(Kāds vietējais)
- Slikta, slikta, slikta pilsēta.
(Ārzemju tūristi)
- Piedodiet, es te esmu ieradies kārtot darba darīšanas.
- Nē, paldies.
- Cenas nav augstas, pilsēta ir brīnišķīga. Te ir arī ļoti daudz sieviešu – apburošu.
- Esmu bijis Rīgā jau sešas reizes. Mēs Rīgā pavadām savu atvaļinājumu katru gadu.
(Holendera balss aizkadrā) – Es esmu no Zviedrijas. Stokholma ir tikai 196 jūdžu attālumā no Rīgas, Latvijā. Taču pirms es uz turieni devos, pāris mēnešus atpakaļ, es šo vietu nevarētu jums atrast Ziemeļeriopas kartē. Es neko daudz nezināju par Latviju, par Rīgu – vispār neko. Es tur pabiju tik pat ilgi, cik Rīgā uzturas viens parasts biznesmenis vienā apmeklējuma reizē – 5 dienas. Drīz vien es apjautu, ka aina, ko par Rīgu biju guvis Zviedrijas medijos krietni atšķiras no patiesības. Nekas netiek teikts par to uz kādiem noteikumiem mūsu firmas algo vietējos strādniekus, vai arī – ko zviedru uzņēmēji un tūristi dara, lai labi pavadītu laiku Rīgā.
(Intervija ar Andri Grīnbergu)
- Es nedomāju, ka tie cilvēki “Brīvajā Latvijā” saka, ka viņi ir ieguvuši brīvību, ka viņi patiesībā ir brīvi vispār ja. Viņi vienkārši ir akceptējuši citu valsts modeli, kurā ļoti steidzīgi ir piemērojušies, vispār ja, adoptējušies. Nācija, kas neprotestē, un mierīgi pieņem šādus notikumus, ir nolemta iznīcībai.
(TITRI): “BUY BYE BEAUTY”
Grīnbergs ar Holenderu sēž un kādas sievietes balss jautā:
- No kurienes tu esi?
- Es esmu no Zviedrijas.
- Kādēļ tu esi te?
- Esmu Latvijā lai izveidotu filmu par ko tādu, kas šeit ir acīmredzams, un par ko esmu domājis daudzās citās valstīs.
(Holendera balss aizkadrā) – desmit gados, kopš Latvija ir iegājusi kopējā tirgū seksa industrija piedzīvojusi eksplozijai pielīdzināmu attīstību. Gandrīz katrā bārā, restorānā un diskotēkā regulāri notiek striptīza šovi. Katram bāram, restorānam, viesnīcai, diskotēkai, klubam un taksometru kompānijai ir saraksts ar vismaz 15 prostitūtām kuras var pasūtīt jebkurā diennakts laikā. Pirmais naktsklubs, kurā bija pieejami seksa pakalpojumi tika atvērts pirms septiņiem gadiem, divus gadus pēc Latvijas atbrīvošanas. Tā īpašnieks ir no Zviedrijas...
Katru gadu Rīgā ierodas 2 miljoni ārvalstu uzņēmēju un tūristu. Viņi patērē lielāko daļu no 7 miljoniem seksa pakalpojumu, kas ik gadu tiek pārdoti Rīgā, pilsētā kurā dzīvo mazāk par vienu miljonu cilvēku. Rīgā ir aptuveni 15 000 – 18 000 prostitūtu, gandrīz trešdaļa no tām ir nepilgadīgas, - zem 18 gadiem. Rīgā ik dienu par maksu tiek sniegti vairāk nekā 20 000 seksuālu pakalpojumu. Seksa tirdzniecība Rīgā gan nebeidzas ar prostitūtām. Tām klāt jāpieskaita vēl vairāk kā pusi no Rīgas sievietēm vecumā no 18 – 30 gadiem, kas reizēm saņem naudu apmaiņā pret seksu. Ņemot vērā šos 50%, sieviešu skaits, kas Rīgā spiestas pārdot savus ķermeņus ir gluži tāds, kā to sieviešu skaits Latvijā kuru ienākumi tām negarantē pat izdzīvošanas minimuma sliekšņa sasniegšanu.
