Foto: Publicitātes foto
Grozījumos nav acīmredzamu apdraudējumu vārda brīvībai Latvijā. Taču tie ierobežotu 5. kolonnas iespējas graut mūsu valsts pamatus un līdz ar to izveidot šeit nedemokrātisku iekārtu.

Par Saeimā patlaban virzītajiem Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz stiprināt valsts aizsardzību pret pašmāju vai nedraudzīgu ārzemju centieniem graut mūsu valsts pamatus, sabiedrībā ir izcēlusies plaša diskusija. Tiek izteiktas aizdomas, ka grozījumi ir pārāk tālejoši, ka tie varētu ierobežot vārda brīvību. Arī Valsts prezidents šajā sakarā ir izteicis savas bažas.

Tādēļ jāmēģina vēsi izanalizēt, vai tiešām šīm aizdomām un bažām ir pietiekošs pamats.

Diemžēl jāsecina, ka liela daļa cilvēku pret šiem Grozījumiem vēršas tāpēc, ka tos gluži vienkārši neizprot. Īpaši internetā kursē daudz un dažāda demagoģija, līdz pat tiešiem meliem. Acīmredzot ir tuvāk jāpievērš uzmanība tam, kas šajos pantos patiešām tiek izmainīts, jo cilvēki domā, ka pēkšņi tiek pieņemts kaut kas pilnīgi nebijis un neiedomājams.

I. Ko jaunu paredz Grozījumu projekts, salīdzinot ar pašreizējo situāciju

Tādēļ vispirms detalizēti salīdzināsim, kādi panti tiek grozīti.

80.pants.

Līdzšinējā redakcija:

Uz valsts varas gāšanu vērsta darbība

Par darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Pēc Grozījumiem:

Pret Latvijas Republiku vērsta darbība

(1) Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Par tādu pašu darbību, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Punkts par valsts varas gāšanu ir palicis spēkā. Klāt nākusi kriminālatbildība par darbību, kas vērsta pret LR valstisko neatkarību, suverenitāti vai teritoriālās vienotības graušanu, valsts iekārtas grozīšanu. Pie tam, lūdzu ievērot, ka daļa no "jaunajiem" nodarījumiem iepriekš bija atrunāti 82. un 83. pantos, kurus Grozījumos paredzēts svītrot.

Izskanējušās bažas, ka nedrīkstēs kritizēt valdības politiku, ierēdņus, partijas u.t.t., nav pamatotas, jo te skaidri un gaiši ir runa tikai par valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varas gāšanu un valsts iekārtu. Tie ir Satversmē noteiktie valsts pamati, kuru ietvaros darbojās demokrātija. Satversmes 1. pants nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" - tā tam ir jāpaliek!

Grozījumos ir atcelta mantas konfiskācija kā soda mērs, kā arī paredzēts mazāks sods, ja šādas darbības veiktas neizmantojot vardarbību. Lietojot vardarbību soda mērs ir tāds pats kā agrāk.

80.1 pants

Līdzšinējā redakcija

Apvienošanās organizācijā ar mērķi gāzt Latvijas Republikas valsts varu

Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā gāzt Latvijas Republikas valsts varu vai likvidēt valstisko neatkarību, vai graut teritoriālo vienotību, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās

Pēc Grozījumiem:

Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību

Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti, graut teritoriālo vienotību, gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Grozījumi šeit paredz plašāku valsts aizsardzību - ja agrāk varēja sodīt tikai "organizāciju", tad tagad sods pienākas arī "organizētai grupai", ja tā veic pret Latviju vērstu darbību.

Par šīm izmaiņām satraucās Latvijai nelojāli spēki un biedē cilvēkus, zinot, ka daudzi nemaz nelasa likumus. Pie tam daudzi neuzticas (rūgtas pieredzes dēļ) likumdevējam, un tādējādi ir viegli iekarojams mērķis panikas cēlājiem un demagoģijas izplatītājiem, tādiem portāliem kā focus.lv, infotop.lv, sputniknews.lv un kā tos visus vēl sauc.

