Iepazīstoties ar nesen publicēto zelta miljarda, jeb OECD pētījumu par skolu sistēmu produktivitāti un Latvijas vietu šajā topā, kura, starp citu, kura ir gana augsta un atrodas uz viena pakāpiena ar valstīm kā Norvēģija, Islande, Francija, bet ievērojami atpaliek no Āzijas vadošajām valstīm, radās pašsaprotama vēlme analizēt mūsu viduvējo sniegumu uz līderu fona, taču tā būtu riņķa deja, kura piedien tikai populistiskiem klubiņiem.
Pavisam nesen, sociālajos tīklos, ceļu uzsāka video lekcija no pasaules slavu guvušā TEDx projekta. Neesmu gan lasījis visas tautas dziesmas, taču ar drošu sirdi varu likt ķīlā divus eiro, ka vismaz pārītī ir minēts, ka informācija, kura tiek izplatīta sociālajos tīklos, ir pirmšķirīga un uzskatāma par labu esam dzīves uzskatu pilnveidošanā.
Apņēmības pilns, es atvēru video, kurā 13 gadus jauns amerikāņu zēns dalījās stāstā par izglītības sistēmas destruktīvo ietekmi un alternatīvu, kuru piekopjot, viņš jūtas krietni vien attīstītāks, izglītotāks un garīgi piepildītāks ,atšķirībā no tiem, kuri apmeklē regulāra stila skolas. Tas protams bija ļoti forši un smalki, daži pat nekautrētos teikt - iedvesmojoši, taču nometot rozā brilles un aizdomājoties kapeiciņu racionālāk - cik ļoti iespējama ir šādu ideju realizācija plašākā mērogā, un - vai tādai vispār kādu dienu būtu jāienāk katras valsts izglītības sistēmā, vēl jo vairāk - vai tas maz derētu Latvijai?
Zēns, Logans Le Plānts, par savu dzīves galveno mērķi izvirzījis vēlmi būt priecīgam un veselīgam. Deviņu gadu vecumā vecāki viņu izņēma no skolas, tā uzsākot mājapmācības kursus, kuri balstīti uz veselīgu uzturu, saikni ar dabu, garīgumu, fiziskām aktivitātēm, palīdzēšanu apkārtējai videi un sabiedrībai kā arī veselīgu attiecību veidošanu.
Standarta izglītības sistēma atņem dabas doto prieku un radošumu, tā uz acīm uzmetot mānīgo, šķietami loģisko ķēdīti, kura ved uz reālu laimi un piepildījumu - klasiska izglītība -> laba karjera ->laba ģimene -> balta sēta ar zelta Retrīveru aiz tās -> sakarīgas vecumdienas. Tas ir arhaiski, nepareizi un laiž vēl lielākā tūtē tā jau samaitāto cilvēkdzimumu, turpinot apslāpēt tā grandiozo radošo potenciālu. Tas īsumā par galvenajām vadlīnijām Logana izpratnē par jauno pasaules kārtību. Video atrodams youtube.com, meklēšanā ievadot - Hackschooling makes me happy: Logan LaPlante.
Visā visumā - super, tiešām, jo, ja padomā tīri no cilvēciskā aspekta - mēs patiesi esam izdarījuši visu nepieciešamo, lai savas dzīves izmocītu, nevis nodzīvotu, mēs esam nomākti, norūpējušies, mēs sevi esam iesprostojuši binārajā kodā, redzam tikai pulksteni, lielāko daļu dzīves mēs cenšamies izpatikt cilvēkiem un pretdabīgām sistēmām, lielākais grēks šodien ir atšķirties, lai aizmigtu mums vajag tabletes, lai pamostos citas tabletes un lai dienas vidū spētu pildīt sabiedrībai un sev nevajadzīgas funkcijas mēs piedzenam sevi ar citām vielām. Tam visam pa virsu lozungs - tā ir modernā sabiedrība, progress un evolūcija uz katra pakša - urrā! Pats šaušelīgākais - lai arī mēs zemapziņas līmenī apzināmies, ka tāds dzīves modelis cilvēces attīstībā ir īstermiņa plāns, un, ka mūsu pašu dzīves ir nožēlojamas un izniekotas, mēs to uzskatām par veselīgu un apsveicamu normu, jo tas ir sastopams visur, mēs esam piešķīruši varu un neaizskaramību savam stulbumam, jo tas ir plaši izplatīts. Atvainojiet, bet arī AIDS ir plaši izplatīts...
Jā, šāda eksaltēta pieeja protams izģērbj mūsu civilizāciju un atklāj tās grotesko veidolu, bet ko tālāk? Iecelt Loganu un viņam līdzīgos par pasaules monarhiem, lai tie vestu mūs uz apsolīto zemi? Jā, bet ne šodien. Te der saprast, ka cilvēki kā viņš ir sabiedrības fenomens un sabiedrības imūnsistēma, un gluži kā citos laikmetos, šie cilvēki nākuši nevis lai reāli izmainītu šodienu, bet gan savas mācības un idejas atstātu nākotnei, kad sabiedrības vairākums tam būtu idejiski un praktiski gatavs. Kaut vai palūkojoties uz piemēriem, cik nesen viss bija Dieva izgudrojums, cik nesen zinātnieki par savu radošumu, kurš šodien ir stūrakmens vairākām zinātnēm, tika sadedzināti dzīvi, cik mākslas darbu tika uzskatīti par nožēlojamiem un cik tie vērti šodien?
Minētais fenomens un imūnsistēma strādā rītdienai, jo šodienas cilvēks gribēdams to nevar izprast nepieciešamajā kvalitātē un pielietot praksē, jo viss, ko mēs uzskatām par modernās sabiedrības augstāko pilotāžu, karājas ļoti vārgos diedziņos. Piemēram, globāls elektrības zudums uz 72 stundām no cilvēces atstātu ļoti niecīgu daļiņu, tā būtu asinspirts ar neatgriezeniskām sekām, vēl šodien daudzās valstīs izpilda nāves sodus, nemaz nerunājot par kara darbību, pēdējās raganu dedzināšanas Eiropā norisinājās vēl 18. gadsimtā, tad par kādu izaugsmi mēs varam runāt?
Maksimums, ko mēs varam darīt, ir sākt mācīties domāt, iemācīties patiesumu un atvērtību, strādāt pie tā katru dienu, par jaunām idejām runāt un eksperimentēt, nevis tās noriet, mums ir jāiemācās tik ļoti daudz, jo esam knapi tikuši pāri 0 atzīmei. Atkārtojot par Loganu un šādu nostādņu pārstāvjiem, tie ir cilvēki, kuri lido ar virsskaņas lidmašīnām, kamēr mēs tik tikko esam atklājuši riteni, daži pat to, ka tas ripo.
Ar šādu pieeju ir iespējams izmainīt izglītības sistēmu ilgtermiņā, piešķirt tai pavisam citu nozīmi kā Latvijā, tā globāli, un te pat nav vietas kritiķiem, jo entās reformas tomēr praksē sevi pierādījušas kā spīdīgas uzlīmes uz sarūsējušas automašīnas. Mēs esam pelnījuši renesansi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