(Holenders runā kamerā) – Lieta ir tāda – mēs šeit esam bijuši nedēļu, un sākam pamanīt, ka te nav kaut viens cilvēks, ko esam satikuši, kas nebūtu pērkams vai korumpēts, tādā vai citādā veidā. Policija ir pērkama, tā pat arī klubu īpašnieki, oficianti, visi, katram ir kaut kādi sakari kas ļauj kaut ko nokārtot, vienalga ko.
(Holendera balss aizkadrā) – Viss ar ko mēs tūristi, saskaramies, patiesībā ir pavisam kas cits, nekā izskatās. Dažas no taksometru kompānijām (tiek rādīta kompānijas “Evor” trafarēta automašīna) patiesībā nemaz tādas nav, jo daudz vairāk naudas viņi nopelna sarunājot klientiem prostitūtas, nekā tik atvedot tās. Lielais tirgus (domāts – Centrāltirgus) ar tūkstošiem veco dāmu, kas pārdod dārzeņus un cigaretes, patiesībā nav tirgus. Izrādās, ka visu te kontrolē viens vienīgs īpašnieks, kurš ar jebkādiem līdzekļiem novērš jelkādus patstāvīgus centienus tirgoties šajā tirgus laukumā. Ja parādās kāda veca sieviņa ar pašas audzētiem burkāniem, viņa ātri vien tiek aizvesta jeb arī tai tiek izteikti draudi. Visas šīs vecās, jaukās sieviņas patiesībā ir Rīgas lielākā tirdzniecības centra algotnes, kuras strādā par niecīgu atalgojumu.
Restorāns, nav restorāns, bārs parasti arī nav bārs, bet savā viesnīcā, izrādījās, ka es jebkurā diennakts laikā varu piezvanīt uz pieņemšanu un pasūtīt sev meitenes pēc manas gaumes. Respektētā policija, patiesībā nemaz nav policija, jo viņi saņem desmit reizes vairāk par valdības noteiktajām algām saņemot kukuļus, lai īstajā brīdī skatītos citur, - citiem vārdiem sakot – gandrīz vienmēr.
(Rāda, kā Holenders brauc kādā taksometrā)
Šī taksometra šoferis atklāti reklamēja pedofīliju. Starp priekšējiem sēdekļiem viņš bija nolicis labi saskatāmu žurnālu ar attēliem kuros redzami bērni – pat aptuveni sešus gadus veci.
(Holenders runā kamerā) – So fucked-up in every way.
(Titri) : Latvija, 2000.gada jūlijs, neatkarīga no bijušās Padomju Savienības kopš 1991.g.
Visas personas, kas iesaistītas šajā filmā redzamajās seksa ainās ir vecākas par 20 gadiem.
Piedalīšanos seksa ainās, kas redzamas šajā filmā, regulē līgums starp mani un katru dalībnieku. Es gāju klāt pie sievietēm, kuras gadījās satikt veikalos, restorānos un uz ielas. Es viņām piedāvāju aptuveni 200 dolārus par dažām intervijām un seksa ainām. Man nevajadzēja vaicāt vairāk kā 20 sievietēm kad man jau bija savāktas 12 kuras gribēja piedalīties. Sešas no viņām galu galā parakstīja manu līgumu. Visas šīs sešas sievietes, kaut kādā veidā bija saistītās ar zviedru aktivitātēm Latvijā. Dažas strādāja ražošanā, citām ar zviedriem bijuši daudz personīgāki sakari.
Izvilkumi no līguma:
“Dalībnieks piekrīt sniegt trīs atsevišķas intervijas.”