Šajā vietā tomēr vēlos izteikt savu izbrīnu, ka likumdevējs pats nekomunicē Grozījumus ar sabiedrību, atstājot to pašplūsmā. Redzot satraukumu sabiedrībā, tas būtu likumdevēja, Grozījumu virzītāju pienākums.

Tomēr arī katrs pats var salīdzināt Krimināllikuma esošo redakciju ar plānotajiem Grozījumiem:

Krimināllikums pašreizējā redakcijā atrodams šeit un Grozījumi atrodami šeit.

Īsi pieminēšu vēl tikai dažas būtiskas lietas.

Jauns ir šis pants:

81.1 pants. Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā

Par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm, kas izdarīta tieši vai ar citas personas starpniecību,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Domāju, ka nevienam lojālam pilsonim nevajadzētu būt iebildumiem pret to, ka sniegt palīdzību ārvalstij, lai tā varētu kaitēt Latvijas drošības interesēm, nav pieļaujams. Savukārt to, kas ir kaitējums Latvijas drošības interesēm iespējams noskaidrot daudzos drošības politikas dokumentos. Aizsargāt valsts drošību ir viens no valsts galvenajiem uzdevumiem – par kuru attiecināmību uz konkrēto gadījumu tad beigu beigās lems tiesa, ja nepieciešams – pat trijās instancēs.

Paliek vēl divi panti - 85. pants paredz atbildību par spiegošanu, ziņu nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai, kā arī ārvalstu izlūkdienestiem. Ļauju lasītājam pašam izlemt, vai šis pants ir vajadzīgs vai nē, mans viedoklis ir - nav ko spiegot citu valstu labā!

Un visbeidzot – jaunais 95.1.pants, par kuru visvairāk uztraucas žurnālisti.

95.1 pants. Valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana

(1) Par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas saistīts ar valsts noslēpuma nolaupīšanu vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par valsts noslēpuma sargāšanas nepieciešamību Grozījumu anotācijā ir teikts:

Valsts noslēpums ir informācija, kuras aizsardzību valstij jānodrošina visaugstākajā līmenī. Valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz valsts noslēpumu, līdz ar to valsts noslēpums ir īpašā valsts aizsardzībā. Valsts noslēpuma aizsardzība ir stingri reglamentēta normatīvajos aktos un tās mērķis ir nodrošināt valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļaut tā nelikumīgu izmantošanu.

Stingra šīs informācijas aprites ierobežošana un kontrole ir izšķiroši nozīmīga valsts drošībai, jo valsts noslēpuma nonākšana tādas personas rīcībā, kura nav tiesīga piekļūt šim noslēpumam (valsts tai šo noslēpumu nav uzticējusi), var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

Atkarībā no informācijas rakstura apdraudēts var būt arī starptautiskais miers un drošība, cilvēku dzīvības un veselības intereses (piemēram, ja valsts noslēpums ir informācija par slepenajā sadarbībā iesaistīto personu identitāti). Turklāt, ņemot vērā to, ka valsts noslēpuma statuss pilnībā attiecināms arī uz NATO, ES, citu ārvalstu un starptautisko organizāciju, kā arī to institūciju klasificēto informāciju, tad šādas informācijas izpaušana papildus var apdraudēt arī attiecīgās valsts vai organizācijas drošības intereses, kā arī graut Latvijas starptautisko tēlu un reputāciju.

Diez vai kādam lojālam pilsonim varētu būt iebildumi pret šeit pamatoto nepieciešamību sargāt valsts noslēpumu. Taču svarīgi ir zināt, tieši ko tad valsts deklarē par "valsts noslēpumu". Pretēji daudzkārt – parasti mūsu valsts pretinieku un Kremļa troļļu - izplatītajām baumām, kādu informāciju var iekļaut valsts noslēpumu sarakstā, informācija tiek noslepenota tikai saskaņā ar likumu. Tas ir likums "Par valsts noslēpumu" (to var atrast šeit, bet Ministru kabineta noteiktais pilnīgs (!) valsts noslēpumu saraksts apskatāms šeit.

