Valstu skaistums, tāpat kā jebkurš cits skaistums, kolīdz par to sāk domāt, ir dīvaina lieta. Ikdienā, ja kāds mums saka, ka, piemēram, Šveice ir skaista vieta, Venēcija - skaista pilsēta, kādam ir skaista automašīna vai skaista sieva, parasti mums ir puslīdz skaidrs, ko ir gribēts pateikt.

 Un ne vienmēr visas nelaimes ceļas vienīgi no salīdzināšanas - kā tas notika Grimmu pasakā par Sniegbaltīti, kur skaistuma noteikšanai tika izmantots nevis interneta balsojums, bet burvju spogulis.

Uz brīdi mēs vienkārši izliekamies nemanām vai ļaujamies aizmirst, ka vieni varbūt skaistu valsti saredz kalnu auku appūstās klinšu radzēs, citi - zilo mežu dūmakainajās tālēs, tuksneša klusumā, kādās reālās vai iedomātās vietējo iedzīvotāju rakstura īpatnībās vai sniegotās kalnu virsotnēs. Ziņā par to, ka tūrisma uzņēmuma izveidotajā balsojumā (http://ej.uz/mostlatvia) par skaistāko noteikta Latvija, vēl bija piebilsts, ka "otrajā vietā ierindojas tradicionālāks tūrisma galamērķis - Meksika, kurai seko Turcija". Meksikā neesmu bijis, bet arī Turciju par neglītu nesauktu, tāpat diez vai to, salīdzinot ar Latviju, par drusku neglītāku atzītu tur un daudzās citās zemēs mājojošie turki.

Tikai nepārprotiet, es negrasos apgalvot, ka Latvija būtu neglīta un šādā vai citādā balsojumā, aptaujā vai loterijā nevarētu tikt pasludināta par pašu skaistāko vietu uz pasaules. Atzīšos, laiku pa laikam pats esmu - gan pārsvarā klusībā pie sevis - tā nospriedis. Teiksim, lidmašīnā atgriežoties no kādā ilgāka ceļojuma un pa logu mākoņu starpā ieraugot kādu pludmales gabaliņu vai Mārupes kūdras purvu plakanumus. Citkārt tas ar mani notiek automašīnā brīdī, kad, izbraucot no meža, nonāc klajā laukā, kuru apspīd slīpi saules stari, vai kaut kur Pārdaugavā laikā, kad vienlaikus zied ievas, ābeles, bumbieres un pat ceriņi.

Gadās arī ārzemnieki, kas apbrīno pat siltākajā vasaras laikā vietumis pilnīgi tukšos Latvijas liedagus vai spēj kaut ko aizkustinošu un pašiem svarīgu saskatīt avārijas stāvoklī esošajās koka mājiņās, taču biežāk gan, sastopot pa vieniem un tiem pašiem ceļvežos ierakstītajiem maršrutiem klīstošos tūristu pulciņus, prātā pazib mulsinošs jautājums: "Ko gan viņi te meklē?" Un kas ir tas, ko viņi redz? Kas viņiem paliek atmiņā? Gājiens no Vecrīgas uz Centrāltirgus zivju paviljonu? Pastaiga pa Vanšu tiltu? Ar kabatas fotoaparātu iemūžinātas Elizabetes un Alberta ielas namu fasāžu detaļas, kuru, skaties cik vēlies, man tomēr allaž šķiet drusku par maz, lai tāpēc vien sataisītos braukt ceļojumā uz Rīgu? Kādu rītu jau pirms astoņiem Esplanādē sastapu ar fotokamerām bruņojušos (zinu, zinu, tas ir stereotips, bet ko nu padarīsi) japāņu tūristu (tikai dāmu) pulciņu, kas mērķtiecīgā gaitā devās Raiņa virzienā. Bet nebūt ne tik vēlos rudens vai ziemas vakaros uz allaž vējainā Brīvības un Elizabetes ielas stūra pie viesnīcas ir gadījies redzēt ceļotāju bariņus, kas mulsi raugās apkārt un, šķiet, īsti nesaprot, nedz, kur ir nonākuši, nedz, ko tagad darīt.

Skaidrs, ka ne jau šie visi pēc atgriešanās no ekskursijas pa Latviju devās uz First Choice vietni un balsoja par Latvijas skaistumu. Kā tas bieži vien gadās ar ziņu rakstiņos pārvērstiem balsojumu rezultātiem jeb "statistiku", šķietami svarīgais mēdz izrādīties nesvarīgs, bet nozīmīgākais paliek nepateikts. 