“Dalībnieks piekrīt tikt filmēts ainā, kas sevī ietvers seksuālu kontaktu starp filmas veidotāju un dalībnieku.”
“Dalībnieks zina, ka uzfilmētais materiāls tiks izmantots dokumentālajā filmā “Buy Bye Beauty”, kura būs pieejama plašākai publikas apskatei.”
“Parakstot šo līgumu, es paziņoju, ka esmu to izlasījis(-usi) un pilnībā saprotu tā saturu un jēgu”
Samaksa ko viņas saņēma ir pielīdzināma aptuveni trim minimālajām mēnešalgām Latvijā. Gandrīz tik pat cik izmaksāja viena nakts viesnīcā, kurā uzturējos Rīgā.
(Sieviešu, kas piekrita Holendera piedāvājumam, izteikumi par dažādām tēmām)
Titrs: “Vīrieši”
- Es par to negribētu runāt.
- Vīrieši ... es no viņiem šausmīgi baidos
- Lai viņš būtu stiprs, lai es būtu droša, lai viņš var mani aizsargāt
Titrs: “Samaksa”
- Nezinu, tas ir kaut kas patīkams.
Titrs: “Mīlestība”
- Tas nav nekas
- Tas ir kā likums, - ja es kādu iemīlu, viņš izrādās nabags. Bet ja viņam ir nauda, tad sanāk vienmēr tā ka es viņu nemīlu.
Titrs: “Nauda”
- Var dēļ naudas un var dēļ mīlestības
Titrs: “Rīga”
- Rīga man nozīmē tikai darbu
- (Holendera jautājums) Vai tev ir kādas attiecības kas nav saistītas ar naudu?
- Kaut kas tāds man bija ļoti sen. Tad kad es biju jauna un naiva.
(Mūziķis Ozols) – Es saku, ja es kādam situ viņš ir mēslos (he is fucked up), ja kāds sit tev – tu esi mēslos(fucked up)
(Holendera balss aizkadrā) - Šīs filmas veidošanā es iztērēju 30 000 ASV dolāru, vai 400 Latvijas minimālās mēnešalgas, vai 33 gadu ienākumu, ko saņemtu cilvēks, kuram maksā minimālo mēnešalgu. Un mana filma patiesībā ir gana lēta.
(kāds ārzemnieks kamerā) – Vikingi atgriežas Rīgā!
(Tiek rādīta diskotēka, jaunas meitenes un padzīvojuši kungi dejo un sarunājas. Fonā skan dziesma ar vārdiem “Wanna sex? Pay!”)
(Rāda kā Holenderam restorānā pienes ēdienu. Titros parādās uzraksts: “Sušī pusdienas – viena mēneša ienākumi.”)
(Holendera balss aizkadrā) – Neviens šajā stāstā nav iesaistīts vairāk kā es un jūs. Mēs investējam savus iekrājumus un pensijas zviedru kompānijās. Tās savukārt palielina mūsu ienākumus, samazinot ražošanas izmaksas tādās valstīs kā Latvija uz strādājošo rēķina. Šobrīd zviedri kontrolē 10 % biznesa un tirdzniecības Latvijā, pārējo ES dalībvalstu kompāniju rokās ir vēl kādi 70%. Tātad tie esam mēs, kas nosaka algas Latvijā, tie esam mēs kas rada latviešiem nepieciešamību meklēt papildus ienākumus, un netieši piedāvājam tirdzniecībai sievietes, zēnus un meitenes.
(Redzams kā Holenders veikalā iepērkas, pēc tam ārpusē demonstrē nopirkto balto ādas jaku. Parādās titrs : “Ādas jaka – 8 mēnešalgas)
(Redzami divi jauni cilvēki. Titrs: Andrejs un Rita - galdnieks un istabene)
(Andrejs) – Jūs gribat parādīt mūsu pārsvaru pār mums, vai ne?
