Sekojošo notikumu kontekstā visai interesantas ir domas, kuras pērnā gada decembrī krievu un angļu valodā iznākošajā žurnālā “Baltijskij Kurss” Olgai Pavukai teica bijušais ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, kurš nesen kā kļuvis par Rīgas piena kombināta līdzīpašnieku (kopā ar Kooperatīvo sabiedrību centrālās savienības vadītāju Ivaru Strautiņu viņam pieder 51% akciju).
Šajā intervijā Atis Sausnītis atzīst, ka mazie uzņēmumi vieni nespēj izdzīvot, un turpina: “Mums nav pieņemama Tukuma metode, kad piena produkti tiek ražoti no citu valstu piena un tiek pārdoti kā Latvijas prece…Mūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji paši var nodrošināt sevi ar piena produktiem.” A. Sausnītis, nesaucot konkrēti, atzīst, ka Rīgas piena kombinātam nav pieņemama arī citu saldējuma un jogurta ražotāju metode.
Tajā pat laikā eksministrs neslēpj Rīgas piena kombināta nākotnes nodomu – Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā izveidot piena pārstrādes kopuzņēmumu, lai piena produkciju pārdotu nevis Latvijā, bet Krievijā un citās NVS valstīs. Laikā, kad baltkrievu zemnieks saņem 3 – 4 centus par litru piena, mūsu puse būtu gatava viņiem maksāt 10 centus (apmēram 6 santīmus). Latvijā zemniekiem par litru tiekot maksāti 10 santīmi. Tātad reālais ieguvums - četri santīmi.
Ja produkcija paliks NVS zonas valstīs – visu cieņu eksministra nodomiem. Bet, ko tad, ja tā nonāks pie mums? Kura gan būs tā iestāde, kas spēs noteikt vai Latvijā nopērkamais siers, jogurts, biezpiens un citi piena produkti ir ražoti no latviešu vai baltkrievu piena?
Te var iebilst, ka transportēt lēto kaimiņvalsts pienu vai gatavo produkciju uz Latviju nav izdevīgi - gan finansiāli, gan no uzglabāšanas viedokļa. Bet, ja šķidrā piena vietā izmanto, piemēram, piena pulveri vai pielieto kādu citu viltību?
A. Sausnītis min, ka pašlaik Rīgas piena kombināta tirgus daļa atbilst 10% līdz 25%, un prognozē, ka Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, tas būšot uzņēmums, kurā ietilps vairākas spēcīgas rūpnīcas. Kā iespējamie partneri nosauktas trīs pilsētas - Limbaži, Valmiera un… Tukums.
Protams, var pajautāt – un kāds tam visam sakars ar dizentēriju? Varbūt tikai tāds, ka starp vārdiem “caureja” un “caura robeža” reizēm nav nekādu atšķirību.