Jūlijā skatītākie kanāli bijuši PBK un NTV Mir Baltic. TV3 ir bijis tikai trešais skatītākais TV kanāls. Ceturtajā vietā ierindojas LTV1, bet piektajā – LNT, liecina "TNS Latvia" apkopotie dati. Latviešu īpatsvars NTV Mir Baltic sasniedzis 39%, bet PBK – 28%. Tas ir daudz vai maz? Bīstamākais tas, ka ir runa par stabilu, noturīgu un pieaugošu tendenci pēdējo gadu laikā. Vai tiešām mūsu spēki par maziem, lai paši savās mājās radītu tādus apstākļus, kuros ieguvēji būtu Latvijas TV kanāli?
Lielākais skatīšanās laika daļas pieaugums bijis NTV Mir Baltic, kam seko PBK. Vislielākais skatīšanās laika daļas kritums bijis LTV7 un LTV1.
Kas tad ir noticis? Vai tiešām visu var norakstīt uz latviešu TV kanālu atpūtu vasarā bet rudenī viss būs pa vecam kā vienmēr? Diemžēl šķiet, ka nē. Kā liecina dati, latviešu skatītāju īpatsvars pakāpeniski ir pieaudzis jau vairāku pēdējo gada laikā, un tas nav kāds pēkšņs statistisks pārpratums. Dati apliecina ļoti nepatīkamas tendences - latvieši pieaugošā apjomā skatās Krievijas kanālus un cittautieši mazāk skatās latviskos kanālus, bet reklāmas nauda pieaugoši aizplūst uz ārzemju portāliem.
Tas nozīmē, ka vietējiem TV kanāliem paliek arvien mazāk naudas kvalitatīva satura izveidei latviešu valodā un cilvēki labprāt izvēlas skatīties ārvalstu, tostarp Krievijas, kanālus. Naivi cerēt, ka šādā situācijā, kad medijiem paliek arvien mazāk resursu, lai konkurētu ar ārzemju un Krievijas kanālu piedāvājumu, tie varēs nodrošināt vēl labāku un kvalitatīvāku saturu, kas piesaistīs skatītāju uzmanību.
Signāli par latviešu pakāpenisko "pārcelšanos'' uz Krievijas kanāliem ir īpaši nepatīkami un biedējoši. Atbilstoši premjera M.Kučinska beidzamajiem paziņojumiem ir saprotams, ka diemžēl valsts budžeta finansējums sabiedriskajiem medijiem, lai tie aizietu no reklāmas tirgus, nav paredzēts.
Līdz ar to pakāpeniska sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus nebūs iespējama un sabiedrisko mediju jomā viss paliks pa vecam – nesaņemot papildu finansējumu, tie turpinās ražot produktus, lai dzītos pēc reitingiem, nespējot konkurēt šajā jomā ar komercmedijiem, bet komercmedijiem nebūs naudas, ko ieguldīt kvalitatīvu, oriģinālu produktu ražošanā. Komercmedijiem neatliks nekas cits, kā vien pielāgoties izdzīvošanas tirgum, iepērkot lētos Latīņamerikas vai Krievijas seriālus. Turpinot līdzšinējo mediju politiku, finansējuma vairāk nebūs ne sabiedriskajiem medijiem, ne komercmedijiem. Šādā situācijā ieguvēja nebūs neviena - ne sabiedrisko mediju, ne komercmediju, bet skatītājs, iespējams, arī turpmāk būs ieinteresēts meklēt un vērot saistošākus TV kanālus. Kā liecina pašreizējās tendences, tie būs Krievijas TV kanāli. Līdz ar to patiesā ieguvēja šobrīd ir un arī turpmāk būs Maskava.
Ko tas nozīmē Latvijas drošībai? Latvijas vidējai un vecākai latviski runājošai paaudzei angliskā vide ir sveša. Adekvātu angļu valodas zināšanu trūkuma dēļ šī sabiedrības daļa labprātāk izvēlas sev saprotamāku, šajā gadījumā – krievvalodīgo informatīvo vidi, kas ir ar līdzīgu humora un dzīves uztveri. Tā kā latviešu medijos katastrofāli trūkst, piemēram, kvalitatīvu analītisku raidījumu, šai sabiedrības daļai neatliek nekas cits kā pieprasījumu apmierināt viņiem saprotamākā vidē, informatīvā kara apstākļos Krievijai šāda situācija ir ļoti izdevīga, jo pat izklaides raidījumos netiešā veidā tiek nostiprināta Krievijas melu propaganda.
No otras puses, to var uztvert arī kā "protesta skatījumu'' pret esošo ekonomisko un politisko rīcību, neticību partiju un politiķu godīgumam.
Skatoties Krievijas kanālus, cilvēki netieši saņem apstiprinājumu savam protestam, tā ir Latvijas iekšējās politikas problēma, tostarp mediju politikas jomā. Tādējādi politiķiem būtu jāspēj nostiprināt ticību savai valstij, kā arī vietējiem mediju produktiem. Viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem soļiem ir tādas mediju vides veidošana, kas ļautu attīstīties un nostiprināties kvalitatīvam vietējam saturam.
Sabiedrisko mediju atrašanās komerciālās reklāmas tirgū samazina oriģinālo saturu komerckanālos, kas savukārt "izspiestos'' skatītājus aizvirza uz Krievijas kanāliem. Ja valdība nepieņems lēmumu par sabiedrisko mediju aiziešanu vai arī pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus 2017.gadā, varam sagaidīt vēl biedējošāku statistiku par Latvijas auditorijas pārcelšanos uz Krievijas medijiem, kas būtu vistiešākais apdraudējums informatīvā kara apstākļos, apdraudējums Latvijas mediju jomai un tās attīstības perspektīvām. Tāpēc ir vērts pielikt pūles Latvijas TV kanālu pašreizējo skatītāju noturēšanai un jaunu piesaistei.