(Holenders atbild kadrā)– Nē es gribu parādīt, ka cilvēki Zviedrijā domā, ka viņi ir labāki par cilvēkiem te, taču viņi nav. Ja cilvēki teiktu, ka viņi grib braukt uz šejieni lai pelnītu vairāk naudas, tas būtu labi, ja viņi būtu godīgi, taču kad viņi saka ka brauc uz šejieni lai dotu cilvēkiem naudu, bet maksā 80 Ls mēnesī – tad tas nav labi.
(Runā sieviete. Titrs: Sintija – šuvēja)
- Es fabrikā strādāju jau kādu laiku. Nesen atbrauca zviedri un japāņi. Viņi tur daudz ko pārtaisa, taču šā vai tā visu aizved prom, kā tas bija arī agrāk.
(Holendera balss aizkadrā) – ES un Zviedrija Latvijai sniedz ekonomisko palīdzību, par ko iesaistītās valdības un mēdiji runā nepārtraukti. Taču tas ir nieks ja salīdzina, cik lielus ienākumus šo pašu donorvalstu kompānijas nopelna strādājot Latvijā.
(Titrs: Ikgadējā palīdzība Latvijai: 40-50 miljoni $. Ikgadējie ieņēmumi strādājot Latvijā 1000 – 1500 miljoni $). Bez tā, šī palīdzība pārsvarā tiek izlietota tam lai ārvalstu ieguldījumiem vidi te padarītu pēc iespējas drošāku.
(Holendera saruna ar Andri Grīnbergu)
- Ko, jūsuprāt, ārvalstu investori dara Latvijas labā?
Grīnbergs – Es domāju, ka absolūti neko. Viņi grib tikai sev, viņi palielina tikai savu peļņu.
- Vai cilvēki augstu vērtē ārvalstu investorus?
- Viņiem nav izejas. Ja vietējais viņam maksā 40 Ls, tad ies pie ārzemnieka kurš maksās 60 Ls, un tas viņam liksies baigi labais cilvēks, bet viņi nejūt to, ka viņi vispār ir vergi. Bet situācija ir tāda, ka izejas jau nav, vai tad tu sprāgsi nost ideālu labā? Sabiedrība ir zaudējusi pašcieņu, un ik dienu viņi nerunā par to, ka nevar aiziet pie zobārsta, daktera, nevar nopirkt normālu apģērbu. Tie, kam saglabājusies pašcieņa kaut kādā mērā cenšas izrādīt, ka viņi dzīvo kā normāli cilvēki, taču tā nav patiesība.
(Runā sieviete. Titrs: Sintija – šuvēja)
- Mana mamma nezina, ko es daru. Es teicu ka strādāju viesnīcā, uzkopju istabas, nomainu gultas veļu. Es domāju, ka pēdējā laikā viņa vairs man netic, jo es mājās vedu pārāk daudz naudas. Kā es nopelnu? Ir telefons uz kuru jāpiezvana, un tad es braucu kur vajag.
(Titrs): Sintijai ik mēnesi ir aptuveni 20 klienti.
Viņa var paturēt aptuveni 10$ par katru klientu.
Zviedru kompānijā, kurā viņa strādā, Sintijas mēnešalga ir aptuveni 100$
Prostitūcija viņai ļauj nopelnīt vēl papildus 200$
Kopējais ienākumu no abiem darbiem ir gandrīz pietiekošs lai viņa varētu apgādāt sevi un ģimeni.
(Holendera balss aizkadrā) – Latvijā ir aizliegts pirkt un pārdot seksa pakalpojumus, taču likumā nav skaidri noteikts kas tieši ir prostitūcija. Tādēļ šim likumam patiesībā nav nekādas jēgas. Rīgā ar vairāk nekā 15 000 prostitūtu strādā 4 policisti. Kā apgalvo atbildīgais policists, pagājušajā gadā par prostitūciju tika aizturētas 15 personas.
