Daudz nav palicis, lai pasaulē viss mainītos. Ļoti mainītos un ietekmētu privātumu un arī tiesības rīkoties ar privātīpašumu. Saku to saviem klientiem un laikabiedriem, bieži iesaku sakārtot savas finanses, veidot nodokļu maksāšanas citadeles, atteikties no riskantām shēmām, biežāk jautāt savai grāmatvedei: vai to drīkst darīt?
Jo, pēdējo gadu valdības steidzīgā vienotībā ir virzījušas uz Saeimu tādus jautājumus, kā "melnais saraksts", "nulles deklarācijas", "aizņēmumu deklarēšana", "skaidras naudas izmaksu ierobežošana", "valdes locekļa atbildība", tagad arī "skaidras naudas darījumu ierobežošana starp privātpersonām" un "skaidras algas izmaksu aizliegums". Un tam visam pāri – banku darbs ar aizdomīgiem darījumiem un klientiem. Un tas viss, protams, ikdienā trāpa pa cilvēkiem, kas "nezināja", "nesaprata" u.t.t. – darīja savu ikdienas darbu, protams, tas ir trāpījis arī noziedzībai – un to budžets jau sāk sajust, nevar noliegt un, es domāju – budžets pieaugs vēl kādu laiku, pēc inerces, bet pēc tam? Kur paliks konkurētspēja? Varbūt pārcelsies uz citu valsti.
Es redzu tam "visam jēgu" – šādi ierobežojumi ir daļēji vajadzīgi – "tam visam apkārt" ir pat jau tagad redzama pozitīva ietekme uz budžetu, tomēr – tā ir tikai īstermiņa pozitīva ietekme. Kā tā? Nu kaut vai piemērs ar skaidras naudas darījumu ierobežošanas ideju starp privātpersonām. Iedomājieties, lasu : "valdība konceptuāli ir atbalstījusi ideju par skaidras naudas darījumu ierobežošanu 20 minimālo mēnešalgu apmērā.
Pašlaik šis slieksnis būtu 7400 eiro, bet, palielinot minimālo algu līdz 380 eiro mēnesī, tas jau pieaugtu līdz 7600 eiro". Un tad domāju – kas to un kā izkontrolēs (turklāt vēl pa gadiem ir paredzēts to pārrēķins)? Mans ieteikums būtu bijis noteikt ierobežojumus 10000 EUR, jo tie vismaz sasauktos ar pāri robežai vest atļauto skaidrās naudas daudzumu, tad vismaz būtu dažas vietas, kur tas tiek automātiski kontrolēts, būtu viegli visiem atcerēties un droši vien tas pamazām iedzīvotos.
Bet 7600 eiro? Nu bet, ja kādam tūristam pēc tam ir jāizlemj – braukt uz Latviju vai citu ES valsti, kur viss pa vecam? Vai ziniet, kā daudzas citas valstis atkal gūs priekšrocības no šīs – it kā niecīgās starpības, zināt kā tas tiks izmantots kaimiņu tūrisma mārketingā? Bet mēs tikmēr gaidīsim, lai paceļas minimālā alga un priekšrocības izlīdzinās? Bet ja minimālā alga dubultosies, tad – ko? Skaidro naudu tad jau varēs lietot vairāk nekā citur? Tādā steigā nepadomājot, bet ierobežojot mēs varam saviem cilvēkiem daudz ko aizliegt. Bet te jau ir runa par visdažādāko konkurences priekšrocību atdošanu citām ES valstīm! Kas atbildēs?