First Choice motivācija, izveidojot šādu balsojumu, ir skaidra. Tā ir ceļojumu aģentūra, un ceļojumu aģentūrām ir jāmudina ļaudis domāt par skaistām vietām, kurās vēl nav būts vai atkal un atkal gribas atgriezties. Ja to iespējams sasniegt ar šādu balsojumu, kāpēc gan to nedarīt. Nepatikšanas sākas brīdī, kad pievērš uzmanību pašai balsošanai un sāk to uztvert pārāk nopietni. Šī rakstiņa tapšanas laikā par Latviju kā skaistāko valsti bija nobalsojuši aptuveni 2460 balsotāju, kas, kā jau minēts, esot ceturtā daļa no visiem aptaujas dalībniekiem. Tas nozīmē, ka kopumā balsotāju bijis kādi seši tūkstoši, un no tiem aptuveni 7500 balsu kaut kā nebūt tikušas sadalītas starp visām pārējām valstīm - jau piesaukto Meksiku, Turciju un gan jau arī Austrāliju, Ķīnu, ASV un visām citām smukajām vietām.Nav jābūt apveltītam ar īpašām spējām, lai uzminētu, kas tad ir vairākums šo 2460 balsotāju. Skaidrs, ka tie esam mēs paši, jo arī ziņa "Latvija var iegūt pasaulē skaistākās valsts titulu" visvairāk jau interesē tieši mūs pašus. Uz visādām internetā vai kā citādi ierīkotām balsošanām latvieši ir nadzīgi. Viss viens, vai tas būtu interneta reklāmas godalgai izvirzīts tviterī rakstošu zīlīšu projekts, Latvijas oficiālā Facebook lapa vai mazmeitas veikums tādā vai citādā zīmējumu konkursā, savstarpējā pazīšanās un arī mūsu nelielais skaits jeb "mazums", kā arī interneta piedāvātais apziņošanas ātrums mūs padara par solidāru un ārkārtīgi efektīvu sev vēlamu vai vismaz tīkamu balsojumu sarūpēšanas organismu. Šāda balsošana parasti ir viegla, nav saistīta ar apšaubāmām izvēlēm un ļauj sajusties labi tūlīt. Drusku sarežģītāka visa šī interneta balsošanas lieta kļūst brīžos, kad jāizdara nopietnāka izvēle - nevis, teiksim, jāizvēlas dziesma Eirovīzijas festivālam, bet jāparakstās par kādu ierosinājumu sabiedriskās līdzdalības platformā ManaBalss.lv. Ja kādudien Latvijā tiks ieviesta elektroniskā balsošana arī Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, diezin vai lietošanas ērtums, rezultātu apkopošanas bezkaislīgums vai vēl kādi citi apsvērumi īpaši vairos vēlētāju aktivitāti. Man ir aizdomas, ka tā paliks aptuveni tāda pati, kāda bijuši līdz šim, kad neatkarīgi no noskaņojuma, laika apstākļiem vai pārliecības, ka "atkal nav neviena, par ko balsot", kāda daļa no mums tomēr līdz vēlēšanu iecirknim aizčāpo. 

Entuziasma zudums, pieaugot uz balsošanu likto jautājumu svarīgumam, nav saistīts vienīgi ar to, ka mums varbūt labāk patīk balsot par lietām, kas nav nopietnas un ir izklaidējošas, bet diez ko nepatīk iedziļināties nopietnajās.

Es šaubos, vai vairākums no 2460 balsotājiem, kas First Choice aptaujā nobalsoja par Latviju, to darīja tāpēc, ka paši patiesi uzskata Latviju par visskaistāko valsti pasaulē un - kas ir vēl mazticamāk - spēj šo savu uzskatu kaut kā pamatot. Līdzīgi kā dedzīgākie naturālās saimniecības un Latvijas lauku viensētu neaizskaramības aizstāvji mēdz koncentrēties lielākajās pilsētās, galvenokārt Rīgā, gan jau arī Latvijas skaistuma vērtētājiem tīri labi iet pie sirds citas zemes. Mums vienīgi gribētos, ka šo citu zemju iemītnieku acīs arī Latvija izskatītos tikpat pievilcīga. Protams, ja vien varētu viņus piedabūt šādas aptaujas rezultātus ņemt par pilnu.

"Mēs, protams, esam mazliet pārsteigti par aptaujas līdzšinējiem rezultātiem," bija izteicies First Choice interneta mārketinga vadītājs Neitans Timinss. "Latvija ir skaists galamērķis, kaut arī diemžēl mēs uz turieni nesūtām savus klientus. Tomēr ir lieliski, ka aptaujā piedalās tik daudz cilvēku."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!