(Holendera saruna ar Sintiju)
- Saki, kas tevi sargā?
- Ja runa ir par darbu, tad es griezīšos pie sava galvenā šefa, bet ja ar mani personīgi ārpus darba, tad man ir pazīstams “ments” kam es vienkārši uzticos. Ja kas notiks viņš man palīdzēs.
- Tu viņam bez maksas atdosies un tad viņš tevi aizsargās?
- Jā, sākumā viņš mani izsauca - tikai vienu reizi - tad mēs iepazināmies, viņš uzzināja telefonu kur jāzvana. Tad mēs tikāmies tā pat vien, bez firmas starpniecības.
- Vai tu domā, ka policijā cilvēki zina par šādām attiecībām, ka kāds kādu sarunā lai aizsargātos.
- Jā, mēdz būt.
(DJ Ozols)
– Mēs nerunājam par naudu. Mēs ticam dievam, mums nevajag naudu, nekādu materiālu dzīvi, vairāk ne.
(Ozols uz ielas skatās pakaļ meitenēm)
- Viņas man neuzticas. Daudziem patīk tas, ko viņi dara, bet viņi nezin kā tik pie naudas. Es skatos, kas notiek man apkārt uz ielas, un dziedu par to.
(Holendera saruna ar Ozolu)
- Mēs dziesmās runājam par visu.
- Tu teici, ka par politiku?
- Jā, mēs runājam par visu, taču tas jau ir novecojis. Public Enemy runāja par politiku, tā ir “vecā skola”. ir 2000.gads mostieties mother fuckers.
(Runā dažādi ārzemju tūristi)
- Ļoti viesmīlīgi, esmu ļoti pārsteigts.
- Daudz skaistu sieviešu, taču pilsētai vajadzīga attīstība, jo viss te liekas kā nepabeigts.
(Holendera balss aizkadrā) – Kad atbraucu, mani šokēja, cik daudz prostitūtu un eskorta meiteņu šeit ir. Taču pēc dažu nedēļu pavadīšanas te es jūtos šokēts par sabiedrību, kas ļauj tam notikt. Latvijas tiesiskā sistēma, politiķi un vīrieši konkrēti, manuprāt, ir kā pasīvi novērotāji tam kā te ierodas ārzemnieki un pērk viņu sievietes.
Ralfs Vulis norāda, ka pēc Latvijas atbrīvošanas pie meitenēm nu var tikt daudz vieglāk. Viņš sāka palēnām, taču nu viņa studijā jau pabijušas vairāk nekā tūkstots meitenes – visas cerot, ka viņš būs īstais, kas tām palīdzēs tikt ārā no Latvijas uz rietumiem, pat tad, ja viņām vajadzēja kļūt par fotogrāfa kailmodelēm.
(Holenders) – Man teica ka Ingai (vienai no kailmodelēm) vajadzētu izdoties labai karjerai rietumos kā īstai modelei. Vai viņai tas ir izdevies?
(Vulis) – Teiksim tā – ne īpaši.
(Vulis) – Te uz ielām jūs varat atrast daudz jaunu, skaistu meiteņu.
(Krievu jaunieši)
- Te ir daudz jauku meiteņu.
- Daudz skaistu meiteņu.
(Ārzemju tūristi)
- Sievietes ir brīnišķīgas.
- Es te nāku ļoti bieži, man patīk
- Dēļ meitenēm
- Rīga ir brīnišķiga – meitenes ir brīnišķīgas
(Ozols) – Mēs vienā klubā katru ceturdienu taisām HIP-HOP pārtijas. Tur ir arī striptīzs. Tas ir interesanti, jo dažreiz tur ir jaunieši – ap 15 gadiem – es pats tajā vecumā nevarēju iedomāties ka varētu redzēt ko tādu, tas būtu traki. Dažā ziņā dzīve iet augšup.
