Mums apsolīti tektoniski politiskās pārbīdes procesi, kas notiks kā varas rotācija vai "pendeļa iešana pa kreisi". Ļaudis, kuri gadiem staigājuši kirzādas zābakos, jau auj kājās laķenes, nepiemērojuši, vai tās nebūs par lielu.
Ričards III vēlējās tikai zirgu, bet Rēzeknes tvaikmašīna Jānis Urbanovičs, kurš mums stāstījis katrās priekšvēlēšanās, ka uzkāpšot varas bēniņos par premjeru, tagad apgalvo, ka Latvijas tauta vēlas "Saskaņas centru" valdībā.
Jānis dara godu savai partijai, simtgadīga politiķa vecumā spēdams sliet zirgu pakaļkājās, auļot pa šoseju ar džipu, kad citi večuki lēnītēm steberē savā nodabā. Tomēr, lai lektu no biksēm laukā, par premjeru Urbanovičs nekļūs dēļ vienkāršā iegansta, ka valsts drošības vārdā vecajam komjaunietim atņemta pieeja slepenai informācijai. Pa gabalu druknais latgalis noturams par miltiem nobirušu maiznieku vai konditoru, iztālēm pat par Beniju Hilu, bet nešaubīgi, ka Saeimā darbojies smalki kā politikas maestro un viņa garās karjeras vainagojums būtu SC nogādāšana valdībā.
Sak, cik ilgi dzīvosi vecpuisī, kam citi arvien uzgriezuši muguru, lai pa pāriem dotos laimīgu, apmierinātu dzīvesbiedru laulībā. Jānim kremt, ka divdesmit gados viņš ne reizi nav bijis baudīt koalīcijas padomes launagu, bet tur varbūt dod ēst sviesta pikas un nēģa gabaliņus no sudraba traukiem un pasniedz Havannas cigārus!
Īsi sakot, Saskaņas garīgajam līderim ir plāni kā Napoleonam, bet ja iepriekš dakteris viņam ieteica pataustīt pulsu, un negantā salna nokoda saldo cerību dīgstus, tagad karsts metas, cik mērķi ir tuvu! Tā būs patiesa triumfa stunda, kad Tautu draudzības ordeņa kavalieris telegrafēs "Vienotās Krievijas" sadraudzības partneriem uz Kremli – tovārišči, beidzot esmu ticis boļševikos! Arī Ķīnas kompartijas partneru avīze "Žeņmiņ Žibao" paudīs dziļu gandarījumu.
Nu paga, vēl jācementē elektorāts, jāpierunā grūti pārliecināmos alu cilvēkus latviešus noticēt paštaisīto sociāldemokrātu krokodila asarām līdzjūtībā par tautas likteni sāpju ceļos. Jāpatīra un jāpadezinficē ar hlorkaļķi partiju no spitālīgiem elementiem, kas latviešiem ir dadzis acī. Un tad lai krīt vecie aizspriedumi pret "Saskaņas centru", jo gudrības okeāns Urbanovičs kā sīkstulīgs mantas krājējs ir ticis pie ievērojamas bagātības, 30 procentīga elektorāta, kas ir tas varas resursa pūrs, kas vecpuisim atvērs durvis uz ēdamzāli ar sudraba servīzēm. Merkantilie latviešu cilvēki, vai tiem uzvārdā Trīcļipis, Rāvējs vai Podlaiža, atbalstīs pārceļošanu koalīcijas znota kārtā – un Jānis tiem atdarīs kā devīgs laulenis. Šampi, nesiet šampi, korķējiet vaļā!
Tikām tauta, vīri pie veikala, āmuri nebūdami, Latgalē runā – vot, mūsu Joņs! Tas ir viens humora vecis! Vot tāds viņam amats – nēsāt pa pasauli pasakas. A kur ta' tas Reskājs piesita pēdu un prom bija no plaukstoša ģimenes uzņēmuma, itin kā ķēmu būt' redzējis?
Un vīru kapela pie bodes, izlietodami savu mākslu pie Urbanoviču Jāņa, viņam par godu uzvilku sērīgu gabalu: "Kas tie tādi, kas dziedāja bez saulītes vakarā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