Tie, kas papūlēsies šos normatīvos aktus izlasīt, redzēs, ka oficiālais jēdziens "valsts noslēpums" patiešām attiecas pamatā uz valsts aizsardzības jomu, pie tam Latvijai kā NATO dalībvalstij tas ir saskaņots ar mūsu partneriem NATO, kuri tādā pašā veidā arī aizsargā savus valsts noslēpumus. Arī tas tiek darīts Latvijas interesēs.

Tādēļ kā pilsone uzskatu, ka tas, ka valsts sargā savu valsts noslēpumu, nodrošinot tam arī Krimināllikuma aizsardzību, ir svarīgi. Tādēļ varu justies drošāka. Es justos daudz sliktāk, ja zinātu, ka Latvija savus valsts noslēpumus nesargā – tas, cita starpā, varētu arī būt par iemeslu citu NATO dalībvalstu neuzticībai pret mums.

Tādēļ ir saprotamas vietējo kremlinu un Kremļa troļlu dusmas, redzot, ka Latvija paplašina savu valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu – un līdz ar to nostiprina savu drošību. Tādēļ viņi pauž dažādus, tiešām jāsaka – murgus: ka nedrīkstēšot vairs rakstīt par korupcijas gadījumiem, par Parex bankas lietu, saņemt informāciju Zemesgrāmatā vai bankas informāciju, kritizēt valdību, partijas u.t.t.

Tās visas ir muļkības. Kritiski domājošs pilsonis nedrīkstētu uz šiem maldinājumiem iekrist.

Attiecībā uz preses tiesībām iegūt un izpaust valsts noslēpumus gribētu teikt divas lietas. Pirmkārt, žurnālistiem, kuriem ir ētiski principi, un kuri ir lojāli Latvijai, to nedarītu. Otrkārt, šie grozījumi jāskata kontekstā ar citiem noregulējumiem, it sevišķi Preses likumu, tāpat ar pāri likumam (arī Krimināllikumam) stāvošo Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

No šī konteksta izriet, ka žurnālistiem ir tiesības neatklāt savu informācijas avotu, un ka noteiktos apstākļos tie drīkst pat publicēt valsts noslēpumu, kaitējot mums visiem, pārējiem pilsoņiem. Līdzīgi noteikumi ir visās demokrātiskās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā. Šī "žurnālistu privilēģija", šādā plašākā kontekstā raugoties, ņemot vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, principā paliek neskarta, un, tāpat kā līdz šim, ir tikai viņa ētikas un sirdsapziņas jautājums.

II. Grozījumi ir vajadzīgi, bet līdz šim norit nenopietna diskusija

Kā mēģināju skaidrot, Grozījumi paredz regulējumu, kas demokrātijā principā ir normāli un vajadzīgi.

Diskusija par tiem sabiedrībā, no vienas puses, saistās ar bažām, ka tiesībsargājošās iestādes tos izmantos ļaunprātīgi, no otras puses, diskusijā iesaistītie Kremļa tiešie un netiešie, apzināti un neapzinātie interešu pārstāvji cenšas tos torpedēt pēc būtības, lai kaitētu Latvijas drošības interesēm.

Par bažām par to, kā tiesībsargājošās iestādes šos Grozījumus interpretēs, jāsaka, ka tas attiecas ne vien uz šiem grozījumiem, bet gan uz visu Krimināllikumu (ieskaitot pantus par zādzību, laupīšanu, korupciju u.t.t.) – ja likumu interpretē juridiski korekti, tad problēmu nav.

