Foto: DELFI
Nacionālās vērtības var tikt materializētas, realizējot tikai un vienīgi ilgtermiņa politiku. Arī veselības aprūpe šodien visvairāk cieš no ilgtermiņa politikas trūkuma Latvijā. Ilgstoši būdams medicīnas iestādes vadītājs, esmu gan šīs valsts regulētās sistēmas dalībnieks, gan dažkārt arī upuris. Tomēr šīs pozīcijas ļauj man sniegt savu redzējumu par veselības nozares attīstību.

Es redzu 3 galvenos virzienus, kas būtu jāiekļauj nākamās valdības veselības aprūpes programmā. Pirmkārt, ir jānodrošina veselības aprūpes pieejamība.

Ja mēs iziesim uz ielas un pirmajiem 10 pretimnācējiem pajautāsim, ko viņiem darīt saslimšana gadījumā, tad esmu pārliecināts, ka atbilde būs - nezinu pie kā iet un kam cik maksāt. Bet ja nav naudas, tad pacietīšos, ja saslimšu vairāk - izsaukšu ātros un gan jau aizvedīs uz slimnīcu pa velti. Cilvēki nezin kas viņiem pienākas par pusmiljardu nodokļos samaksātiem latiem!  

Pacientu neinformētība ir viens no negodīgu manipulāciju iemesliem, tāpēc visām sarunām par naudu un rēķiniem būtu jānotiek ārpus ārsta kabineta. Ministrija, nevis ārstējošais speciālists, ir atbildīga par to, lai sabiedrība būtu informēta par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Tieši tāpat, veselības aprūpes sistēma nav jāuztur ar pacientu līdzdalības maksājumu. Ir jāizveido vienkāršs un cilvēka pašcieņu nepazemojošs mehānisms, ko pielietojot, nepieciešamības gadījumā, pacienti tiktu atbrīvoti no šīs nodevas. Kad līdzdalības maksājums būs taisnīgs, iedzīvotājiem zināms un izprotams, tas nebūs šķērslis slimam cilvēkam saņemt veselības aprūpi.

Otrkārt, sistēmas vadība ir jānodod profesionālās rokās.

Valdībai ir jāapņemas atdot svarīgāko medicīnas vadības lēmumu pieņemšanu veselības aprūpes organizatoriem, kuri ikdienā redz un izprot reālo situāciju. Ministru kabinetu ir jāatbrīvo no tādu lēmumu pieņemšanas, par kuru saturu un sekām ministriem nav ne mazākās jausmas. Veselības aprūpei ir jābūt Ministru prezidenta prioritāšu sarakstā un dienas kārtībā.

Treškārt, ir jāizmanto privātā biznesa prasmes un pieredze sistēmas attīstībā.

Nav saprotams, kas tie ir par iemesliem, kādēļ valsts izvairās no pilnvērtīgas partnerības ar privāto medicīnu. Ir pieradīts, ka privātās medicīnas iestādes darbojas daudz efektīvāk kā valsts un pašvaldību subsidētās, kas apēd nodokļu maksātāju naudu un vēl pamanās iedzīvoties milzīgos parādos.

Arī privātajai veselības apdrošināšanai nav jābūt luksus precei. Nākamajai valdībai ir jāapņemas īstenot tādu rīcības programmu, kas brīvprātīgo veselības apdrošināšanu pilnvērtīgi piesaistīs kā papildinājumu valsts veselības aprūpes sistēmai. Tas būs viens no ekonomiskiem priekšnoteikumiem "aplokšņu" tradīciju izskaušanā. Šeit vietā būtu atsaukties uz kādu reiz izskanējušu patiesību - "korupcija nogalina izcilību"!

Un, iespējams, pat galvenais. Veselības aprūpes jautājumiem ir jābūt Ministru Prezidenta prioritāšu sarakstā, jo tikai tad būs iespējams izveidot un realizēt ilgtermiņa veselības aprūpes politiku visas sabiedrības labā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!