[1]
Parlamentu analītiskie dienesti šobrīd ir tik izplatīti, ka Starpparlamentu Savienība, kuras dalībniece ir arī Latvija, ir izdevusi detalizētu rokasgrāmatu, lai palīdzētu parlamentiem analītiskos dienestu izveides procesā.[2]
Abās Latvijas kaimiņvalstīs ir analītiskie dienesti, kuru uzdevums ir nodrošināt deputātus, komisijas un frakcijas ar nepieciešamajiem datiem. Igaunijas Riigikogu strādā divpadsmit pētnieki, savukārt Lietuvas Seimā – trīspadsmit. Analītiķi ir augsti kvalificēti dažādu jomu speciālisti. Šie parlamentārie pētnieki pārstāv dažādas nozīmīgas disciplīnas – ekonomiku, izglītību, tiesības un dabaszinātnes – un gatavo īsus pārskatus, kā arī dziļāku izpēti un ziņojumus par parlamentā apspriežamajiem jautājumiem. Mērķis ir sniegt deputātiem informāciju, kas nepieciešama kvalitatīvākai lēmumu pieņemšanai.
Kāpēc Latvijai vēl aizvien nav analītiskā dienesta?
Saeimas analītiskā dienesta koncepcija ir tikusi apspriesta pēdējos trīs vai četrus gadus. Šai idejai ir bijusi gan sabiedrības, gan parlamentārā opozīcija. Daži to redz kā naudas izšķiešanu, apgalvojot, ka deputātiem jau maksā algu, lai viņi pieņemtu pārdomātus lēmumus. Citi diskusijas dalībnieki ir pret jebkādu jaunu amatu izveidošanu jau tā pārpildītajā publiskajā sektorā un apgalvo, ka parlamentārie asistenti un komisiju sekretāri var sniegt deputātiem nepieciešamo informāciju labākai lēmumu pieņemšanai.
Tie ir vāji argumenti.
Pirmkārt, ir nereāli sagaidīt, ka deputāts varētu būt eksperts vides politikas, pamatizglītības, tirdzniecības un konkurences politikas, nodokļu, tiesību un citās likumdošanas jomās, kurās darbojas Saeima.
Otrkārt, deputātu palīgi (kuru alga ir tikai nedaudz lielāka par 800 EUR mēnesī) visbiežāk ir vai nu neseni augstskolu absolventi, vai vēl aizvien studē. Viņiem trūkst metodoloģisko iemaņu un pieredzes padziļinātu pētījumu veikšanai. Protams, parlamentārajām komisijām ir pieredzējuši konsultanti, kas organizē komisiju darbu, bet viņiem trūkst gan laika, gan zināšanu, lai nodrošinātu deputātus ar neatkarīgiem, objektīviem pētījumiem.
Tādēļ iniciatīva beidzot izveidot Saeimas Analītisko dienestu ir slavējama. Tomēr būs vairāki šķēršļi, kas jāpārvar, lai izveidotu to par spēcīgu un noderīgu iestādi.
Jāveido gudri, nevis ķeksīša pēc
Pirmais šķērslis - pašreizējā doma ir nodarbināt divus vai trīs cilvēkus (iespējams, no esošajiem darbiniekiem), kas slēgs līgumus ar ārējiem ekspertiem. Šāda veida organizācija varētu būt problemātiska vairāku iemeslu dēļ. Universitāšu vai Zinātņu Akadēmijas sagatavotie pētījumi, iespējams, būs pārāk teorētiski parlamentārajai auditorijai. Neatkarīgo pētnieku darbībā var būt slēpti ideoloģiski uzstādījumi, jo varētu pastāvēt tendence izvēlēties pētniekus, kas ir kaut kādā veidā politiski iesaistīti. Lai izvairītos no pretrunām un nodrošinātu nemainīgu kvalitāti, lielākā daļa likumdevēju izvēlas veidot iekšējo pētniecības kapacitāti.
Otrkārt, Saeima varētu saskarties ar grūtībām kvalificētu pētnieku piesaistīšanā. Ja parlaments izvēlēsies līgumslēgšanas modeli, tad drīz saskarsies ar to, ka Latvijas vadošo pētnieku grafiki ir parasti aizņemti daudzus mēnešus uz priekšu. Tas nozīmē, ka dienestam būs sarežģīti nodrošināt savlaicīgus pētījumus. Ja Saeima nolemj turpināt ar raksturīgāku modeli, izmantojot iekšējos pētniekus, tad tā ekspertu piesaistē konkurēs ar Latvijas Banku, komercbankām un ES finansētajiem projektiem, piemēram, pēcdoktorantūras stipendijām. Šie darbinieki parasti saņem vairāk nekā 1 566 EUR mēnesī, ko Saeima maksā saviem speciālistiem par Saeimas komisiju darbības nodrošinājumu.
Doma izveidot Saeimas Analītisko dienestu ir apsveicama. Ja plāns tiks īstenots gudri, mēs iegūsim labāk informētus deputātus un efektīvāku likumdošanu. Saeimai derētu arī izpētīt, ko parlamentu analītisko dienestu darbības organizēšanai iesaka Starpparlamentu savienība un kā kaimiņvalstu parlamenti ir attīstījuši savus analītiskos dienestus. Šajā gadījumā nav nepieciešams no jauna izgudrot riteni.
[1]Lai gūtu priekšstatu par to, kāda veida pētījumi tiek sagatavoti parlamenta deputātu vajadzībām, apskatiet Apvienotās Karalistes parlamenta pētījuma rezultātus šeit: http://www.parliament.uk/business/publications/research/
[2]Inter-Parliamentary Union. 2015. Guidelines for parliamentary research services. Geneva: Inter-Parliamentary Unionand International Federation of Library Asoociations and Institutions.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