Tomēr vienmēr var gadīties kāda likuma nepareiza interpretācija no prokuratūras vai tiesas puses, kā, piemēram, bēdīgi slavenajā "slotas kāta" lietā, kur administratīvs pārkāpums tika pārkvalificēts par krimināllietu. Taču visās trijās tiesu instancēs tiesa šo prokuratūras nejēdzīgo likuma interpretāciju noraidīja. Tas rāda, ka, pat ja atsevišķs jurists vai iestāde likumu interpretē patvaļīgi, pastāv "kļūdu labošanas sistēma", kas – ja ne vienmēr, tad tomēr lielā vairumā gadījumos – kļūdu novērš.

Tādēļ, lai vēl stingrāk nodrošinātu Grozījumu pareizu interpretāciju, būtu labi, ja varētu iestrādāt Grozījumu anotācijā specifisku norādi, ka likumdevējs ar šiem grozījumiem nevēlas apdraudēt preses brīvību. Bet, kā jau teicu, tā jau ir garantēta Preses likumā un citos normatīvajos aktos.

Šīs diskusijas kontekstā īpaši vēlos pievērsties jautājumam par likumu interpretāciju - ārkārtīgi daudzi komentāros bija sašutuši, ka tiesa šos likumus "interpretēšot". Tas man atgādināja kādas sabiedrībā pazīstamas personas sašutumu par kaitīgo nātrija hlorīdu (NaCl), ar kuru tagad "indējot" tautu nez kādi ļaunie starptautiskie spēki. Neviens šim kungam nebija paskaidrojis, ka nātrija hlorīdu tautā sauc par "vārāmo sāli"...

Tas pats ar likumu interpretāciju tiesās. Likumā ir noteikts, kādas darbības ir aizliegtas, piemēram, zagšana. Tiesas uzdevums ir interpretēt likumu, lai izvērtētu vai konkrētās apsūdzētās personas nodarījums attiecīgā likuma panta ietvaros ir vai nav kvalificējams kā zagšana. Ja nebūtu vajadzības "interpretēt" likumu, tad arī nebūtu nepieciešamības pēc juristiem un pēc tiesas kā tādas. Diemžēl kompleksā sabiedrībā bez juristiem un tiesas nevar iztikt un jāpieņem, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī tie principā darbojas godprātīgi. Bez tam būtiski ir tas, ka tiesa pārbauda likuma interpretāciju trijās instancēs, tad vēl ir Satversmes tiesa, un īpašos gadījumos arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā. Jāatzīmē, ka Latvijas Satversmes Tiesa pēdējā laikā vairākos gadījumos ir ļoti kritiski vērtējusi Prokuratūras darbību un tādā veidā efektīvi nodrošinājusi likuma pareizu interpretāciju.

Īpaši vēlos uzsvērt, ka Grozījuma pretinieku argumentos ir arī kāds racionāls grauds – runa ir par cilvēku likteņiem, ja šo Grozījumu rezultātā ciestu vai nu nevainīgi vai nesavtīgi cilvēki, kuri ideālistisku iemeslu vadīti būs tuvinājušies likuma robežai. Tas būtu ļoti slikti. Tomēr, tik daudz uzticības mūsu valstij mums vajadzētu būt, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts tomēr ir demokrātiska, tiesiska valsts, kur absurdas likuma interpretācijas iespējamas tikai kā izņēmumi (kuri, protams, notiek), bet kurus "kļūdu labošanas sistēma" vismaz triju tiesu instanču "izskatā" tomēr vairumā gadījumos novērš.

Tādēļ, ja būtu droša pārliecība, ka garākā pieņemšanas ceļā Grozījumi nekļūs pārāk "mīksti", tad patiešām varētu domāt par steidzīguma atcelšanu, lai precizētu vienu vai otru detaļu un lai likumprojekta anotācijā ņemtu vērā arī diskusijā izskanējušās bažas.

Bet ņemot vērā Saeimas svārstīgumu un daudz deputātu nevēlēšanos vai nespēju iedziļināties valstij būtiskās detaļās, pastāv risks, ka tad tomēr šie valsts drošībai nepieciešamie Grozījumi ieguls atvilktnē un pēc tam dienas gaismu vairs neieraudzīs....

