"Vai tiešām viss vienmēr jāmēra ar naudas mērauklu? Domāju, ka šis gadījums ir tas, kur ne tikai septiņreiz jānomēra pirms nogriezt, bet varbūt jāatzīst, ka iespējams sākumā dārgāka, bet drošāka un ilgtermiņā sevi atpelnoša alternatīva ir labāka par atomstaciju tikai nieka 8km attālumā no Latvijas robežas", tā Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs.
Lietuva apgalvo, ka daļa no AES būvniecības darbiem tiks uzticēta vietējām Baltijas valstu kompānijām, tostarp Latvijas uzņēmējiem būs iespēja piedalīties Visaginas AES būvniecības darbos. Tikai nekur netiek minēts, kādi būs šie Latvijas uzņēmēju darbi. Kādas profesijas un kvalifikācijas pārstāvji? Vai būs konkurss, vai arī ir kaut kāds garantēto vietu skaits?
Vai kāds var konkrēti pateikt, ko Latvija iegūs piedaloties projektā? Un pietiek cilvēkiem stāstīt par "ekonomisko izdevīgumu" laikā, kad nākamā gada budžetā atkal paredzēta konsolidācija, starptautiskajiem aizdevējiem esam parādā kaudzi naudas, Krājbankas krahs ir darījis savu utt. Un ja vienīgā kritiku izturošā atbilde ir "Mums būs ļoti izdevīgs elektrības tarifs vai cena", tad, piedodiet, mīļie, tas būs labi ja 2020. gadā, kad pēc plāna ir paredzēts pabeigt AES būvniecību. Līdz tam vēl gandrīz 10 gadi gaidāmi. Neviens arī nerunā, cik tad īsti Latvijai izmaksās šāda dalība Lietuvas AES būvniecībā - simts tūkstoši latu, miljons, miljards? Cik? To taču V.Dombrovskim būtu jāzina, pretējā gadījumā ir ļoti bezatbildīgi piekrist sadarbībai, nezinot uz ko parakstāmies.
Nav arī zināms vai celtniecības pabeigšana neaizkavēsies, vai nebūs līdzīgi kā tagad ar Ignalinas AES nojaukšanu, kur Eiropas Savienības dotā nauda iztērēta, bet darbs līdz galam nav padarīts, jo redz, neesot bijis paredzēts, ka tas būs tik sarežģīti.
Pārāk daudz nezināmo!
Viesturs Silenieks, LZP līdzpriekšsēdētājs: "Uzskatu, ka Latvijai, pirmkārt, ir jāatsakās no sarunām par kopīgas AES būvniecības Lietuvā, Visaginā un pie sarunām jāatgriežas tikai tad, kad Lietuva būs nojaukusi Ignalinas AES, ko paredz Lietuvas iestāšanās līgums ES. Turklāt vēl ES šiem nojaukšanas darbiem Lietuvai iedevusi prāvus līdzekļus, kurus Lietuva visdrīzāk ir iztērējusi finanšu krīzes pārvarēšanai, nevis vecās AES nojaukšanai. Pat Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekmokas 24. novembrī izteicās, ka ES nevēlas vēl vairāk iesaistīties Ignalinas stacijas slēgšanas līdzfinansēšanā. Tas nozīmē, ka jaunās Visaginas AES būvniecībā leišiem Latvija ir vajadzīga tādēļ, lai par Latvijas naudu tiktu nojaukta arī vecā AES un Lietuvas PSR laiku kodolatkritumu problēma tiktu atrisināta ar Latvijas naudu!
Turklāt pavisam nesenie notikumi ar Snoras meitas banku "Latvijas Krājbanka" nedod iespēju domāt citādāk.
Latvijas Zaļā partijas valdes pieprasa Latvijas valdībai pildīt Eiropas zaļo izvirzītās prasības un:
1. Pamatojoties Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, atslepenot visu informāciju, kas saistīta ar jauno AES izveides projektiem Lietuvā, tai skaitā arī ietekmi uz vidi novērtējumus un seismiskos rādītājus.
2. Dot vienlīdzīgas iespējas sabiedrībai izteikt viedokli par vēlmi piedalīties/atbalstīt AES būvniecību Visaginā, kā arī valsts enerģētikas politiku kopumā.
3. Izvērtēt iespēju investēt alternatīvās, zaļās enerģijas ieguves projektos Latvijā.