Turīgu un veiksmīgu cilvēku vidē populārs ir teiciens: "Jābaidās nevis no lieliem tēriņiem, bet gan no maziem ieņēmumiem." To pašu varētu pārfrāzēt arī attiecībā uz "Jauno Vilni" − jābaidās nevis par pārmērīgu Krievijas ietekmi šajā pasākumā, bet gan par to, ka ne tikai Jūrmalā, bet arī Latvijā nav nekā līdzvērtīga.
Arī Latvijā var rīkot mūzikas festivālus, kuri būtu piesaistīti nevis Krievijas TV interesēm, bet gan kādai no Eiropas mēroga TV. Tāpat arī esošos pasākumus var "pārdot" plašāk, taču tas līdz šim nav izdevies ne "Baltic Beach Party", ne "Positivus", ne arī džeza, blūza un operas festivāliem. Pagaidām par tiem tīksmināmies galvenokārt mēs paši, bet citu valstu publikas, mediju, uzņēmēju un tūristu interese par Latviju īpaši veicināta netiek.
Tikmēr Latvijas un Jūrmalas rīcībā šobrīd joprojām ir potenciāls − Krievijas šovbiznesa zvaigžņu interese jūlija beigās pulcēties te uz savu burziņu, vienlaikus piesaistot populārus medijus un naudīgus uzņēmējus. Taču tā vietā, lai šo iespēju maksimāli izmantotu savā labā, joprojām pārāk daudz vērības tiek pievērstas tam, lai citi, šajā gadījumā krievi, Latvijā neiegūtu pārāk daudz.
Kamēr citas valstis cīnās par jaunu tūristu piesaistīšanu, Latvijā joprojām nerimst diskusija par nepieciešamību cīnīties pret krievu tūristu pieplūdumu. Arī uz Krievijas tūristiem var attiecināt jau apspēlēto teicienu par bailēm no maziem ieņēmumiem, nevis no lieliem tēriņiem. Ir jābaidās par to, ka Rietumu tūristi Latvijā ierodas lielākoties kā īstermiņa ekskursanti, bet nav jābaidās par to, ka Jūrmalas atpūtas iespējas ir tik ļoti iecienītas Krievijā. Ja nespējam apzināti veicināt "vēlamo" atpūtnieku interesi, tad vismaz ceru, ka apzināti neatraidīsim tos, kuri savu sentimentālo atmiņu dēļ te vēlas arī turpmāk tērēt savu naudu.
Vācijā, Itālijā un arī citās Eiropas valstīs valdības organizācijas rīko speciālus un dārgus pasākumus, lai piesaistītu potenciālos investorus no Krievijas. Pie mums Krievijas biznesa elites pārstāvji ierodas paši, taču Latvijas oficiālās aprindas priekšvēlēšanu gaisotnē baidās izrādīt pārāk ciešus kontaktus ar Krievijas pārstāvjiem, vienlaikus šādi izpalīdzot opozīcijai Šlesera un Ušakova personā, kuri šīs iespējas savukārt publiski izmantoja.
Krievijas uzņēmēji sniegtajās intervijās gan vairākkārt uzsvēra, ka šeit galvenokārt atpūšas, nevis kārto biznesa lietas, taču ikvienam ir zināma personisko kontaktu nozīme, jo īpaši Krievijas biznesa vidē. Var jau Jūrmalā arī nerunāt par biznesa projektu detaļām, bet izdevīgi iepazīties, vienoties par tikšanās datumiem pēc atvaļinājuma. Laikā, kad priekšvēlēšanu gaisotnē tik daudz tiek runāts par nepieciešamajām investīcijām, tranzītu, tūrismu, eksportu, vai mūsu prezidents, premjers, ministri, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji centās izmantot "Jaunā Viļņa" sarūpētās iespējas?
Vai Latvijā maz esam gatavi plašam lidojumam un attiecīgi arī lieliem biznesa projektiem, lai "Jaunais Vilnis" sarūpētās iespējas lietderīgi izmantotu? Miljardieriem būtu nepiedienīgi piedāvāt sīkus investīciju projektus un Latvijas mēroga līdzšinējās šeptes. Tik daudz dzirdēts Latvijas politiķus runājam par Latvijas "Nokia" un tamlīdzīgi, bet vai mums ir konkrētas idejas un vērienīgi biznesa plāni?
Šogad izpalika arī tradicionālā tikšanās Rīgas pilī. Valdis Zatlers šajā laikā bija atvaļinājumā ārpus Latvijas, iespējams, arī tāpēc Itālijā, lai nevajadzētu iesaistīties šādā sabiedrības pretrunīgi vērtētā pasākumā. Tomēr, vai politiķim, kurš, kā dzirdēts, savu pārvēlēšanu saista ar veiksmīgu pirmo valsts vizīti Krievijā un attiecībām ar Krieviju, nevajadzēja palikt mājās, lai Jūrmalā rastu jaunus kontaktus un iespējas? Tikšanās ar valsts vadītāju noteikti kalpotu kā zīme, ka šie Krievijas uzņēmēji un šovbiznesa pārstāvji Latvijā ir gaidīti un ka viņu pūliņi Latvijā tiek novērtēti. Tas būtu ieguldījums arī Latvijas sabiedrības pārliecināšanai un pretrunu mazināšanai.
Un vēl par pretrunām tepat Latvijā. "Jaunā Viļņa" veidošanā līdzdarbojas daudz Latvijas cilvēku, taču vai viņu centieni tiek novērtēti? Kāpēc ir tā, ka viņi gandrīz vai spiesti taisnoties par savu līdzdalību šajā pasākumā? Kāpēc tiek saredzētas tikai neveiksmes un neizdarītais? Vai šāda nosodoša, nenovīdīga, allaž kritikas un dzēlības pilna attieksme veicina uzņēmību un iniciatīvu? Manuprāt, tamdēļ jau pie mums arī nekas liels nenotiek, atskaitot tos pasākumus, kurus kāds no malas priekš mums te sarīko, jo pašmāju rīkotājiem, zinot, kas būs "pēc tam", vienkārši neceļas (vai arī nolaižas) rokas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