(Vulis) - Tā jaunieši iegūst zināmu pieredzi dzīvei.
(Holenders) – Kādēļ Rīgā ir citādāk nekā citur?
(Vulis) – Iespējams, ka viņi ir nobijušies par to ka dzīve ātri iet garām, - viņi grib kaut ko no tās paņemt.
(Vulis) – Tās nav tādas īstas prostitūtas. Tas, ko tu lūdz, varbūt nenotiks nekad, taču par naudu jūs varat panākt, lai viņas to dara. Uzsauciet kādu dzeramo, nopērciet kādu dāvanu un viss ir jūsu rokās. Vai tieši otrādi – jūs esat meitenes rokās. Viss notiek, bet neviens neko nezina...
(Titrs: Inta – pārdevēja)
(Holendera balss aizkadrā) Inta ir uztraukusies par savu 16 gadus veco meitu, jo tā sākusi tikties ar gandrīz 30 gadus vecu vīrieti no Vācijas, kurš pirms gada Rīgā atvēra naktsklubu un pelna lielu naudu. Viņa ir uztraukusies, jo zina, ka šī vīrieša klubā strādā eskorta meitenes un striptīza dejotājas.
Inta pārvācās uz Rīgu tieši pirms neatkarības atgūšanas. Viņa ir šķīrusies 34 gadus veca četru bērnu māte. Viņas vecākajai meitai ir 16. Tagad viņa strādā par pārdevēju, taču algai būtu jābūt trīs reizes lielākai ja viņa grib nodrošināt sevi un bērnus ar nepieciešamāko.
(Holendera saruna ar Intu)
- Vai jums šķiet ka katram pašam būtu jābūt tiesībām izvēlēties kļūt par prostitūtu vai striptīza dejotāju?
- Katrs pats var lemt vai tas viņam ir vai nav vajadzīgs, taču mūs ļoti daudz kas spiež uz to, jo ... bērni, dzīvoklis ... bet izdzīvot par 80 Ls nav iespējams. Es, kā lai saka, nekad nenosodu tās sievietes, kas nodarbojas ar prostitūciju, drīzāk jau uzslavētu viņas par drosmi un par pārējo. Bet kas attiecas uz striptīzu – ja sievietei ir labs ķermenis, kādēļ gan to neparādīt, ja ir ko rādīt.
- Bet vai jūs neuztraucaties, ka jūsu meitai piedāvās kļūt par dejotāju? Vai jūs par to esat runājušas?
- Es cenšos lai tā nenotiktu.
- Kad atbraucu uz Rīgu, ir sajūta, ka visi ir jauki un pieklājīgi. Vai tā ir tikai sajūta ka jums tādiem jābūt?
- Uz ielas to nepamanīsi, šķiet tikai ka viņi visi tādi laimīgi izskatās, kad atnāk mājās tad jau tie kuriem ir problēmas tik laimīgi nemaz nejūtas.
- Vai jūs varat teikt, ka lai izdzīvotu jebkurā diennakts laikā esat gatava pārdot savu ķermeni?
- Jā.
(Titrs: Šellija – Striptīza dejotāja kopš 1992.g.)
(Holendera saruna ar Šelliju)
- Pati dzīve jau nedod iespēju būt labam, kaut vai tāpēc, ka katrs cenšas būt pats par sevi. Un pieņemsim, ja dari ko labu, neviens nedod garantiju, ka tev atdarīs ar labu, kad pašam būs grūti – no tevis novērsīsies. Tas redzams uz katra soļa, ne par ko nevari būt pārliecināts.
Šobrīd es jūtos labi. Es ne no viena neesmu atkarīga – tas man sagādā baudu
- Kāda ir jūsu dēla dzīve?
- Ne visai. Viņš visu laiku – piecas dienas nedēļā - ir bērnu dārzā, brīvdienās ir mājās. Dzīve piespiedusi viņu būt patstāvīgam. Es pārnāku no rīta, eju gulēt, viņš ir spiests pats darīties. Kad es izguļos, atveru acis varu vērot kas īsti mājās notiek.