Uzskaitīšu to, kas jau tagad ir aizliegts, kopā ar "īso kursu", kā šos ierobežojumus apiet:
"melnais saraksts" – tas ir ļoti interesants (būtībā Satversmes un cilvēka pamattiesību pārkāpums), jo iekļūstot šādā sarakstā, cilvēks vairs nevar lemt par savu SIA (Sabiedrība ar ierobežotu atbildību) un tai piederošo īpašumu. Cilvēks arī vairs nevar ieņemt citus valdes locekļa amatus citās SIA, turklāt šeit tieši formāli vis vieglāk ir "trāpīties" godīgam cilvēkam, bet sekas ir 1-3 gadu aizliegums ieņemt noteiktus amatus, nevar dibināt jaunas SIA u.t.t. Risinājumu šai situācijai ir daudz, vienkāršākais ir jau savlaicīgi "paņemt SIA brāli vai māsu vai citu radinieku valdē" vai izdot tam pilnvaru (un nolikt seifā, protams, ja darbība nav uzticēta kādam kalnu ganam), lai nezaudētu tiesības lemt par savu īpašumu, citādi atgriežoties no garākām regates sacensībām "viss jau var būt noticis". Ja vienkārši gribas darboties tālāk citā SIA, nav problēmu cilvēkam, kas ir "melnajā sarakstā" – nākamā SIAir jāatver uz cita vārda, vai citā valstī. Mazajam cilvēkam gan "melnais saraksts" ir nopietna problēma un draud ar bankrotu, bet tas ir mazajam cilvēkam. Tā zūd tiesības uz privātīpašumu – bez tiesas!
"nulles deklarācija" - ir devusi nopietnu izejas punktu un plaši šobrīd tiek lietota visos VID fizisko personu auditos. Sevišķi, ja tā nemaz nav bijusi iesniegta – tad VID ir tiesības pieņemt, ka personai nekas nereģistrēts nav piederējis un audits var sākties faktiski no nulles punkta. Tomēr, ja cilvēks ir aizbraucis uz gadiem diviem pastrādāt uz Īriju (ar visu izdeklarēšanos no Latvijas), tad tam nākamajā gadā pēc atgriešanās (sanāk ceturtajā, pēc aizbraukšanas) atkal ir jāaizpilda "nulles deklarācija", tātad šis process var tikt atkārtots, koriģēts, dažādu iemeslu dēļ – šeit nekas nav nokavēts. Domāju, ka ideja bija laba, bet slikti izpildīta toreiz. Budžets toreiz būtu ieguvis ļoti daudz naudas, ja pareizi būtu pielietojis amnestiju. Es domāju, šeit pat varētu veikt zināmu amnestijas atkārtojumu ar mērķi brīvprātīgi sakārtot deklarācijas un uzlabot budžetu. Šīs deklarācijas, ja nav uzsākts VID audits vēl var labot jeb precizēt, arī nekur nebraucot, kaut rīt. Bet informācija par deklarācijām mēdz nonākt arī nepareizajās rokās – un ko tad?
"aizņēmumu deklarēšana" – ko likums prasīja visiem aizņēmējiem veikt par stāvokli uz 2014.gadu, ja pārsniegti 15 000 EUR. Šis solis bija mazliet lieks (mēļo, ka politisku iemeslu dēļ pieņemts), veidoja papildus arī administratīvo slogu, un uz šo normu daudzi "mazie cilvēki" vēl joprojām turpina iekrist. Domāju šī norma būtu atceļama, jo aizņēmuma dokumentācija vai nu ir un ir nopietna, vai tās nav (un tad tā nav arī nopietni pamatota), bet tad to VIDam arī neviens nerādīs, jo, lai uzrādītu, ka summa ir atdota, būs jāuzrāda, kādi nodokļi atdotās summas apjomā ir samaksāti. Aizņēmums ir slikts arī tad, ja no tā "atbrīvo" – jo, tad tas var tikt uzskatīts kā apliekams ienākums. Neesmu redzējis šo normu jēdzīgi piemērotu. Apiet to var viegli, tikai darījumi jāgatavo un jākārto ārzemēs un uz Latviju jau "jāiznes" caur juridiskām personām. Protams, ja persona grib "visu rakstīt tikai uz sevi pašu", tad gan to īsti apiet nevar, bet VID sistēma var nepamanīt aizņēmumu nedeklarēšanu, tas gan.
