Turpmākajos gados Izglītības un zinātnes ministrija plāno pārmaiņas pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības mācību saturā, integrējot kompetencēs balstītu izglītības pieeju, kuras uzdevums ir attīstīt tādas kompetences kā mācīšanās mācīties, matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju kompetences, saziņa dažādās valodās, sociālā un pilsoniskā kompetence, pašizziņas, pašiniciatīvas un uzņēmējdarbības kompetence, digitālā un kultūras izpratnes kompetence. Šo kompetenču apguve tiks integrēta visos mācību priekšmetos.
Tas ir ļoti labs un ilgi gaidīts lēmums formālajai izglītība sistēmai — neformālajā izglītībā šo kompetenču pieeju izmanto jau sen, tostarp Skolēnu mācību uzņēmumu programmā un citās neformālās izglītības aktivitātēs. Skolēnam jāspēj izmantot zināšanas un prasmes dažādās dzīves situācijās. No informācijas uz kompetencēm — zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu.
Šo izglītības reformu paredzēts īstenot līdz 2023. gadam, kas nozīmē, ka vismaz tuvākos gadus mācību iestādēs svarīgas aizvien būs akadēmiskās zināšanas, jo reforma sāksies pamazām — no sākumskolas. Šajā pārmaiņu periodā vēl darbosies visi esošie mācību priekšmetu standarti, skolotāji izmantos jau zināmas mācību metodes un vēl joprojām neatbildēs par sava darba rezultātu — jaunieti, kas skolā ir mācījies divpadsmit gadus, taču nereti nav gatavs reālajai dzīvei un darba tirgum.
Šodienas vidusskolēniem pašiem ir jāatrod veids, kā šobrīd pastāvošajā izglītības modelī apgūt kompetences un prasmes un to praktisko pielietošanu ikdienā, lai viņi būtu konkurētspējīgi mainīgajā pasaules darba tirgū. Iespējas ir!
Latvijā viena no retajām karjeras izglītības mācību metodēm, ko jaunietis var piedzīvot jau no pamatskolas vai pat sākumskolas vecuma, ir Ēnu diena. Tā ļauj jaunietim iepazīties ar darba vidi un darba ikdienu, kā arī dažādām interesējošām profesijām un to ikdienas darba specifiku. Dalība Ēnu dienā ļauj jau agrīnā vecumā mērķtiecīgi plānot savu karjeru un izvēlēties sev piemērotu un interesējošu profesiju. Profesija ir viena no svarīgākajām izvēlēm cilvēka mūžā. Ar katru gadu pieaug Ēnu dienas popularitāte gan jauniešu, gan darba devēju vidū — prognozējam, ka šogad jauniešu ēnotāju skaits visā Latvijā sasniegs 10 000.
Kamēr izglītības sistēma atrodas pārejas posmā, vidusskolēniem jāizmanto jau esošie instrumenti, kuri dod iespēju attīstīt savas kompetences — piedaloties dažādās programmās, kas veicina uzņēmējspēju un prasmju attīstīšanu.
Vecāki, kuru bērni piedalās Skolēnu mācību uzņēmumu programmā, atzīst — ir uzlabojusies viņu motivācija darboties, kā arī saskarsme ar vecākiem ir kļuvusi labāka, jauniešiem ir attīstījušās jaunas prasmes, kuras būs noderīgas darba dzīvē. Latvijā Skolēnu mācību uzņēmumu mācību metodi šobrīd ikdienas darbā izmanto 324 skolotāji no 160 izglītības iestādēm, kuri šogad konsultē 869 skolēnu mācību uzņēmumus.
Šīs atziņas tikai apstiprina to, ka praktiskām mācību metodēm ir ļoti būtiska loma, lai, darbojoties reālā vidē, jaunieši spētu apgūt tādas prasmes un iemaņas, bez kurām viņi darbā un savā dzīvē būs neaizsargāti un atkarīgi no citiem cilvēkiem.
Izglītība nesākas un nebeidzas grāmatās, ir nepieciešama teorijas praktiskā pielietošana un prakses iespēja, kas pietuvināta realitātei. Gan skolotājiem, gan arī vecākiem ir iespēja būt par atbalstu jauniešiem nemaz ne tik vieglajā ceļā pretim īstajai profesijai un veiksmīgai karjerai kopumā.