- Cik vecs ir viņš
- 5 gadi. Principā es varu apgalvot, ka strādāju tikai un vienīgi par dejotāju, un neviens vīrietis, pat par ļoti lielu naudas summu mani nevar iegūt.
(Holendera saruna ar Grīnbergu)
- Vai tici, ka var būt laimīga mauka?
- Tā kā dažādi pārdevēji ir veikalā – viens laimīgs, ka viņam ir kontakts, cits nelaimīgs, ka viņam tur jāstāv. Viņa ir izvēlējusies savu ceļu, un īstenībā viņa tur ļoti labi jūtās, noteikti. Ja jau tur tik slikti būtu, viņa pameklētu kaut ko citu. Es neuzskatu ka būtu jāžēlo kāds, es neuzskatu ka kādam ir pienākums pret kādu.
(Titrs: Liene)
- Es biju jauna, man bija 18 gadi, biju simpātiska, laba. Viņš apsolīja mani vest pie sevis uz mājām uz Zviedriju. Sanāca tā, ka gaidīju no viņa bērniņu, bet šis nobijās, teica, ka dzīvo viens, viņam ir sava māja, taču kad paziņoju jaunumu, izrādījās ka viņu mājās gaida sieva. Viņš man pateica un uzreiz aizbrauca. Vecāki uz mani izdarīja spiedienu un man no viņa nācās atteikties, jo nebiju spējīga to uzturēt.
(Titri):
Ik gadu Latvijā piedzimst 20 000 bērnu
Ik gadu Latvijā tiek izdarīti 30 000 aborti
Ik gadu abortu izdara 4 500 meitenes kas ir jaunākas par 18 gadiem
Ik gadu abortu izdara 1 500 meitenes kas ir jaunākas par 15 gadiem
(Ralfs Vulis fotogrāfē kailas modeles, kāds vīrietis viņam jautā)
- vai tu pēc tam ar viņām arī pārguli?
- (Vulis) Es strādāju kā visi – ar dažām meitenēm izklaidējos, ar dažām taisu bildes.
(Holenders sarunā ar kādu meiteni)
- Mani sauc Diāna, man ir 23 gadi. Man ir dēls, kuram ir četri gadi, viņu sauc Vladlens. Es strādāju par grāmatvedi. Man ir bijušas attiecības, taču nekādi romāni, par kuriem būtu vērts stāstīt plašāk.
- Vai tev ir bijusi saskarsme ar zviedru vīriešiem?
- Jā ir bijuši.
- Vai kādu no šīm reizēm atceries?
- Es ar viņu iepazinos bārā, kur viņš kopā ar draugu atpūtās.
- Kādēļ tu viņu atceries?
- Es parasti visus atceros.
- Viņš bija no Zviedrijas?
- Jā, viņš bija anglis, taču dzīvoja Zviedrijā. Interesantākais bija gadījums ar kādu itāli, ļoti interesants vīrietis.
- Kad vīrieši stāsta par to ko viņi dara, kas ir tas parastais stāsts?
- Dažādi.
- Vai tev liekas ka viņi parasti saka patiesību?
- Domāju, ka nē. To jau var just.
- Vai ticēji tam zviedram, kuru satiki?
- Domāju, ka nē, viņš vienkārši nebija pārāk līdzīgs muzeja direktoram.
(Holendera saruna ar Andreju un Ritu - galdnieku un istabeni)
- Tā ir angļu kompānija, kurā jūs strādājat?
- (Andrejs) nē tā ir latviešu kompānija, bet angļu pasūta mēbeles.
- Ko jūs gribētu pirms nāves?
