ES šis lēmums nenāca viegli. Taču mēs kopīgi nolēmām, ka nevaram noskatīties, kā Putins kājām mīda suverēnas kaimiņvalsts tiesības un starptautiskās tiesības. Mēs nevaram ignorēt Krievijas rīcību, kas ir novedusi pie cilvēku bojāejas un posta Eiropas kontinentā.
Sankcijām ir izšķiroša loma ES atbildē Krievijai. Tās tiek piemērotas ne no brīvas gribas, bet tāpēc, ka tās ir nepieciešamas, iedarbīgas, un tām šobrīd ir īstais laiks. Tālāk paskaidrošu katru no punktiem.
Tās ir nepieciešamas vienkārša iemesla dēļ: Krievijas rīcība Ukrainā nav pieņemama. Krievija atsakās pieņemt Ukrainas neatkarību un suverenitāti. Ar ieročiem rokās tā ir pievienojusi sev Ukrainas teritoriju.Sākumā tā bija Krima, bet vēlāk Krievija iesūtīja savus karavīrus arī Ukrainas austrumu reģionos.
Šie nav tukši vārdi, bet gan fakti. Mēs zinām, ka tūkstošiem Krievijas karavīru un desmitiem Krievijas tanku ir bijuši Ukrainā. Esmu dzirdējis aculiecinieku stāstus, redzējis neapstrīdamus pierādījumus un mediju ziņojumus.
No Eiropas vēstures mēs zinām, kas var notikt, ja neatkarīgai nācijai draud ar militāru spēku. Kā pagājušonedēļ teica premjerministrs Kamerons un Vācijas kanclere Angela Merkele, Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumi nevar palikt bez sekām.
Otrkārt, sankcijas ir iedarbīgas. Tām viennozīmīgi ir ietekme uz Krievijas ekonomiku, kas šā gada pirmajā ceturksnī piedzīvoja lejupslīdi. Izaugsme svārstās ap nulli, un tiek prognozēts, ka inflācija sasniegs divciparu skaitli. Krievijas uzņēmumi jūlijā aizdevumos nesaņēma nevienu dolāru, eiro vai Šveices franku. Krievijas uzņēmumiem izsniegtās eiroobligācijas kopš 2014. gada sākuma ir nokritušās par 93%. Rubļa vērtība pret dolāru ir sasniegusi vēsturiski zemu līmeni. No Krievijas šogad būs aizplūdis kapitāls aptuveni 80 miljardu dolāru vērtībā.
Taču "kož" ne tikai sankcijas; Krievijas lēmums ierobežot pārtikas importu ir novedis pie tā, ka dažu preču cenas ir palielinājušās par 30%, bet atsevišķos gadījumos pat par 60%, radot jaunu melno tirgu importam no Baltkrievijas. Šī konflikta ekonomisko ietekmi sajūt ikviena Krievijas ģimene.
Treškārt, šīs sankcijas tiek ieviestas īstajā laikā. Pagājušonedēļ tika izziņots pamiers, un mums ir jāskatās, vai Krievija un tās atbalstītie, tā saucamie, separātisti turas pie šīs norunas.
Bija pareizi ieviest sankcijas, kamēr miera sarunas vēl turpinās. Nākotnē mēs vienmēr varam pieņemt lēmumu šīs sankcijas atcelt. Taču, lai tas notiktu, Maskavai būtu radikāli jāmaina savs kurss.
Tagad jāseko rīcībai no Krievijas puses. Tā varētu atvilkt savu karaspēku un ieročus, pārtraukt ieroču piegādi separātistiem, ļaut Ukrainai oktobrī novadīt demokrātiskas vēlēšanas un respektēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Krievija ir ietekmīgs spēks, tai būtu jārīkojas saskaņā ar saviem starptautiskajiem pienākumiem.
Otra iespēja ir turpmāka iejaukšanās Ukrainā, kas nozīmētu, ka vardarbība un ciešanas reģionā turpinās.
Lēmums ir jāpieņem Krievijas līderiem. Es no sirds ceru, ka viņi izvairīsies no nevajadzīgas ekonomisko pasākumu eskalācijas un tikpat bezjēdzīgas savu iedzīvotāju izolācijas.
Kā mēs pagājušo nedēļ NATO samitā runājām ar Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Kļimkinu, Ukrainas cilvēki ir pelnījuši globālās kopienas atbalstu šajā kritiskajā vēstures brīdī. Un mēs visi esam pelnījuši kopīgu pārticību un stabilitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
