Lietuvā valdība pašlaik spriež par 5-10% tarifu paaugstināšanu elektrībai šā gada vasarā. Igaunijā ar 1.janvāri elektrība jau maksā par 20% dārgāk. Latvijā - vienīgajā Baltijas valstī, kas pati sevi nevar nodrošināt ar elektrību - cenas jau ilgus gadus ir nemainīgas. Vai šādai politikai nesekos pēkšņs tarifu "sprādziens"?
Var secināt, ka Latvijas patērētāji sākt plūkt augļus no "Latvenergo" privatizācijas apturēšanas, kas tika panākta ar iedzīvotāju parakstu vākšanu. Gan Igaunijā, gan Lietuvā par vienu no argumentiem tarifu paaugstināšanai tiek minēta investoru vēlme. Igaunijas gadījumā tarifu paaugstināšanu paredz līgums ar ASV kompāniju "NRG", kas privatizējusi lielās degslānekļa elektrostacijas, savukārt Lietuvā "Lietuvos Energija" privatizācijas konsultants ieteicis paaugstināt tarifus, lai padarītu kompāniju pievilcīgāku potenciālajam investoram.

1997.gadā pieņemtā Latvijas Enerģētikas nozares politika pieļauj, ka elektrības tarifi Latvijā var pieaugt līdz pat 10% gadā. Taču jebkurš elektrības lietotājs, katru mēnesi paņemot rokā "Latvenergo" aprēķinu tabulu patērētājai elektrībai, redz, ka šo iespēju "Latvenergo" nav izmantojusi kopš 1998.gada.

Fakts, ka "Latvenergo" strādā ar peļņu, pats par sevi vēl nenozīmē, ka tarifu celšana nav nepieciešama. Viss atkarīgs no tā, cik naudas būs tuvākajos gados investēt kompānijas modernizācijā un kā optimālāk atdot kredītus, kas būs nepieciešami šīm investīcijām. No otras puses, pēdējā laikā enerģētiķi vairākkārt piemin virzību uz vienotu liberālu Baltijas elektrības tirgū, kurā konkurētu dažādi ražotāji. Konkurence varētu veicināt zemas cenas arī turpmāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!