- Daudz bērnu, mīļu ģimeni, labus apstākļus dzīvošanai, lielas pensijas un labi atpūsties. Mēs abi esam jauni, abi palīdzam savām vecmāmiņām, dodam naudu, palīdzam cik vien varam.
- Kāda bija jūsu bērnība, vecāki, brāļi, māsas?
- (Rita) Man nav vecāku, tēvs nomira un māte pameta.
- (Andrejs) Viņai ir sāpīgi par to runāt, bet es esmu kā tēvs, kā māte. Arī man nebija laba bērnība, es visu bērnību pavadīju bērnudārzā, jo mani vecāki bieži savā starpā strīdējās, atceros, reiz sēdēju gaidīju viņus līdz vienpadsmitiem vakarā, kamēr mani uz mājām paņēma auklīte. Tēvs ar māti bieži kāvās, tā kā bērnība man nebija spoža.
- Kas ir svarīgākais vīrietim?
- (Andrejs) Vīrišķība, aizstāvēt sievietes
- (Rita) Lai viņš būtu stiprs, lai es būtu droša, lai varētu uz viņu paļauties.
- Kas ir svarīgākais sievietei?
- (Andrejs) Lai viņa būtu sievišķīga, seksīga, lai uz viņu paskatoties stāvētu, lai nebūtu kaut kāda resna ... nu visādi cilvēki ir, bet lai nebūtu briesmīgs krokodīls.
- Kas ir jūsu tuvākais mērķis?
- (Andrejs) Decembrī saderināties, tad sakrāt naudu, nopirkt dzīvokli, veidot ģimeni.
- Vai ir iespējams iegūt vairāk naudas vai tas nenotiks?
- (Andrejs) Viss ir iespējams ja ir vēlēšanās.
(Holendera balss aizkadrā) - Šīs filmas veidošanā es iztērēju 30 000 ASV dolāru, vai 400 Latvijas minimālās mēnešalgas, vai 33 gadu ienākumu, ko saņemtu cilvēks, kuram maksā minimālo mēnešalgu. Un mana filma patiesībā ir gana lēta.
- Ko jūs darīt ja šodien dabūtu 30 000 dolāru ?
- (Inta) 30 000 dolāri? Nopirktu dzīvokli, mašīnu, dabūtu tiesības, pārējo naudu noguldītu.
- (Diāna) Dabūtu lielu bankas rēķinu un mašīnu.
(Kāds vīrietis Vulim jautā) : Vai tu ar šīm sievietēm pēc tam pārguli?
(Holendera balss aizkadrā) – Pirmo reizi Rīgā ierados pirms pāris mēnešiem, Es tur pabiju tikpat ilgi, cik Rīgā uzturas viens parasts biznesmenis vienā apmeklējuma reizē – 5 dienas. Drīz vien es apjautu, ka aina, ko par Rīgu biju guvis Zviedrijas mēdijos krietni atšķiras no patiesības. Nekas netiek teikts par to uz kādiem noteikumiem mūsu firmas algo vietējos strādniekus, vai arī – ko zviedru uzņēmēji un tūristi dara lai labi pavadītu laiku Rīgā.
Un kā es gribētu, ka rietumu ekonomikas labumi spētu palīdzēt šiem cilvēkiem. Taču, diemžēl, tā gandrīz nekad nenotiek.
(Holenders nodarbojas ar seksu ar filmā intervētajām sievietēm)
(Holenders sarunā ar Andreju un Ritu)
- Kas notiktu, ja kāds slikti apietos ar Ritu?
- (Andrejs)Viņš par to nožēlotu ļoti stipri.
(Holenders nodarbojas ar seksu ar Ritu, kamēr Andrejs sēž uz blakus gultas un skatās)
(Titrs filmas beigās):
Pēc Latvijas Valdības un “Latvijas Attīstības aģentūras” ziņām būs nepieciešami 10-15 gadi lai Latvijas algu līmenis sasniegtu zemākās algas līmeni jebkurā no patreizējām ES valstīm.