Man vēl labā atmiņā šogad veiktais un rudenī publicētais apjomīgais pētījums par populārākajiem sporta veidiem Latvijā un pašu respondentu iecienītākajām nodarbēm Tas pārsteidza daudzus un izraisījās pat diskusijas starp pētījuma veicējiem un visiem pārējiem. Sava daļa taisnības noteikti abām pusēm, kaut būtībā popularitāte vienmēr ir subjektīvs jēdziens. Tagad sākusies balsošana par populārākajiem sportistiem pēdējo gadu prestižākajā aptaujā "Latvijas gada balva sportā" - labākie trīs būs finālā un tad jaunā balsojumā tieši ceremonijas vakarā tiks noteikts uzvarētājs.
Jā palūko pašreizējos rezultātus, nekas īpaši nepārsteidz. Līderis pagaidām Sandis Ozoliņš, vēl daudz balsu Martinam Dukuram, Inetai Radevičai, Jānim Spruktam, Aleksandram Ņiživijam, Mārim Štrombergam, Ernestam Gulbim, Mārtiņam Pļaviņam, Artjomam Rudņevam. Tie visi ir sportisti, par kuriem runā un interesējas, novērtējot ne tikai viņu kādu sasniegumu, bet arī kopējo tēlu, harismu, ja gribat. Kopumā mūsu valstī popularitātes ziņā sportā nekas nespēj konkurēt ar Rīgas "Dinamo" un tādēļ arī tik daudzi atsevišķi spēlētāji ir nominēti. Latvijā, kā zināms, vienmēr kāds būs nemierā ar kaut ko, tā arī hokejā. Pēdējā laikā sākušās diskusijas pat masu medijos par "Dinamo" lietderību mūsu sporta dzīvē un politisko zemtekstu. Aizsācējs bija mūsu leģendārais vārtsargs Artūrs Irbe, kuram nav pieņemama orientācija uz Austrumiem. Irbi var saprast , jo savulaik viņš pats bijis nelokāms un vēlāk atteicās spēlēt PSRS izlasē. Bet - tikpat labi agrāk viņš pats spēlēja "Dinamo" rindās gan PSRS čempionātā, gan izlasē.... NHL iekļuva tikai vēlāk un diezin vai tur jebkad būtu nonācis tikai pēc spēlēšanas Latvijas čempionātā.
Sekoja "Dinamo" publiskā atbildes vēstule, pēcāk arī Jura Savicka redzējums. Atkal var piekrist - kur tad lai mūsu labākie spēlē, NHL čempionātā ar atsevišķu komandu mūs neviens nelaidīs un, ja arī laistu, tādu naudu nesavāktu. Sportiskajā un azarta ziņā viss ir kārtībā un galvenais - nejaukt sportu ar politiku, kaut mūsdienās arī tie var būt saistīti jēdzieni. Ir jau daudz piemēru arī Rietumos, atcerēsimies kaut vai Silvio Berluskoni. Vainot visā pašus sportistus tomēr nevajadzētu, tas ir viņu maizes darbs un vienlīdz arī iespējas. Tikpat labi NHL arī ir svešas zemes čempionāts un tur tāpat krievu hokejistu ir daudz vairāk nekā mūsējo. Tā var aiziet līdz absurdam jebkurā sporta veidā, kaut palūkojot, kas ir sponsori. Ja atbalsta nebūtu, sports būtu zemākā līmenī, jau tā mazām valstīm grūti savākt ievērojamus līdzekļus.
Jā, saprastu , ja gluži vai obligāti valstij tiktu uzspiests pilnībā sponsorēt tādu komandu kā "Dinamo", tad daudziem pilsoņiem būtu pamatoti iebildumi. Hokejs ir populārs, bet ne jau absolūti visi cilvēki par to interesējas, turklāt mūsu komandā jau spēlē ne tikai vietējie hokejisti vien un maksāt svešajiem nodokļa maksātāju līdzekļus nebūtu pareizi. Ja to sponsorētu valstij piederošie lielie uzņēmumi, jau būtu nedaudz savādāka situācija, taču arī noteikti nebūtu vienprātības. Tās visas ir runas, bet pats hokejs joprojām ir ļoti populārs, ko pierāda spēļu apmeklējumi un arī skatītāju skaits pie TV ekrāniem. Nebūs brīnums, ja Sandis Ozoliņš vai kāds cits hokejists uzvarēs popularitātes aptaujā, t.i. tautas balsojumā (orientierists Mārtiņš Sirmais šoreiz nav nominēts)
Nedaudz par pārējiem. Sasniegumos un savā attieksmē vēl ir divi izcili kandidāti - Martins Dukurs un Māris Štrombergs. Ir gan lieliski panākumi, gan izcilas personības. Šie sportisti ir interesanti ne tikai savās sacensību arēnās, bet arī tehniskajā jaunradē un inteliģenti kā cilvēki. Martins Dukurs vien pēc panākuma Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs ir aicināts uz dažādām pārraidēm, neskaitāmas reizes ticies ar dažādiem kolektīviem un vienmēr atstājis gudra un erudīta jauna cilvēka iespaidu. Tas pats par Māri Štrombergu, turklāt pēc relatīvi neveiksmīgākas pērnās sezonas mūsu BMX meistars šogad faktiski uzvarējis visās nozīmīgākajās sacensībās pasaulē, kas ir teicams panākums.
Ineta Radeviča visus patīkami pārsteidza Eiropas čempionātā. Daudzi viņu jau noteikti bija aizmirsuši - pati vairs nedzīvo Latvijā, bija pauze sportā pēc bērna piedzimšanas, tomēr Ineta šogad atkal lika par sevi skaļi runāt. Viņa arī noteikti ir populāra, jo māk ne tikai lēkt, bet arī sevi pasniegt. Pēdējais apgalvojums ir ļoti diskutabls attiecībā uz mūsu labāko tenisistu Ernestu Gulbi. Sportiskajā ziņā viņam laba sezona, it īpaši pavasarī, jauns rekords reitingā. Par visu pārējo domas dalās - ir gan daudz atbalstītāju, gan noliedzēju, taču vienaldzīgu Gulbis gan laikam neatstāj nevienu.
Mārtiņš Pļaviņš (tāpat Aleksandrs Samoilovs) arī pieder pie sportistiem, kurus zina un atpazīst, turklāt pludmales volejbols ar katru gadu kļūst populārāks un mūsējiem arī itin labi panākumi. Pagaidām ļoti augstu tiek vērtēts arī Artjoms Rudņevs, kaut klātienē viņu futbola laukumā izdevies skatīt tikai retajam. Izlases rindās nekā spīdoša, ko gan nevar teikt par iespēto "Lech" sastāvā un īpaši spēli pret "Juventus". Vēl jau ir brāļi Šici kamaniņu sportā, bobslejisti, tenisiste Anastasija Sevastova un vēl citi veiksmīgi sportisti, taču pagaidām viņi līdzjutēju vērtējumā nav saņēmuši tik lielu atbalstu kā augstāk minētie.