Valsts prezidents Andris Bērziņš pat neuzskatīja par vajadzīgu tikties ar "Vienotības" izvirzītajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem – aizsardzības ministru Arti Pabriku, Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un valdības vadītāja padomnieku Intu Dālderi, jo tāpat viss esot skaidrs – viņi nederot. Vajagot stiprāku kandidātu.
Kurš gan ir stiprāks par partijas vadītāju, un formāli sāka skanēt Solvitas Āboltiņas vārds. Nevienu brīdi nav bijusi doma viņu pārcelt uz Ministru kabinetu - Āboltiņa paliks savā Saeimas spīkeres amatā, un partijas valde nav atmetusi cerības pārliecināt prezidentu, ka Pabriks tomēr ir pats atbilstošākais, kuram uz desmit mēnešiem varētu uzticēt premjerministra pagaidu krēslu.
Pagaidu amatā nebūs iespējami nekādi revolucionāri pavērsieni un jaunrade, tur pietiks ar solīdu izskatu un labu runāšanu, ko Pabriks kā politologs un lektors lieliski apguvis. Protams, pārsteidz, ka Pabriks tomēr ir piekritis kļūt par premjera kandidātu Nr. 1, jo viņa skats jau kādu laiku vērsts Briseles virzienā.
Taču partijas spice to pagriezusi atpakaļ, nepārprotami norādot – ja partija tevi nes kalnā, bet tu atsakies, tad neceri, ka nākotnē tevi vairs nesīs, arī uz Briseli ne. Pabriks piekritis pēc trim smagām pārdomu dienām.
Ja "Vienotība" tomēr uzstāj, ka Pabriks ir labākais variants ar lielāko Saeimas atbalstu, tad, visticamāk, Rīgas pilī to joprojām nedzirdēs. Bez citiem jau izskanējušiem iemesliem, dzirdēts arī tāds - neoficiāli avoti vēsta, ka prezidenta rīcībā nonākusi Pabrikam ne visai glaimojoša informācija par viņa vadītās ministrijas darbošanos Zvārdes pagastā.
Aizsardzības ministrija joprojām neatlaidīgi uzstāj, ka privātajās zemēs esot sprādzienbīstami priekšmeti un ka tādēļ tās ir jāpārdod militāra poligona vajadzībām. Zvārdes pagasta iedzīvotāji atceras aizsardzības ministra domubiedru brīdinājumu zemju īpašniekiem: labprātīga pārdošana būs mīkstākais variants, bet nevajag aizmirst, ka valstij ir arī daudz stingrākas iespējas!
Zvārdenieki taisnību meklējuši arī pie prezidenta un esot gandarīti par valsts galvas lēmumu noraidīt Pabrika kandidatūru.
Prezidents nevēlas runāt arī ar Krišjāni Kariņu, kura kandidēšanu valdības vadītāja krēslā atzīstami novērtējis Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Josefs Dauls. Kariņš ir gājis Valda Dombrovska pēdās, kurš atstāja labi apmaksātu amatu Eiropas Parlamentā, lai ekstremālā situācijā kļūtu par valdības vadītāju.
Kariņu pat nevajadzēja pierunāt, pietika, ka viņu uzrunā, neraugoties uz to, ka "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim bijušas nopietnas domstarpības ar kandidātu "Gazprom" jautājumā. Tieši atraidīšanas brīdī klajā nākusi K. Kariņa grāmata "Latvijas intereses.
Domas par Latvijas attīstību". Taču pastāv uzskats, ka Kariņš daudz vairāk un nopietnāk tiek ņemts vērā Briselē, nevis pašmājās – te viņam kā ēna velkas līdzi "Grīnberga lieta", kas nonāca līdz pat tiesai un zināmā mērā pazudināja Kariņu kā politiķi.
Vislaimīgākā seja izvirzīšanas brīdī bija eksministram Dālderim – viņš pateicās par nominēšu, daudz nedomājot, vai spēs pildīt valdības vadītāja pienākumus, ja prezidents patiešām viņu nosauks. Raugoties uz klarnetistu Dālderi, nāk prātā Horācija vārdi, ka "labāk par muļķi un neprāti likties nekā būt prātīgam mūžīgās rūpēs".
Diemžēl jāatzīst, ka uz vienu no valsts augstākajiem amatiem nav konkurences un viens no iemesliem tam ir samērā jūtīgais algas jautājums – 1300 latu pēc nodokļu nomaksas. Ja cilvēks strādā par Eiropas Komisijas komisāru un mēnesī nopelna vairāk nekā 20 tūkstošus eiro, neskaitot dažādas piemaksas, tad varat iedomāties, cik ļoti viņš vēlas par minēto naudas summu augsto izpildvaras amatu, kas pilns stresa, publicitātes un atbildības. Šaubos, ka tie, kuriem ir atbilstošas spējas un kvalifikācija, lai pildītu Ministru prezidenta uzdevumus, piekritīs to darīt vienīgi dzimtenes mīlestības un entuziasma vārdā, izslēdzot finansiālo nodrošinājumu.
Iespējams, ka prezidentam šāds cilvēks ir zināms, un tad nevajadzētu kavēties ar tā nodošanu atklātībai līdz Ziemassvētkiem, lai tautai mierīgs prāts un gaišāks skats uz dzīvi.