Vēl pirms vakardienas kaismīgās diskusijas "Delfi", prezidentes un iekšlietu ministra paziņojumiem, pagājušajā nedēļā noskatījos augšminēto zviedra Pola Holandera filmu. Pirmais iespaids - murgains gabals, tomēr ar dažiem trāpīgiem faktiem. Un tas, ko vakar nosauca par Latvijas apkaunojumu, ir noticis, "pateicoties" ne tikai zviedru autoram, bet arī mūsu pašu latviešiem.
Ir jau neskaitāmas reizes precīzi pateikts par nožēlojami zemo līmeni, kam nav izredžu uz panākumiem no mākslinieciskā viedokļa, un to, ka stils ir acīmredzami provokatīvs.

Jāpiebilst vēl tas, ka šo nožēlojamo Latvijas tēlu palīdz veidot arī tie latvieši, kas filmā intervēti - Andris Grīnbergs, Ralfs Vulis un DJ Ozols. Piemēram, Grīnbergs, kurš gan skarbi pasaka, ka ārvalstu investori neko labu nedara Latvijai, saka arī: "Es nedomāju, ka tie cilvēki, kuri šobrīd brīvajā Latvijā saka, ka ir ieguvuši brīvību, patiesībā ir brīvi..." Vulis, meitenes raksturojot, saka: "Tās nav tīrās prostitūtas, varbūt tas, ko tu lūdz nenotiks nekad, bet ar naudu tu vari panākt, lai viņas to visu dara - uzaicini viņas, nopērc pāris dzērienus, uzdāvini kādu dāvanu, un viss ir tavās rokās." Bet Ozols, citastarp, vienkārši pauž (tieši tulkojot no angļu valodas): "Ir 2000.gads, pamostieties mātes drātētāji..."

Atgriežoties pie prostitūcijas, runāju par šo tēmu ar Antru Cilinsku, Jura Podnieka studijas režisori, kurai ir veidojusi vairākus videomateriālus par prostitūcijas tēmu, kas rādīti rietumos. Viņa izteica domu, ka nereti Latvijā tomēr negribam atzīt patieso prostitūcijas apjomu: "Pasaulē tas ir sen zināms, gan attiecībā uz Latviju, gan visu Austrumeiropu - daudzām sievietēm tas ir vienkāršākais veids kā nopelnīt naudu, un tā jau ir sociāla problēma šajā valstī.".

Un te nu jāsaka, ka līdzās dažiem šaubīgajiem cipariem un tekstu par vairāk nekā pusi no jaunajām sievietēm Rīgā, kas reizēm saņem naudu apmaiņā pret seksu, Holandera filmā ir arī pārdomu vērti un, šķiet, patiesībai daudz tuvāki fakti. Piemēram, par to, ka pusei sieviešu Latvijā ienākumi nesasniedz iztikas minimumu. Un par lielo abortu skaitu un tā iespējamiem iemesliem saistībā ar viselementārāko iztikas līdzekļu trūkumu.

Visbeidzot, šķiet, ka mazliet pseidobruņinieciskumu vakar sāka demonstrēt iekšlietu resors ar Mareku Segliņu priekšgalā, paziņojot, ka policijai aizskarts gods un cieņa, un viņi apsvēršot iespējas sūdzēt zviedrus tiesā. Pirmkārt jau, sarunas ar juristiem, kam ir pieredze goda un cieņas lietās, kā arī audiovizuālo darbu jomā, liek prognozēt, ka šis vakardienas paziņojums var izrādīties par dūru vicināšanu bez kaujas, jo visas filmas kontekstā viena frāze var izrādīties nepietiekams pamats šādai pretenzijai.

Otrkārt, jāatzīmē, ka policisti steidz paust sašutumu par savu mundiera godu, kamēr nesaka ne vārda par apvainotajām Latvijas sievietēm. Varētu gan pastrīdēties, kāds procents Latvijā ir lielāks - vai tā sieviešu daļa, kuras saņem naudu apmaiņā pret seksu, vai policisti, kuri saņem naudu apmaiņā pret ko citu, un par ko Holanders saka, ka viņi ir korumpēti...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!