Brīdī, kad aizdegusies māja, ugunsgrēks, nevis tiek dzēsts visiem iespējamiem līdzekļiem, bet tā vietā tiek izsludināts konkurss par labāko uguns drošības sistēmu ieviešanu. Ar tikpat absurdu attieksmi koalīcijas partneri jau kārtējo reizi noraida Nacionālās apvienības "Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" priekšlikumu grozījumiem Satversmes 73. pantā, kas neļautu nodot tautas nobalsošanai jautājumu par pilsoņu loku paplašināšanu.
Vēl nesen, notiekot referendumam par krievu valodas statusu, mēdijus pāršalca ziņa, ka PCTVL partijas paspārnē tiek iniciēta jauna parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par "nulles" pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Tajā laikā valdošo partiju pārstāvji vienojās, ka ir jāmeklē risinājumi, kā šo parakstu vākšanu apturēt. Nacionālā apvienība nāca klajā ar grozījumiem Satversmē. Tā vietā, lai atbalstītu projekta virzību Saeimā, Vienotība uzstāja, ka labāks risinājums būtu celt parakstu slieksni referenduma ierosināšanai, solot, ka likuma grozījumi stāsies spēkā jau šoruden. Tā laiks ir pagājis, likums Saeimā pieņemts, bet skaudrā realitāte rāda, ka šie grozījumi nekādi nevar nobremzēt iesākto parakstu vākšanu. Grozījumu spēkā stāšanās laiks paredzēts tikai no 2015. gada. Tikmēr "Latvijas Avīze" ziņo, ka ždanokieši jau savākuši 6000 parakstu. Atlicis tikai nedaudz, lai 10 000 paraksti tiku savākti. Pie šāda iznākuma, iespējams, jau rudenī tiks paziņots, ka nākamais parakstu vākšanas posms nu būs jāuzņemas pašai valstij. Vai tiešām kopš pagājušā gada nekas nebūs mainījies, un Latvijas valsts atkal tērēs savu naudu pretvalstisku akciju nodrošināšanā?
Vēl nesen visi runāja par to, ka tāda veida referendumi vairs atkārtoties nedrīkst. Bet izskatās, ka ir cilvēki un partijas, kas labprāt gatavi to pieņemt, bet pēc tam liekulīgā sašutumā moralizēt, cik tas ir amorāli un kaitnieciski. Var jau mierināt ar domu, ka gan jau latviešu tautai pietiks gan vienprātības, gan gudrības, lai saprastu, ka arī šis ierosinājums ir tikpat absurds kā iepriekšējais un ka tauta šādas aplamības noraidīs. Tas ir gaišākais scenārijs šajā negatīvajā notikumu attīstībā.
Tikai rodas jautājums, kādēļ valdošie politiķi jau atkal ļauj spēlēties ar mūsu valsts simboliem? Pilsonība tāpat kā latviešu valoda ir valsts pamatvērtības. Arī pilsonība ir jāsargā, tāpat kā valsts valoda. Tikai pilsoņi, kas uzticīgi valsts pamatvērtībām un lojāli valstij, var vadīt valsti un nodrošināt tās attīstību. Bet okupācijas laikā nelegāli iebraukuši imigranti, kuri nemāk valsts valodu un dzīvo pilnīgā un pakļāvīgā Krievijas informācijas propagandas telpā, nevar būt uzticīgi Latvijas valsts mērķiem. Šāda pilsonība Latvijas valsti sagrautu īsā laika posmā. Pateicoties 1995. gadā pieņemtajam liberālajam naturalizācijas likumam, jau tagad Latvijā ir ap 260 000 balsstiesīgo, kas uzticīgi Saskaņas centram un Krievijas imperiālistiskajai politikai. Šie balsstiesīgie savu attieksmi pret Latvijas valsts vērtībām jau nodemonstrēja 18. februāra referendumā. Vēl 300 000 balsstiesīgo viņu pārliecību tikai nostiprinātu.
Tie, kas sapņo, ka jauns referendums sapurinās iemigušos latviešus un radīs lielāku degsmi aizstāvēt valsts pamatvērtības, tomēr neapzinās, ka katrs šāds gadījums veido informatīvo platformu svešu ideoloģiju izplatīšanai un nostiprināšanai. Pilsonības piešķiršana nepilsoņiem ir kārtējā tēma, kuras aizstāvībā aktivizētos arī plašas un ietekmīgas institūcijas. Kā zināms, jau gadiem ilgi ideju par balsstiesībām nepilsoņiem ir lobējuši ne tikai vietējās prokrieviskās partijas un Kremļa aparāts, bet arī Eiropas Padome un citas starptautiskas cilvēktiesību institūcijas. Nenoliedzami, tajās visās ir liela Krievijas ietekme.
Ja parādīsies kaut mazākās cerības, ka šī iniciatīva var nonākt līdz referendumam, tā rīkošanā un kampaņas sponsorēšanā varētu iesaistīties gana plaši politiskie spēki. Atrastos arī simtiem dažādu argumentu un paņēmienu, kā arī daļu latviešu pārliecināt par to, ka pilsonības piešķiršana nepilsoņiem ir tikai Latvijas valsts interesēs, ka nekā kaitīga tajā nav. Šobrīd SC ir izvairīgs atbalstīt šo ideju oficiāli, bet tālā pagātnē nav jāatskatās, lai prognozētu SC lēmumu pieņemšanas paradumus. Tas nekas, ka PCTLV ir SC konkurenti. Viņiem visiem ir viens mērķis un kritiskā situācijā krievu šovinisti, neskatoties uz savstarpējo konkurenci, kopīgas lietas labā apvienojas.
Ko darīt Saeimas koalīcijas partneriem, kas grasās uzkāpt tam pašam grābeklim divreiz? Nu jau kaitnieciskās atrunas brīdī, kad ūdens smeļas mutē, norādot, ka jāgaida uz ekspertu viedokļiem, tikai rada nicinājumu un aizkaitinājumu. Tāpat kā aizdomas par politiskās gribas trūkumu un nevēlēšanos šādas situācijas novērst.
Arī latviešiem kritiskā situācija ir jāmāk vienoties. Ja pastāv risinājums, kā novērst situāciju, kas apdraud valsts drošību, tas jāpieņem nekavējoties. Bet, ja laiks tiek apzināti vilcināts un tiek likti šķēršļi, tad tādu politiķu un spēku turpmākā atrašanās pie varas, latviešu tautai būtu nopietni jāpārvērtē. Turklāt tiem politiķiem, kas uz rietumiem raugās kā visu problēmu risinājumu, jāatceras, ka nevieni starptautiskie aizdevēji vai citi svešzemju kungi mūsu neatkarību un latviskumu nenosargās. Tas jādara mums pašiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