Tādēļ, apsverot visus "par" un "pret", vairāk baidos no tā, ka, atceļot steidzamību, Grozījumus varētu "norakt', nekā no tā, ka tos pieņemtu šī brīža redakcijā.

Tamdēļ esmu vērsusies pie visām Saeimas frakcijām (un pie vienīgā neatkarīgā deputāta Artusa Kaimiņa), lai noskaidrotu viņu attieksmi un Grozījumu mērķus. Tas palīdzēs vēlāk iespējamajos tiesas procesos papildus izprast, kāds ir bijis likumdevēja mērķis, pieņemot šos Grozījumus. Tikko saņemšu atbildes (nākošajā nedēļā ir Saeimas brīvdienas), tās tiks publicētas. Likumdevēja nolūki, publicēti presē, ir papildus pamats, lai tiesas šo likumu piemērotu pareizi.

Ņemot vērā, ka šie Grozījumi ir principā vērsti uz to, lai stiprinātu Latvijas valsts drošību, kas valsts pretiniekiem, saprotams, nepatīk, nobeigumā iesaku padomāt arī par to, kas tad šobrīd īpaši histēriski vēršas pret šiem Grozījumiem? Uzskaitīšu tikai pāris piemērus:

  • Saeimas frakcija "Saskaņa", kas apgalvo, ka viņu līgums ar Putina partiju, jeb kā to oficiāli sauc, "Vienotā Krievija", varētu būt apdraudēts (skat.). Lai arī cilvēkiem, kas ir lojāli Latvijai, šāds līgums nav pieņemams, tomēr, saprātīgā interpretācijā šie Grozījumi šo "Saskaņas" ar līgumu apstiprināto oficiālo piesaisti Kremlim neapdraud (bet, protams, liek domāt, vai tā ir partija, par ko atbildīgs Latvijas pilsonis drīkst balsot);
  • Satraucās Ventspils mērs Aivars Lembergs: https://www.youtube.com/watch?v=Fkt6BUnJiXk Kāda iemesla dēļ? Vai tur apakšā ir kāds līgums ar kaut ko, vai citas darbības, kuras ir pretrunā ar Krimināllikuma jauno redakciju - to varam tikai minēt. Skaidrs ir, ka konkrēti Aivars Lembergs šādu likumu labāk redzētu ejam nekā nākam...

Pārdomām pievienošu publicistes Ritas Evas Našenieces vārdus viņas Facebook profilā par šo jautājumu:

Sirgstošais prezidents ir atgriezis drošības grozījumus Saeimā. Viņa vēstule vislabāk parāda pastāvīgo balansēsanu starp vēlmi izskatīties rietumnieciskam un Krievijas interešu kluba pārstāvēšanu. Prezidenta drošības grozījumu vēstule kopsavelkot ir šāda: "atslēgas durvīm vajadzīgas, bet vēlams, lai tā būtu no puņķiem. Bet tiešām ļoti vajadzīgas".

  • Portāls Focus.lv, kurš regulāri izplata feikus un ir saistīts ar "Saskaņas Centram" tuvu stāvošām personām. Paskatieties, kuri deputāti atbalstīja grozījumus - viņu vidū nav neviena 5. kolonnas pārstāvja. Kāpēc? Taču skaidrs, jo Grozījumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu Latvijas valsts drošību. Tādēļ šeit ir saraksts, kā deputāti ir balsojuši par šiem Grozījumiem 1. lasījumā:

Manā piezīmju blociņā ar deputātu labajiem un sliktajiem darbiem šie 72, kas balsoja "par", ir ieguvuši vienu plusiņu par to!

Noslēdzot savu analīzi par Krimināllikuma grozījumiem, nocitēšu Twitterī atrasto "Dieva Suņi Brālība" viedokli, kuram es pilnībā pievienojos:

"Katrā ziņā esam jaunā realitātē. Zaļie cilvēciņi ir Latvijā tik bez AK-74, bet ar web medijiem rokās,"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!