"skaidras naudas izmaksu ierobežošana" – noteikti kaut kādā apjomā tai ir jābūt, neesmu sapratis, kāds ir ieteicamais slieksnis, lai nekropļotu konkurenci ar kaimiņiem, bet domāju, ka esošie ierobežojumi ļoti netraucē, cerams, ka nebūs jaunu ierobežojumu, jo tā varam zaudēt kaimiņiem. Galvenais, lai ierobežojumi vienmēr būtu mazāki nekā kaimiņu zemēs. Tomēr tādas nozares, kā: autopārvadātāji, kuģu aģenti un tūrisma sabiedrības ir tie, ko vienmēr šādi ierobežojumi ietekmē negatīvi. Būtu jocīgi arī, ja kaut ko nevarētu nopirkt izsolē ES teritorijā.
"valdes locekļa atbildība" – diezgan būtiski apdraud valdes locekli, spiežot, lai viņš nemitīgi uzmana grāmatvedi (lai tā neaizlaižas ar dokumentiem vai tos nepazaudē), ja tam no īpašnieka nav nolikts ap 800 EUR depozīts (vajadzīgs steidzamai maksātnespējas pieteikšanai, ja kļūst skaidrs, ka var būt slikti ar uzņēmuma maksātspēju), ja rodas lieli nodokļu parādi (bet lieliem uzņēmumiem tie var rasties viegli), savukārt mazās SIA pat otrādi – ja SIA iet slikti – var droši "piezagt vēl nedaudz klāt" un tomēr nenest personīgo atbildību! Turklāt, valdes locekļa atbildība ir viegli apejama, mainot uzņēmējdarbības formu vai valsti. Valdes atbildība nozīmē arī to, ka likumā ir doti tikai 2 mēneši, lai (lielu parādu gadījumā) pieteiktu maksātnespēju, nevis mēģinātu glābt uzņēmumu, sagaidot nākamo sezonu. Noteikti likums būtu precizējams, novēršot pretrunas Satversmei un cilvēka pamattiesībām.
"skaidras naudas darījumu ierobežošana starp privātpersonām" – kā jau aprakstīju šos ierobežojumus vajadzētu pacelt līdz kādām reālām norisēm, piemēram, pārvietošanos pāri robežai ar 10000 eiro, tā cenšoties neradīt mūsu iedzīvotājiem vēl grūtāk izprotamus apstākļus, nekā tie jau ir. Jo ja tādu ierobežojumu "uzliks", jāatceras, ka tad lielāku darījumu dēļ abas puses var uz 180+1 dienu pārcelties uz kādu citu valsti, tur piereģistrēties un tad, jau pēc darījuma "atreģistrēties atpakaļ". Šādu darījumu tad varētu apvienot ar darbu Īrijā vai mācībām ārzemēs un tad (ja piereģistrēsies ar visu dzīvesvietu un deklarējot rezidences valsti) likums – būs pilnībā godīgi apiets ... No vienas puses viss ES paliek stingrāk, bet jāatceras, ka tie, kam tiek rakstīti likumi tos vai nu pieņem, vai apiet. Jāpieņem tādi likumi, kas darbotos. Šo normu vajadzēja risināt ES līmenī – tad nebūtu "kur aizbraukt", tad tai būtu jēga.
Ja radām ko tik neveiklu, ka visi spiesti izvairīties, varbūt labāk tomēr neierobežot? Piemēram, banku pārskaitījumu vietā cilvēki bieži tagad izmanto Cesijas, vai tas ir labi? Man nav datu, vai no tā ir krities apgrozījums, bet tas parāda situāciju, ka privātums tiek sargāts, ka biznesam ikdienā ir jāstrādā un pastāvot ierobežojumiem, situācija tiek risināta, kā nu var. ES likumi mums atļauj ierobežot tikai savējos, bet, to darot, veidojas jauns bizness - "darījuma valsts šopings" – kura laikā tiek piemeklēta valsts ES teritorijā, kur LV aizliegtais darījums ir pilnībā legāls, tāpēc visi ierobežojumu būtu vēlami tieši ES līmenī, lai necietu tikai savējie!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
