Nedēļas laikā divi Latvijas pārstāvji – prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns – tikušies ar Krievijas prezidentu un premjeru. Bezprecedenta notikums vairāku gadu garumā, kas izraisījis pretrunīgu reakciju – kamēr prezidenti lielākoties slavē, Jurkāns, vismaz latviski ziņojošajos medijos, izpelnījies aizdomas un nosodījumu. Tā vien šķiet, ka cenšamies visus dalīt kā pasakās – labajos un sliktajos.
Nav šaubu, ka mūsu prezidente Vladimiram Putinam ir pateikusi krietni skarbākus vārdus par kara noziedznieku tiesāšanu un pilsonības iegūšanu, nekā Jurkāns un viņa vadītās frakcijas deputāti stāstījuši Mihailam Kasjanovam tradicionālos bēdu stāstus par nelatviešu stāvokli Latvijā. Lai gan, jāatzīmē, ka arī Vīķe-Freiberga atzina nepieciešamību pārdomāt iespējas izvērtēt atvieglojumus pilsonības iegūšanā.

Aizvadītās nedēļas otrajā pusē Latvijā uzmanības centrā nonāca fakts, ka Latvijas parlaments jurkāniešus nesūtīja oficiālā komandējumā, kamēr Maskavā viņus uzņem kā oficiālu parlamenta delegāciju. Protams, izskatās vairāk nekā aizdomīgi, ka Krievijas Domes vicespīkers, parlamenta komisiju vadītāji un arī premjers pēkšņi steidz tikties ar vienu Latvijas parlamenta opozīcijas frakciju. Tomēr – vai mēs iedomājamies, ka Krievijas politiķi alkst runāt tikai ar, piemēram, pie varas esošajiem tēvzemiešiem, kas gadiem ilgi lamā okupantus? Skaidrs, ka Jurkāna frakcijas nostāja ir tuvāka. Un, jautājums ir – vai mēs te Latvijā gribam to aizliegt un ko mēs īsti gribam?

Ar īpašu antisarunu aizvadītajā nedēļā izcēlās lielākās Saeimas frakcijas – Tautas partijas ārlietu speciālists Aleksandrs Kiršteins. Viņam nav labi nevienā gadījumā – vispirms prezidente braukusi atskaitīties Putinam, kurš ticies tikai izrādīšanās pēc, tad Jurkāna tikšanās ar Kasjanovu esot ne vairāk ne mazāk kā provokācija.

Skaidrs, ka latviešiem nav patīkami klausīties, kā Jurkāns kopā ar Bekasovu un Bartaševicu kritizē pašreizējo Latvijas iekšpolitiku un likumus. Tomēr, gribam mēs to vai nē, Jurkāns ir tās frakcijas pārstāvis, kura Saeimā iekļuvusi patiecoties neskaitāmiem tūkstošiem Latvijas vēlētāju balsu, kam vēl varētu pieskaitīt ne mazāk nepilsoņus, kuri šo frakciju atbalsta, un ar kuriem mēs it kā valsts līmenī plānojam integrēties...

Pirms pāris gadiem, kad Jurkāns veidoja savienību ar Rubiku, dzirdēju versiju , ka nevajag iedomāties, ka Jurkāns ir politisks pašnāvnieks, bet visas viņa politiskās aktivitātes notiek pēc konsultācijām ar Rietumvalstu diplomātiem, kas viņa personā ir atradušas figūru, ar kuras starpniecību var ietekmēt kreisos. Neizklausās nemaz tik nereāli.

Un tad nu ir jautājums – lai cik mums var nepatikt, ka Jurkāns ir vienā koalīcijā ar Rubiku, vai nav labāk, ka latvietis un bijušais pirmais Latvijas brīvvalsts ārlietu ministrs Jurkāns runā ar Kasjanovu, nevis piemēram, to dara komunists ar stāžu Martijans Bekasovs? Varbūt ne tikai Vairas Vīķes-Freibergas, bet arī Jurkāna tikšanās var dot savu labumu Latvijas valstij.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit