Saskaņā ar grozījumiem Apsardzes darbības likumā no 19. janvāra visas firmas, kas nodarbojas ar apsardzes darbību, nedrīkst izmantot operatīvos transporta līdzekļus, bākugunis un skaņas signālus. Šis aizliegums neattiecas uz Valsts policijas apvienību "Apsardze", taču daudziem par lielu pārsteigumu arī šī policijas struktūrvienība apsardzes pakalpojumu tirgū labprātīgi sevi nostādījusi līdzās citām firmām un atteikusies no bākuguņu izmantošanas. Jāpiemin, ka "Apsardze" aptuveni 50% no objektiem apsargā ar pults palīdzību.
"Tas ir ļoti negaidīts un interesants Rekšņas kunga gājiens - kā šaha partijā. Paskatīsimies, kas notiks tālāk," atzīmēja kāda privātdetektīvu biroja darbinieks.

Jautājums par to, ka apsardzes firmām jāatņem tiesības izmantot bākugunis, apspriests jau sen. Igaunijā šis aizliegums ir spēkā jau no 1994. gada. Latvijā liela daļa vidēja līmeņa apsardzes firmu pārstāvju ir pārliecināti, ka grozījumi Apsardzes darbības likumā ir panākti lielo tirgus monopolistu, pirmām kārtām jau dāņu firmas "Falck" interesēs. Pēc apvienošanās ar koncernu "Group 4 Securitas" šo struktūru dēvē par pasaulē otro lielāko apsardzes pakalpojumu dienestu, kura apgrozījums gadā sasniedz 1,1 miljardu latu un kura rindās vairāk nekā 50 pasaules valstīs strādā 115 000 cilvēku. "Falck" neslēpj, ka vēlas ieņem vadošo vietu Skandināvijā, Lielbritānijā, Austrumeiropā un citviet. Igaunijā "Falck" jau ir tirgus monopolists. Cīņa notiek par Latvijas un Lietuvas tirgiem. "Falck" stratēģiskais mērķis ir perspektīvā iegūt arī Valsts policijas apvienību "Apsardze", kura pašlaik apsargā apmēram 850 objektus un gadā valsts budžetā ieskaita vairāk nekā vienu miljonu latu.

Vairāku apsardzes firmu pārstāvji uzskata, ka līdz ar jaunajiem grozījumiem likumā bijis ieplānots šāds notikumu tālākas attīstības scenārijs. Bākuguņu izmantošanas aizliegums, kas trauksmes gadījumā paildzinās ekipāžas nokļūšanu līdz notikuma vietai, piespiedīs, piemēram, "Evor" un citu firmu klientus pāriet privatizācijai gatavojamās "Apsardzes" apskāvienos. Tādējādi tirgus pārdale būs notikusi.

"Apsardzes" lēmums spēlēt pēc vienādiem noteikumiem, kā jau minēts, bija negaidīts. Tas varētu liecināt gan par solidaritāti ar citām firmām, gan arī par minētā scenārija izjaukšanu.

Rietumvalstīs policija pēc izsaukuma (bez pults signāla) spēj cilvēkiem jau pēc dažām minūtēm sniegt palīdzību. Latvijas speciālisti uzskata, ka situācijā, kad mūsu policija pēc 3 - 5 minūtēm vēl nevar ierasties notikuma vietā, "Apsardzes" privatizācija ir pāragra un neatbilst sabiedrības interesēm. Tad papildus būtu jādomā par 15 - 30 patruļmašīnu esamību pilsētā. Turklāt, tas ir arī finansiāls jautājums - bez "Apsardzes" Valsts policija gadā zaudētu vismaz Ls 70 000.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit