Foto: Eiropas Parlaments
Šodien man ir gods saņemt Kārļa Lielā balvu, ko ik gadu piešķir par darbību Eiropas integrācijas labā. Šī ir ļoti prestiža balva, ko ir saņēmuši daudzi laureāti, kuru vidū man ir gods būt. Balva mani iedrošinās turpināt centienus veicināt ES projekta vērienīgumu, jo, neraugoties uz dažādiem uzbrukumiem, ES joprojām ir liela nozīme to neskaitāmo uzdevumu risināšanā, kuri mūs sagaida nākotnē.

ES ir miera īstenošanas projekts, kādu Eiropa nav iepriekš piedzīvojusi. Tas ir jo īpaši svarīgi šogad, kad mēs pieminam 70. gadskārtu, kopš beidzies 2. pasaules karš.  Atmiņām gaistot, pilsoņi šādu mieru uztver kā pašsaprotamu, un ir loģiski un pareizi, ka viņi sagaida turpmākus panākumus, lai turpinātu uzticēties ES.  ES ir milzīgs potenciāls apmierināt cilvēku vēlmes gan ekonomikas, vides un migrācijas jomā, gan plašāk - aizstāvot Eiropas intereses pasaules mērogā.

Šīs daudzās un strauji mainīgās jomas vienmēr ietekmēs Eiropas pilsoņu dzīvi, un pašu šo jomu specifika prasa īstenot koordinētu pieeju, lai panāktu efektīvus risinājumus. Lielākoties dažādās dalībvalstīs esošo centrbēdzes politisko spēku dēļ Eiropas Savienībā pašlaik tomēr joprojām notiek koncentrēšanās uz atsevišķiem jautājumiem, kas bieži vien pilnībā novērš uzmanību no uzdevumiem, kuru risināšanu cilvēki sagaida.  Bieži vien dalībvalstu galvaspilsētās ES tiek izmantota par grēkāzi, valdībām vainojot Briseli un tādējādi izvēloties vienkāršāko risinājumu, kā skaidrot problēmu. Tas kopumā pilsoņiem liek justies ļoti atsvešinātiem no ES, jo viņi redz ES galvenokārt kā uzpūstu mašinēriju, kam vairāk interesē savi iekšējie procesi, nevis cīņa par cilvēku vēlmju piepildīšanu.

Kā piemēru var minēt ES svarīgākās debates dažu pēdējo gadu laikā.  Dominējošais temats informatīvajā telpā ir bijis jautājums par izstāšanos vai palikšanu ES, jo īpaši attiecībā uz Grieķiju un Apvienoto Karalisti.

Tie nav maznozīmīgi un viegli risināmi jautājumi. Tomēr tie nav arī jautājumi, kas visvairāk skar cilvēku ikdienas dzīvi. Ja valstsvīri patiesi pienācīgi uztvertu un aizstāvētu ES nopelnus un potenciālu, palīdzot cilvēkiem, pozitīvās ziņas būtu daudz aizraujošākas un pievilcīgākas.  Piemēram, vienotā tirgus darbības uzsākšana vien apliecina to, ka pozitīva un uz nākotni vērsta programma rada sabiedrības interesi.

Aizvien globalizētākajā pasaulē valda likums, ka problēmas nebeidzas pie valstu robežām. Līdz ar to saskaņošana ES līmenī joprojām ir būtiska, un mums būtu jācenšas īstenot vērienīgus projektus, kas ļautu cilvēkiem no jauna atklāt ES sniegtās iespējas.  Neņemot vērā globalizētās pasaules realitāti, kurā mēs dzīvojam, spēki, kas iestājas par nacionālu valstu ietekmes atjaunošanu, būtu mūs atstūmuši atpakaļ mūsu mazajās valstīs, ar to paredzami rodot visvienkāršākās atbildes uz vissarežģītākajiem jautājumiem. Šī pretrunīgā pieeja, kuras pamatā nav reālā pasaule, ir pievilcīga ar iluzoro vienkāršību, taču tā kavē vērienīgu mērķu īstenošanu ES un tās pilsoņu labā.

Jaunā Komisija un tektoniskās pārmaiņas ap mums ir mudinājušas mūs rīkoties. Top investīciju plāns, lai veicinātu izaugsmi, paredzēts izveidot enerģētikas savienību un digitālo vienoto tirgu, tikko ir rosināta jauna migrācijas politika, ES pauž vienotu nostāju attiecībā uz Ukrainu, un klimatam veltītā konference Parīzē sniegs Eiropas iedzīvotājiem vēl vienu iespēju būt vadošajiem ar vidi saistītos jautājumos.

Visās šajās jomās tieši ES rīcība var vislabāk sniegt ieguvumus pilsoņiem, tādējādi atkal dodot viņiem iemeslu uzticēties ES. 

Kopā ar šo potenciāli aizraujošo plānu ES demokrātiskā pārstāvība ir saņēmusi būtisku stimulu, jo kopš pēdējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiek īstenota vadošo kandidātu atlases procedūra, saskaņā ar kuru Eiropas Komisijas priekšsēdētāja iecelšana amatā ir tieši atkarīga no šo vēlēšanu rezultātiem.

Eiropas līderiem ir jāizmanto šis brīdis un jāturpina centieni īstenot šos mērķus ar drosmi, vīziju un ilgtermiņa politiku.  Nav iespējams saglabāt pēdējos gados īstenoto krīzes pārvarēšanas metodi, darot tikai pašu nepieciešamāko un cerot, ka ar to būs pietiekami. Ir pēdējais laiks politiķiem pārvarēt savu, gandrīz atkarības līmenī esošo, tieksmi raudzīties uz reitingiem, kad tiek pieņemti dažādi politiski lēmumi, un tā vietā atkal risināt uzdevumus un izmantot iespējas, par mērķi izvirzot ilgtspējīgus risinājumus. Mēs redzam, cik destruktīva ir tādu politiķu ietekme, kurus nevada apņēmība, bet kuri ar satraukumu raugās atpakaļ, tādējādi ļaujot noteikt virzību vēl destruktīvākiem spēkiem.

Neaizmirsīsim, ka drosmīgāka un uz ilgtermiņu vērsta pieeja, ko izstrādāja Eiropas integrācijas arhitekti, nodrošināja mieru, apvienoja ienaidniekus un no drupām atjaunoja Eiropu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!