Manuprāt, tā ir absurda situācija, jo ar ko gan atšķiras sauszemes transportlīdzekļa vadītājs no ūdens transportlīdzekļa vadītāja? Tāpat kā vadot automašīnu, arī vadot ūdens transportlīdzekli, vainīgajai pusei ir jāuzņemas atbildība par sekām, kas rodas negadījuma rezultātā, bet cietušajiem – abos gadījumos jāsaņem kompensācija par nodarītajiem zaudējumiem.
BTA jau pērn aizsāka diskusiju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikšanu par obligātu ūdens transportlīdzekļu vadītājiem. Neraugoties uz to, ka ik gadu uz ūdens notiek arvien vairāk negadījumu, netiek risināts jautājums par ūdens satiksmes dalībnieku, cietušo personu, tai skaitā, atpūtnieku, aizsardzību šādos negadījumos.
Jautājums par ūdens transportlīdzekļu vadītāju atbildību nelaimes gadījumos uz ūdens ir ļoti aktuāls. Sākoties vasaras sezonai, cilvēki arvien aktīvāk izmanto atpūtas iespējas uz ūdens, piemēram, brauc ar motorlaivām, jahtām, ūdensmotocikliem un citiem atpūtas ūdens transportlīdzekļiem. Tieši mazo ūdens transportlīdzekļu vadītāji bieži pārkāpj ūdens satiksmes noteikumus, braucot ātri un pārgalvīgi, sēžoties pie stūres alkohola reibumā, kā arī vadot ūdens transportlīdzekli bez vadītāja apliecības.
Šāda rīcība, braucot ar sauszemes transportlīdzekli, tiek bargi sodīta, bet nesakārtotu normatīvo aktu dēļ ūdens transportlīdzekļu vadītājus par šādiem pārkāpumiem sodīt ir apgrūtinoši un pat neiespējami, turklāt nereti viena ūdens transportlīdzekļa vadītāja vainas dēļ tiek bojāti citām personām piederoši īpašumi, kā arī cilvēki gūst smagas traumas.
Situāciju vēl nopietnāku padara arī tas, ka ūdens satiksme Latvijā katru gadu kļūst arvien intensīvāka, par ko liecina pieaugošais reģistrēto mazo ūdens transportlīdzekļu skaits. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem līdz 2014. gada 1. maijam Latvijā kopumā reģistrēti 20 324 mazie ūdens transportlīdzekļi (motorlaivas, airu laivas, ūdens motocikli un kuteri), kas ir par 1 234 kuģošanas līdzekļiem vairāk nekā gadu iepriekš.
BTA statistika kuģošanas līdzekļu apdrošināšanā liecina, ka pērn tikai katrs trešais klients, iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa KASKO apdrošināšanas polisi, papildus ir iegādājies arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas paredz segt ūdens satiksmes negadījuma rezultātā nodarītos zaudējumus trešajām personām. Mazo kuģošanas transportlīdzekļu īpašnieki KASKO polisi iegādājas tikai tad, ja to pieprasa līzinga kompānijas. Kad līzinga saistības beidzas, KASKO polise ūdens transportlīdzeklim tiek atjaunota ļoti retos gadījumos. Iepriekš minētais ļauj secināt, ka lielākā daļa ūdens satiksmes negadījumos cietušo nesaņems nekādu kompensāciju.
Protams, lai saņemtu kompensāciju par ūdens satiksmes negadījuma rezultātā radītajiem zaudējumiem, cietušā persona civiltiesiskā kārtā, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, var vērsties pret personu, kura izraisījusi negadījumu uz ūdens, taču, ņemot vērā tiesvedības praksi Latvijā, tas būs ne tikai laikietilpīgs, bet arī dārgs process.
Raugoties uz dažiem piemēriem apdrošināšanas praksē, BTA pieredze liecina, ka visbiežāk ūdens transportlīdzekļiem zaudējumi tiek nodarīti sadursmēs ar citiem kuģošanas līdzekļiem, peldošiem un nekustīgiem objektiem, kā arī neuzmanīgi veicot tauvošanās manevrus. Piemēram, pērn lielāko apdrošināšanas atlīdzību kuģošanas līdzekļu apdrošināšanā BTA izmaksāja par remontdarbu laikā motorjahtai nodarītiem bojājumiem 46,2 tūkstošu eiro apmērā.
Motorjahta atradās pietauvota jahtkluba piestātnē Lielupē, kur ūdens transportlīdzeklim tika veikti remontdarbi. Viens no diviem jahtas motoriem bija noņemts, savukārt tās izpūtēja caurums korpusā bija aiztaisīts, lai ūdens netiktu motortelpā. Garām piestātnei lielā ātrumā, pārkāpjot ātruma ierobežojumu, pabrauca divi citi kuģošanas līdzekļi, kas izveidoja viļņu sēriju. Viļņu iedarbībā motorjahtai aiztaisītais izpūtēja caurums tika izsists, un motortelpā sāka ieplūst ūdens.
Neraugoties uz to, ka motorjahtai laikus ieslēdzās automātiskā ūdens atsūknēšanas sistēma, ūdens pieplūda mašīntelpā, un motorjahtas aizmugurējā daļa iegremdējās ūdenī. Tāpat pērn cieta arī BTA apdrošinātā jahta "Spaniel", kas izveidojoties šķērsvilnim, apgāzās uz sāniem, kā rezultātā jahtai tika nodarīti bojājumi 13,9 tūkstošu eiro apmērā. Par laimi, abos šajos negadījumos necieta cilvēki un netika nodarīti zaudējumi trešo personu īpašumam, taču tā nenotiek vienmēr.
Manuprāt, ir jādara viss, lai iedzīvotāji apzinātos, ka, tāpat kā piedaloties ceļu satiksmē uz sauszemes, arī vadot ūdens transportlīdzekli, jāuzņemas atbildība par sekām, kas var rasties negadījuma rezultātā. Latvijai nav "jāizgudro jauns divritenis"! Virknē valstu, piemēram, Spānijā, Itālijā, Grieķijā, Somijā un Zviedrijā, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ūdens transportlīdzekļu vadītājiem ir obligāta. Uzskatu, ka arī Latvijā trešo personu aizsardzība uz ūdens jārisina šādā veidā.
Mēs kā apdrošinātāji esam gatavi piedalīties atbilstošo normatīvo aktu izmaiņu izstrādē, un sagaidām no kompetentajām valsts institūcijām atbildīgu un aktīvu rīcību, lai risinātu šo jautājumu pirms notiek nopietni negadījumi uz ūdens vai vēl straujāk pieaug ūdens satiksmes negadījumu skaits!
Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku un pilnvērtīgāku finansiālo aizsardzību, apdrošinot ūdens transportlīdzekli, BTA jau šobrīd ir izstrādājusi jaunus kuģošanas līdzekļu apdrošināšanas noteikumus, būtiski papildinot riskus, pret kuriem iespējams apdrošināt ūdens transportlīdzekli. Papildus standarta risku segumam BTA piedāvā apdrošināt atpūtas kuģošanas līdzekli arī transportēšanas laikā (uz piekabes), veicot apmācības vai iznomājot to nekomerciāliem un komerciāliem mērķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
