Tā nu sagadījās, ka jaunā gada pirmajā nedēļā, kad Latvijas iedzīvotāji centās aprast ar eiro savos makos, The Economist 2014.gada pirmajā numurā plašu publikāciju veltīja tām Eiropas partijām labējā flangā, kuras var apzīmēt kā eiroskeptiskas un/vai populistiskas.
Analīzes iemesls: pēc žurnāla domām, vairākas no šādām partijām – Nacionālā Fronte Francijā, Apvienotās Karalistes neatkarības partija Lielbritānijā un Brīvības partija Nīderlandē – varētu gūt ļoti labus rezultātus pēc dažiem mēnešiem gaidāmajās Eiropas parlamenta vēlēšanās.
No Latvijas lasītāja viedokļa intriģējošākais ir šādu partiju uzskaitījums. Proti, The Economist ieskatā tādas ir 22 Eiropas valstīs, to skaitā, politkorektuma paraugvalstīs Skandināvijā. Bet ne Latvijā. Citiem vārdiem sakot, mūsu Nacionālās apvienības (NA) vai ZZS par eiroskeptiskām netiek uzskatītas. Un – lai ko mēs paši domājam par Latvijas politiķiem – tādu, ja tā drīkst teikt, tīru populismu gana pieredzējušie The Economist vērtētāji arī Latvijas politiskajā arēnā nesaskata.
Reakcija var būt dažāda: vai nu secinām, ka dārgie draugi Eiropā tomēr kaut ko nav sapratuši Latvijas specifikā, vai arī jāpriecājas par Latvijas vēlētāju apdomīgumu.
Un ir trešais variants: Latvijā līdz šim nav bijis priekšnoteikumu šādu Eiropas izpratnē eiroskeptisku/populistisku partiju uzplaukumam. Kaut vai tādēļ, ka atšķiras politiskā tematika – lai cik nervozas dažkārt ir latviešu attiecības ar cittautiešiem, mēs kopš valstiskās neatkarības atgūšanas nekad neesam saskārušies ar nopietnām imigrācijas plūsmām vai musulmaņu klātbūtni. Nepieklājīgi izsakoties, mums nav bijis iemesla "cepties" par to, par ko kreņķējas ievērojama daļa vēlētāju Rietumeiropā. Ja pieņem, ka relatīvi zemā dzīves līmeņa dēļ Latvijai šīs tēmas nebūs ļoti aktuālas arī tuvākajā nākotnē, vai var prognozēt, ka attiecīgi neveidosies arī šādas partijas?
Grūti spriest, jo Rietumeiropā šādu partiju pamatā ir vēl citi faktori, kas var "ieslēgties" arī Latvijā. Piemēram, lai gan daudzi no mums labprāt parūc par Eiropas Savienību (netaisnīga, pārlieku birokrātiska, švakas ekonomiskās izredzes utt.), Eiropas Savienības, eiro kluba tematika mūsu iekšpolitikā nav pilnvērtīgi bijusi. Mēs gan esam klubiņā, bet dažādu iemeslu dēļ – piemēram, ir bijušas citas, krietni svarīgākas problēmas – šīs "Eiropas lietas" kā mūsu dzīvi tieši skarošas neesam uztvēruši. Varbūt pēc eiro ieviešanas šajā aspektā kas mainīsies, un attiecīgi laika gaitā radīsies arī priekšnoteikumi eiroskeptiķu uzplaukumam politikā. Vēl viens faktors, kas veicina
eiroskeptisku/populistisku partiju panākumus Eiropā, ir spilgti līderi (The Economist pat pieļauj, ka daža laba bez sava harizmātiskā vadītāja nīkuļotu). Iespējams, ka šis priekšnoteikums attiecas arī uz Latviju, jo nevar taču teikt, ka mūsu sabiedrībā nebūtu eiroskepticisma vai nepatikas pret citādo, svešo – nav bijis līderu, kas šīs izjūtas skaidri un pievilcīgi formulētu.
Rezumējot – Latvijā, visticamāk, nekad nebūs tik stipru eiroskeptisku/popolistisku partiju kā, piemēram, Francijā, Beneluksa valstīs vai Lielbritānijā, tomēr šādām partijām raksturīgā tematika agri vai vēlu parādīsies arī mūsu iekšpolitikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
